Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Cēsu pils dārzā koncertēs pirmais medību ragu orķestris pasaulē – Krievu Ragu Kapela

Druva
15:17
04.08.2011
17
14a Krievu Ragu Kapella

No 2011.gada 13.-14.augustam Krievu Ragu Kapela koncertē Viļņā( Lietuva), bet pa ceļam mākslinieki muzicēs arī Latvijā: 12.augustā plkst.20:00 Cēsu pils laukumā Cēsu pils vēsturisko filmu skates pirmās dienas noslēguma programmā (lietus gadījumā – Cēsu izstāžu namā). 15.augustā paredzēts koncerts Rīgā.

2011.gadā aprit 260.gadi, kopš Krievijā tika izveidots pirmais medību ragu orķestris pasaulē, bet nu jau 10 gadus Pēterburgas (Krievija) koncertzālēs, pilīs, dārzos un parkos skan Krievu Ragu Kapela, mākslinieciskais vadītājs Sergejs Pesčanskis. Orķestris koncertējis vairāk kā 20 valstīs, tostarp arī Vatikānā. Programmā dažādu gadsimtu garīgā, krievu un ārzemju komponistu klasiskā un mūsdienu mūzika. Orķestra sastāvā ir 20 mūziķi, bet viņu rīcībā ir ap 100 dažādi medību ragi garumā no 20 līdz 250 centimetriem. Katrs mūziķis koncertā spēlē 2 līdz 5 instrumentus.

Medību rags ir viens no senākajiem mūzikas instrumentiem. Daudzus gadsimtus tam bija dienesta funkcijas – ar medību ragu devās medībās, tas kalpoja arī kā signāls karaspēkam un brīdināja par ātri tuvojošos karieti… Tolaik neviens nedomāja, ka uz tā varētu spēlēt Mocarta uvertīras vai vispār atskaņot jebkādu mūziku, jo medību ragam ir tikai viens tonis un nav ne vārstu, ne reģistru. Atkarībā no raga lieluma un materiāla, tam ir neparasti skaista, tālu plūstoša skaņa.

XVIII gadsimtā Krievijā nevienam nezināms čehu muzikants Jans Marešs, kurš tika uzaicināts dienestā pie grāfa Nariškina, lai izveidotu pūtēju orķestri, bet, nespēdams dzimtcilvēkiem iemācīt instrumentu spēli , atklāja , ka arī medību ragi, izmantojot dažāda lieluma un toņa ragus ,var veidot orķestri un atskaņot skaņdarbus.

Pirmajā ragu orķestrī bija 37 mūziķi un tikpat mūzikas instrumenti – no basa līdz diskantam trīs oktāvu diapazonā. Mazākais instruments bija 20 centimetru, lielākais 3 metru garš. Ļoti ātri ragu orķestri kļuva par galma svētku sastāvdaļu un sava veida „savvaļas eksotiku”, kas tika piedāvāta ārzemju viesiem. 1840.gadā ragu orķestri lēnām pazuda no galma, nezaudējot popularitāti vienkāršo ļaužu sadzīvē, bet tad izzuda pavisam.

Daudzās valstīs arī Krievijā ir bijuši mēģinājumi atjaunot šo mūzikas tradīciju un instrumentus, bet vienmēr tie beidzās bez rezultāta. 2001.gadā Pēterburgas mežradznieks Sergejs Pesčanskis izveidoja domubiedru grupu, lai senā ragu muzicēšanas māksla varētu atdzimt, un uzreiz saskārās ar problēmu –neviena mūzikas instrumentu rūpnīca nebija gatava pēc muzeju aprakstiem un eksponātiem izgatavot jaunus mūzikas instrumentus. Mūziķi paši iemācījās kausēt vara plāksnes, izdomāja jaunu nošu pieraksta veidu.

Diriģents Sergejs Pesčanskis nevēlējās radīt orķestri- muzeju, bet gan profesionālu māksliniecisku vienību ar savu filozofiju :„Nespēlējiet skaņu, radiet to sevī. Tā ir mūsu kalpošana skaistumam un cilvēkiem- parādīt dabiskās skaņas skaistumu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1138

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
92

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
151

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
134

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi