Latvijas nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps 2012” konkursam iesniegtas vairāk nekā 80 filmas, kuru daudzveidīgais tēmu un žanru loks liecina, ka festivāla balvu pasniegšanas 25.jubilejas reizi Latvijā svinēs ar spēcīgu kino programmu, informēja festivāla komunikācijas un mediju projektu vadītāja Marta Romanova. Šogad festivālā būs skatāmas pēdējo divarpus gadu laikā pabeigtās filmas, kā arī pirmizrādes piedzīvos vairākas ilgi gaidītas spēlfilmas, kuru veidošanā ieguldīti teju desmit gadi. “Lielā Kristapa” balvai pieteiktas 23 spēlfilmas, 48 dokumentālās un pasūtījuma filmas, kā arī 17 animācijas filmas. Īpašā seansā būs skatāma jaunākā Jevgeņija Paškeviča barokāli krāšņā filma “Golfa straume zem ledus kalna”, kuras veidošana jau ir kļuvusi par leģendu. Skatītāji pirmo reizi varēs redzēt arī filmu “Mona”, ko veidojusi atzītā dokumentālā kino režisore Ināra Kolmane. Tāpat pirmo reizi izrādīs Latvijas un Igaunijas kopražojuma filmu “Vientuļā sala”, kuras režisors ir Pēteris Simms, un Latvijas un Krievijas kopražojuma filmu “Rožu ieleja”, kuru veidojis režisors Dmitrijs Čerkasovs. Ar eksperimentālu spēlfilmu “Filma” režisora statusā debitēs scenārists Ivo Briedis kopā ar teātra režisori Māru Ķimeli. Festivālā piedalīsies arī Itālijā kino režiju apguvušais Dāvis Kaņepe ar īsfilmu “Noklausīšanās”, Baltijas filmu un mediju skolas absolventi Agnese Laizāne ar darbu “Parādi man skaņu”, Pauls Ķesteris ar “Personību veikals”, kas tapusi vairāku filmu skolu sadarbības rezultātā, kā arī dokumentālā kino debiju pieredzēs Lienes Kalnaelles filma “Aiz žoga” un Līgas Gaisas darbs “Spēles ar beigām”. “Lielajā Kristapā” paredzēta arī plaša animācijas filmu programma visām vecuma grupām. Latvijas pirmizrāde būs tikko prestižajā Berlīnes kinofestivālā izrādītajai Jāņa Cimermaņa leļļu animācijas filmai “Korida”. Bērni un vecāki varēs skatīties arī viņa filmiņu “Tīģeris”, kā arī Nila Skapāna filmas “Burvīga diena”, “Es gribu redzēt rūķīšus!”, “Porcelāns!?”, “Tārpiņš”, Reiņa Kalnaeļļa “Joka pēc Alfabēts”, Rozes Stiebras “Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”, Heiki Ernita un Jano Poldma pilnmetrāžas animācijas filmu “Lote un Mēness akmens noslēpums”, Daces Rīdūzes “Zīļuku” un citas animāciju filmas. Savukārt no pieaugušajiem veltītajām animāciju filmām būs skatāma Jurģa Krāsona “Norīt krupi” un Aijas Bley “Sieviete un vējš”. Festivāla laikā Rīgā un daudzviet Latvijā kino mīļotāji varēs noskatīties arī kinoteātros jau rādītās filmas, piemēram, tiks demonstrēta filma “Rūdolfa mantojums”, “Dancis pa trim”, “Seržanta Lapiņa atgriešanās”, “Kolka Cool”, “Monsieur Tauriņš” un “Amaya”. Kā ierasti spēcīgs būs arī dokumentālo filmu piedāvājums, jo festivālam pieteiktas pasaulē jau atzinību guvušās filmas “Ģimenes lietas”, “Kā tev klājas, Rūdolf Ming?” un “Versija Vera”, kas nupat iekļauta pasaulē nozīmīgā un ietekmīgā dokumentālo filmu festivāla “Art FIFA” konkursa programmā. Tāpat izrādīs tādas Latvijā labi skatītas filmas kā “Astoņi pilnmēneši”, “Pareizi uzlidot”, “Kleitas, mātes un meitas”, “Vai viegli… pēc 20 gadiem?” un daudzas citas. “Lielā Kristapa 2012” žūrija un skatītāji piešķirs balvas labākajām filmām un kino profesionāļiem. Kino darbi, kam piešķirtas konkursa nominācijas 23 kategorijās, tiks paziņoti nākamnedēļ. Pretendentus pirmo reizi festivāla vēsturē izvirza kino profesionāļi, filmu māksliniekiem vērtējot mākslinieku darbu, operatoriem – operatoru, režisoriem – režisoru un aktieru veikumu. Jau ziņots, ka balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems kino režisors un scenārists Aivars Freimanis, kurš ir vairāk nekā 40 dokumentālo filmu autors, viens no starptautisku slavu ieguvušās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas stila izveidotājiem un četru spēlfilmu “Puika”, “Ābols upē”, “Dzīvīte” un “Ligzda” autors. Freimanis par filmu “Puika” 1977.gadā saņēma pašu pirmo “Lielo Kristapu”, šo apbalvojumu viņš saņēma arī par filmu “Dzīvīte” 1989.gadā, bet filma “Ābols upē” ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā izcilāko mākslas darbu sarakstā. Latvija nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps” notiks no 10.aprīļa līdz 15.aprīlim kinoteātrī “Splendid Palace”, Rīgas Kino muzejā un citās Latvijas pilsētās. LETA
Komentāri