Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Valmieras Kultūras centrā būs apskatāma Kārļa Skalīša gleznu izstāde

Druva
13:43
30.09.2010
9

Šodien plkst. 12 Valmieras Kultūras centrā tiks atklāta Tautas tēlotājas mākslas studijas vecmeistara Kārļa Skalīša (1900.-1997.) gleznu izstāde. Izstādes atklāšanā piedalīsies vīru koris „Baltie bērzi”, kurā dzied arī vecmeistara dēls Andris Skalītis.

„Ideja par šādas izstādes veidošanu pieder māksliniekam Jurim Orem, kurš rosināja mākslinieka dēlu Andri Skalīti savākt plašāku kolekciju gan no personīgajiem, gan muzeja fondiem, un parādīt to izstādē. Sākotnēji vecmeistara dēls Andris domājis sakārtot tēva darbus, ierāmējot no jauna dažas gleznas apskatīšanai tikai šauram lokam, taču viss izvērtās daudz plašāk,” informē Valmieras Kultūras centra kultūras darbu organizatore Skaidrīte Āboltiņa.

K. Skalītim pusaudža un jaunekļa gadi pagāja Ropažu pagastā smagā darbā, palīdzot mātei tikt galā ar trūkumā un nabadzībā grimstošo saimniecību. Pirmais pasaules karš ierāva bēgļu gaitās un skolā iet izdevās pamaz. Pēc mātes nāves, K. Skalītis pārcēlās uz Valmieru un sāka strādāt par tirgotāja palīgu. Darbā bija nepieciešamas zināšanas un kopš tā brīža pašizglītība kļuva par viņa dzīves vadlīniju. 1934.gadā jauneklis kā autodidakts nokārtoja Valsts eksāmenus pie Skolu departamenta pilnā vidusskolas kursa apmērā un sāka strādāt Valsts Zemes bankā. Otrais pasaules karš sagrāva sapņus par tālāku izglītošanos un darba gadi aizritēja vienmuļā grāmatveža amatā.

Aizejot pensijā 1960.gadā, kad bija dēli aizvadīti lielajā dzīvē, K. Skalītis pilnībā varēja pievērsties savam ilgus gadus lolotajam aicinājumam – glezniecībai, kaut arī visus gadus nebija otai pieskāries, vien dzīvi gleznieciski skatījis un izjutis visu mūžu. Kopš 1962.gada, kad tika nodibināta gleznošanas studija pie Valmieras kultūras nama, K. Skalītis kļuva aktīvs tās dalībnieks. Mākslinieks uzsāka aktīvu darbību – piedalījās Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos semināros un kursos, dažādās izstādēs novada un republikas mērogā, kā arī Mākslas dienās. Daži viņa darbi aizceļojuši pat uz izstādēm Viļņā un Maskavā.

Mākslinieks J.Ore 1973.gada laikrakstā „Liesma” rakstījis: „Vienatnē, līdzi ņemot gleznošanas piederumus, nostaigāti simtiem kilometru. K. Skalītis iemīlējis Valmieras apkaimes ainavu. Visbiežāk viņa skatiens saplūdis ar vasaras rītā ziedošo rudzu druvu ar līganiem laukiem un mazliet romantiskiem, tālē dziestošiem mežu masīviem. Sirdij tuvi siltie, brūni pelēcīgie toņi, irdens, smalkjūtīgs otas raksts. Mieru nedod ziedu gleznojumi. Un smalka kolorīta izjūta ir tā, kas Kārļa Skalīša darbus atšķir no pārējo studijas biedru veikuma”.

Uz izstādes atklāšanu mīļi tiks gaidīti bijušie un esošie Tautas tēlotājas mākslas studijas vadītāji un dalībnieki. Izstāde Valmieras Kultūras centrā būs apskatāma līdz 31.oktobrim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Tik būtiskā sekunžu vērtība

06:58
24.07.2024
24

Orientēšanās sacensību starptautiskajā kalendārā sākušies galvenie notikumi, un Latvijas izlases krāsas aizstāvējuši gan juniori, gan pieaugušie. Izlasēs arī Cēsu novada orientieristi. Pastāvēt un mi8rkli padomāt Skotijas galvaspilsētā Edin­burgā aizvadīts Pasaules čempionāts orientēšanās sportā sprinta distancēs, un Sandra Grosberga uzrādījusi līdz šim visu laiku labāko rezultātu Latvijas orientēšanās vēsturē sievietēm sprinta distancē, izcīnot 11.vietu. Pati gan […]

Volejbola svētki Cēsīs

10:50
23.07.2024
58

Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos aizvadīts Latvijas čempionāta “DEPO Open 2024” trešais posms, kas bija arī otrais Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) posms. Trīs dienu garumā 43 pāri vīriešu konkurencē un 28 sieviešu konkurencē cīnījās par godalgām. Vīriešu konkurencē laukumā redzējām arī Tokijas Olim­pisko spēļu ceturtās vietas īpašniekus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jau rakstījām, […]

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
71

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
72

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
110

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
63

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi