Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Kinoteātros skatītākās latviešu filmas ir spēlfilmas, televīzijā – dokumentālās filmas

Druva
15:23
10.01.2012
23

Kinoteātros skatītākās latviešu filmas ir spēlfilmas, bet televīzijā – dokumentālās filmas, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē stāstīja Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Ievērojot to, ka Latvijas Televīzijai (LTV) ir liela loma skatītāju iepazīstināšanā ar pašmāju filmām, LTV vajadzētu piedalīties ar finansējumu nacionālo filmu tapšanā, domā NKC vadītāja. Jau tagad Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants paredz, ka LTV piedalās Latvijas filmu finansēšanā, it īpaši aktuālu dokumentālo filmu un bērnu, jaunatnes filmu veidošanā. Pagājušajā gadā no kinoteātros nonākušajām 284 filmām 15 bijušas Latvijas filmas, kas no kopējā skatītāju skaita spēja pulcēt 6% kinoteātru apmeklētāju. “Šie rādītāji apliecina, ka vietējiem skatītājiem ir vajadzīgas Latvijā veidotas filmas,” uzskata Gailīte-Holmberga. No pašmāju filmām pērn kinoteātros visskatītākā bija režisora Arvīda Krieva filma “Dancis pa trim” ar 25 7000 skatītājiem, otrajā vietā ierindojusies režisoru Janno Poldma un Heiki Ernita veidotā pilnmetrāžas animācijas filma “Lote un mēness akmens noslēpums” ar 17 500 skatītājiem, bet režisora Jura Poškus spēlfilma “Kolka Cool”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2011.gada nogalē, ar 4000 skatītājiem kļuvusi par trešo skatītāko pašmāju filmu pagājušajā gadā, turklāt šīs filmas izrādīšana Latvijas kinoteātros vēl turpinās. Savukārt LTV pērnā gada pirmajā pusgadā skatītākā bijusi režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Sveiciens no Sibīrijas”, kuru noskatījušies 92 000 televīzijas skatītāju, režisora Zigurda Vidiņa filma “Uzvarai nolemtie” ar 68 000 skatītāju, Rodrigo Rikarda filma “Taisnība par latviešu leģionu” ar 63 000 un režisores Ināras Kolmanes filma “Pretrunīgā vēsture”, kuru noskatījušies 56 000 televīzijas skatītāju. NKC vadītāja informēja, ka vismaz 20 filmas, kas tapušas laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam, runā par Latvijas vēsturi un kultūru, un lielākā daļā no tām ir tieši dokumentālās filmas. Tāda, piemēram, ir režisores Lailas Pakalniņas filma “33 zvēri Ziemassvētku vecītim”, Ginta Grūbes filma “1×1”, Askolda Saulīša filma “Bermontiāda” un citas. Lai Latvijas skatītāju izglītotu par pašmāju filmām, NKC rosina veidot sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošinot nozīmīgu Latvijas filmu pieejamību mācību iestādēs. Apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sacīja, ka viņam nav pārliecības par to, ka finansējums tiek piešķirts tādām filmām, kas ir sabiedrības interesēm atbilstošas. Politiķis nesen kinoteātrī kopā ar sievu bijis uz filmu “Kolka Cool”, kas bijusi savā ziņā interesanta, taču tai pat laikā viņš juties priecīgs, ka uz filmas seansu līdzi nav paņēmis bērnus, jo filmā aktieri lamājās, dzēra, grauza saulespuķu sēklas un darīja daudz ko citu. “Mēs mākslā nevēlamies iejaukties, kā arī netaisāmies tasīt kaut kādu cenzūru, taču mēs vēlamies runāt par valsts līdzekļu izlietojumu, gūstot pārliecību, ka atbalstīti tiek projekti, kas ir sabiedrībai saistoši,” minēja Dzintars. NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis klāstīja, ka filma ir viena no kultūras izpausmēm, tā kalpo gan kā medijs, gan arī kā mākslas izpausme. Vērtējot filmu projektus, NKC balstās uz Filmu likumā noteiktajiem publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī uz Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas nosaka projektu vērtēšanas kvalitātes kritērijus, kuru vidū tiek analizēta projekta profesionālā kvalitāte, mākslinieciskā kvalitāte, nozīmīgums un aktualitāte, projekta autoru iepriekšējā pieredze un kompetence, kā arī citas lietas. Gailīte-Holmberga apakškomisijā skaidroja, ka filmu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu lemj komisija, kura darbojas trīs eksperti. Tai pat laikā producente Elvita Ruka, kura savulaik arī pati darbojusies šādā komisijā, kritizēja šādas ekspertu komisijas darbu, jo mēdzot būt gadījumi, kad eksperti ar projektu nemaz nav iepazinušies un gala rezultātā neviens no ekspertiem ne par ko neatbild. Ruka uzskata, ka vajadzētu darboties vienam ekspertam, kurš tad arī vērtētu filmas, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu kādam no projektiem, kā arī viņš tad spētu atbildēt, kādēļ kāds no projektiem nav atbalstīts. Savukārt producents Andrejs Ēķis pastāstīja, ka NKC dara visu pareizi, jo centrs tikai administrē kino un filmu nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu. “Man nav pretenziju par līdzekļu sadali, jo galvenā problēma jau ir valstī, jo tā nav pateikusi, ko sagaida no NKC. Piemēram, ja tiek piešķirtas Eiropas Savienības naudas, tad tur skaidri tiek noteikts, ko vēlas sagaidīt, bet šajā gadījumā valsts nav devusi precīzu uzstādījumu,” pauda Ēķis. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1141

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
94

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
152

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
137

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi