Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kinoteātros skatītākās latviešu filmas ir spēlfilmas, televīzijā – dokumentālās filmas

Druva
15:23
10.01.2012
5

Kinoteātros skatītākās latviešu filmas ir spēlfilmas, bet televīzijā – dokumentālās filmas, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē stāstīja Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Ievērojot to, ka Latvijas Televīzijai (LTV) ir liela loma skatītāju iepazīstināšanā ar pašmāju filmām, LTV vajadzētu piedalīties ar finansējumu nacionālo filmu tapšanā, domā NKC vadītāja. Jau tagad Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants paredz, ka LTV piedalās Latvijas filmu finansēšanā, it īpaši aktuālu dokumentālo filmu un bērnu, jaunatnes filmu veidošanā. Pagājušajā gadā no kinoteātros nonākušajām 284 filmām 15 bijušas Latvijas filmas, kas no kopējā skatītāju skaita spēja pulcēt 6% kinoteātru apmeklētāju. “Šie rādītāji apliecina, ka vietējiem skatītājiem ir vajadzīgas Latvijā veidotas filmas,” uzskata Gailīte-Holmberga. No pašmāju filmām pērn kinoteātros visskatītākā bija režisora Arvīda Krieva filma “Dancis pa trim” ar 25 7000 skatītājiem, otrajā vietā ierindojusies režisoru Janno Poldma un Heiki Ernita veidotā pilnmetrāžas animācijas filma “Lote un mēness akmens noslēpums” ar 17 500 skatītājiem, bet režisora Jura Poškus spēlfilma “Kolka Cool”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2011.gada nogalē, ar 4000 skatītājiem kļuvusi par trešo skatītāko pašmāju filmu pagājušajā gadā, turklāt šīs filmas izrādīšana Latvijas kinoteātros vēl turpinās. Savukārt LTV pērnā gada pirmajā pusgadā skatītākā bijusi režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Sveiciens no Sibīrijas”, kuru noskatījušies 92 000 televīzijas skatītāju, režisora Zigurda Vidiņa filma “Uzvarai nolemtie” ar 68 000 skatītāju, Rodrigo Rikarda filma “Taisnība par latviešu leģionu” ar 63 000 un režisores Ināras Kolmanes filma “Pretrunīgā vēsture”, kuru noskatījušies 56 000 televīzijas skatītāju. NKC vadītāja informēja, ka vismaz 20 filmas, kas tapušas laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam, runā par Latvijas vēsturi un kultūru, un lielākā daļā no tām ir tieši dokumentālās filmas. Tāda, piemēram, ir režisores Lailas Pakalniņas filma “33 zvēri Ziemassvētku vecītim”, Ginta Grūbes filma “1×1”, Askolda Saulīša filma “Bermontiāda” un citas. Lai Latvijas skatītāju izglītotu par pašmāju filmām, NKC rosina veidot sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošinot nozīmīgu Latvijas filmu pieejamību mācību iestādēs. Apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sacīja, ka viņam nav pārliecības par to, ka finansējums tiek piešķirts tādām filmām, kas ir sabiedrības interesēm atbilstošas. Politiķis nesen kinoteātrī kopā ar sievu bijis uz filmu “Kolka Cool”, kas bijusi savā ziņā interesanta, taču tai pat laikā viņš juties priecīgs, ka uz filmas seansu līdzi nav paņēmis bērnus, jo filmā aktieri lamājās, dzēra, grauza saulespuķu sēklas un darīja daudz ko citu. “Mēs mākslā nevēlamies iejaukties, kā arī netaisāmies tasīt kaut kādu cenzūru, taču mēs vēlamies runāt par valsts līdzekļu izlietojumu, gūstot pārliecību, ka atbalstīti tiek projekti, kas ir sabiedrībai saistoši,” minēja Dzintars. NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis klāstīja, ka filma ir viena no kultūras izpausmēm, tā kalpo gan kā medijs, gan arī kā mākslas izpausme. Vērtējot filmu projektus, NKC balstās uz Filmu likumā noteiktajiem publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī uz Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas nosaka projektu vērtēšanas kvalitātes kritērijus, kuru vidū tiek analizēta projekta profesionālā kvalitāte, mākslinieciskā kvalitāte, nozīmīgums un aktualitāte, projekta autoru iepriekšējā pieredze un kompetence, kā arī citas lietas. Gailīte-Holmberga apakškomisijā skaidroja, ka filmu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu lemj komisija, kura darbojas trīs eksperti. Tai pat laikā producente Elvita Ruka, kura savulaik arī pati darbojusies šādā komisijā, kritizēja šādas ekspertu komisijas darbu, jo mēdzot būt gadījumi, kad eksperti ar projektu nemaz nav iepazinušies un gala rezultātā neviens no ekspertiem ne par ko neatbild. Ruka uzskata, ka vajadzētu darboties vienam ekspertam, kurš tad arī vērtētu filmas, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu kādam no projektiem, kā arī viņš tad spētu atbildēt, kādēļ kāds no projektiem nav atbalstīts. Savukārt producents Andrejs Ēķis pastāstīja, ka NKC dara visu pareizi, jo centrs tikai administrē kino un filmu nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu. “Man nav pretenziju par līdzekļu sadali, jo galvenā problēma jau ir valstī, jo tā nav pateikusi, ko sagaida no NKC. Piemēram, ja tiek piešķirtas Eiropas Savienības naudas, tad tur skaidri tiek noteikts, ko vēlas sagaidīt, bet šajā gadījumā valsts nav devusi precīzu uzstādījumu,” pauda Ēķis. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Volejbola svētki Cēsīs

10:50
23.07.2024
36

Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos aizvadīts Latvijas čempionāta “DEPO Open 2024” trešais posms, kas bija arī otrais Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) posms. Trīs dienu garumā 43 pāri vīriešu konkurencē un 28 sieviešu konkurencē cīnījās par godalgām. Vīriešu konkurencē laukumā redzējām arī Tokijas Olim­pisko spēļu ceturtās vietas īpašniekus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jau rakstījām, […]

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
68

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
68

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
108

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
59

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Medību šaušanā ar loku mūsu novadniekiem izcili panākumi

06:27
08.07.2024
89

Mūsu novadnieki ar teicamiem rezultātiem startējuši Eiropas loka mednieku čempionātā. Visi trīs Cēsu novada sportisti, kas piedalījās sacensībās, mājās pārveda godalgas. Nītau­rietis Andris Kuzņecovs izcīnīja zelta medaļu un Eiropas čempiona titulu AMBB-C klasē, kā arī vienā no vingrinājumiem laboja Eiropas rekordu. Čempionāta zeltu ieguva arī nītauriete Inga Či­gone, startējot AFBB-C klasē, bet Drabešu pagasta iedzīvotāja […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi