Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz bija citā sarakstā, bet apņemšanās, solījums vēlētājiem laikam tomēr paliek solījums. Diezin vai politiskā spēka maiņa saskaņota ar vēlētājiem. Būtiski arī, kā allaž uzsver gan politikas vērotāji, gan paši politiķi, pašvaldību vēlēšanās balsot par cilvēkiem, kurus pazīst, kuriem uzticas, nevis par partijām.
Ieskatam dažas partiju solījumu ieceres. Laukos ceļi ir dzīvības un attīstības pamats. “Jaunā Vienotība” apņēmās – “rūpēsimies par lauku ceļu kvalitatīvu uzturēšanu”, Vidzemes partija - “regulāra pašvaldības ceļu, ietvju uzturēšana, atjaunošana”, “Latvijas attīstībai” – “veiksim autoceļu infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu ērtu un ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti novada ietvaros”, “Latvijas Zemnieku savienība”- “turpināsim strādāt, lai nodrošinātu jebkurā gadalaikā izbraucamus ceļus nokļūšanai pilsētā, kvalitatīvākus un drošākus savienojumus starp novada pagastiem, esošo ceļu uzturēšanu, uzlabošanu, kā arī risināsim mobilitātes jautājumus”.
Kā solījumus vērtē laucinieki? Ne tieši šie vārdi lasāmi nākamo četru gadu programmās, bet idejas un mērķi tie paši.
Daudzos ciematu centros iedzīvotāji četrus gadus pauduši satraukumu par nekvalitatīvo dzeramo ūdeni. Vidzemes partija solīja “ūdenssaimniecību, kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju, uzturēšanu; “Latvijas attīstībai”- “atbalstīsim pieslēgumu izbūvi centralizētiem ūdens un kanalizācijas tīkliem”. “Kustība “Par!””, “PROGRESĪVIE” solīja drošus, taisnīgus un videi draudzīgus komunālos pakalpojumus. Pārējās tagadējās domes partijas bija apņēmības pilnas veidot kvalitatīvu, sakoptu un zaļu dzīves telpu visa novada teritorijā.
Ieceres bija visās dzīves jomās. Lauksaimniekiem bezmaksas lauku attīstības konsultanta pakalpojumus solīja “Latvijas attīstībai”, Vidzemes partija. “Kustība “Par!””, “PROGRESĪVIE” solījās nodrošināt pieejamus uzņēmējdarbības konsultantus un grantu programmu uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovācijām. Līdzīgi arī ar skolēnu bezmaksas ēdināšanu, kuru cerēja nodrošināt partijas, kuras ir opozīcijā. Objektīvi vērtējot, pozīcijas partneri nebija ieinteresēti, lai lēmējvaras mazākumam izdotos savus mērķus īstenot.
Domes vairākuma partijām arī bijuši vērā ņemami solījumi. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”bija iecerējusi izstrādāt koncepciju par kolumbārija izveidi novada kapsētās. “Jaunā Vienotība” solīja veicināt bērnu spēļu un sporta laukumu attīstību dzīvojamajos rajonos. Informatīvajā telpā gan nav dzirdēts par šo ieceru virzību.
Turpināsim, saglabāsim, veicināsim, atbalstīsim, sekmēsim, uzturēsim, stiprināsim – teju katrā partiju solījumu teikumā. Darbības vārdiem jau nekādas vainas, tikai, kā redzams, tie kā kolektīvs apsolījums maz ko izsaka par darīšanu. Par to, ka kaut kas izdarīts, vislielākā atbildība jāuzņemas ne jau solītājiem, bet tiem, kuri balsoja par šiem solījumiem. Tātad vēlētājiem. Viņi neprasīja, lai dara. Jā, opozīcija daudz ko nevarēja, bet, ja kāda problēma būtu aktuāla iedzīvotājiem, tā jārisina tiem, kuri pie varas, to taču iedzīvotāji var prasīt. Īpaši jau tad, ja partijas solījušas gan līdzsvarotu attīstību, gan budžeta līdzekļus ieguldīt katrā pagastā.
Darbības vārdi norāda darīšanu. Negribētos dzirdēt tikai darbības vārdus, kas nenosauc ne darītāju, ne laiku, kad darbība notiek. Priekšvēlēšanu programmu virsraksts gan norāda – izdarīsim četros gados. Neizdosies, vēlētājs sapratīs, solīsim atkal to pašu. Vai tā? Diez kam cilvēkam galva dota?
Komentāri