Februāra mēnesis ir laiks, kad tiek svinēti Meteņi, kas ir seni pavasara gaidīšanas svētki un atvadas no ziemas. Pēdējos gados ir izveidojusies tradīcija, ka Meteņdienas svētku svinēšana noslēdzas Turaidā. Visi, kas vēl nav paguvuši atvadīties no ziemas, šodien plkst. 12 aicināti sabraukt Turaidas muzejrezervātā, lai kopā ar Vidzemes folkloras kopu maskotajiem ļaudīm vārītu Meteņdienas miežu putru un veicinātu labu jauno ražas gadu kopīgi svinot senos gadskārtu svētkus.
Šogad Meteņa dzīšana Turaidā notiks kopā ar Mālpils folkloras kopas „Mālis” un Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem ļaudīm visiem būs iespēja satikt Meteņtēvu , meklēt Laimes pogu, baudīt sātīgo Meteņa putru un vārītu cūkas kāju, uzzināt, kas ir slokatnis, vizināties riņķa lēzē – karuselī uz muižas dīķa, dzīt kurmjus, lai tie nenāktu postīt vasarā dārzus, kā arī izlielīties, izsmieties, izdziedāt Meteņa dziesmas un sadancot latviešu tradicionālos dančus.
Meteņi ir svētki, kad senie latvieši svinēja ziemas aiziešanu un sāka gatavoties pavasara atnākšanai. Meteņos pēdējo reizi ziemā notika masku gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos viens pie otra, vizinājās no kalna un notika varena lielīšanās, lai jaunajā gadā padotos laba raža. Populārākās Meteņdienas tradīcijas ir maskošanās, Meteņa dzīšana, Laimes pogas meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa gardās putras vārīšana. Vidzemē biežāk Meteņdienu svinēja tuvāk Lieldienām, nereti dienu iepriekš pirms Pelnu dienas, kad sākās gavēnis.
Maskotiem un nemaskotiem, lieliem un maziem meteņbērniem tikšanās
pie Turaidas muzejrezervāta ieejas, līdzi ņemot ragavas un citus šļūcamrīkus!
Anda Skuja
Komentāri