Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cēsīs koncertā, kas veltīts Šopēna 200 gadei, Viviana Sofroņicka spēlēs Šopēna laikmeta klavieres

Druva
14:24
20.10.2010
3

2010.gadā pasaule atzīmēs dižā poļu komponista un pianista Frederika ŠopĒNA 200.gadskārtu. Hermaņa Brauna fonds tai velta jaunu koncertciklu Chopin 200, aicinot uz Rīgu izcilus pianistus. Pianiste Viviana Sofroņicka Latvijā sniegs 4 koncertus, kuros pirmoreiz Latvijā skanēs vēsturisko instrumentu kopijas – Šopēna laikmeta klavieres (Pola Maknaltija (Paul McNulty) darbnīca).

Šodien plkst. 19 Cēsu 2.pamatskolā koncertā, kas veltīts Šopēna 200 gadei, Viviana Sofroņicka spēlēs Šopēna laikmeta klavieres.

Programmā: K.F.E.Bahs, Mocarts, Bēthovens, Šūberts, Mendelsons, Šopēns

Klausītāji parasti nedomā par to, uz kādām klavierēm savus skaņdarbus ir spēlējuši Mocarts vai Bēthovens, Šūberts vai Šopēns. Savukārt, pianisti par to domā vienmēr, taču vien retajam ir tiešām nācies spēlēt vēsturiskos instrumentus. Bet radīt aizgājušā laikmeta skaņu tēlu uz mūsdienu klavierēm nav viegli, jo tās ir daudz skanīgākas un asākas salīdzinājumā ar to 18. un 19. gadsimta senčiem…

Viviana Sofroņicka saka: „Iedomājieties klasiskā baleta dejotājus, kuri dejo… armijas zābakos! Ja pianists nerūpējas par skaņas kvalitāti, tad no viņa pirkstiem bieži vien izlec balerīna zābakos”.

Viviana Sofroņicka ir uzaugusi apbrīnojamā ģimenē: viņas tēvs ir ģeniālais krievu pianists Vladimirs Sofroņickis. Viņa absolvējusi Maskavas konservatoriju, studējusi seno mūziku Oberlinā (ASV) un Hāgā (Holande) un ir diplomēta izpildītāja uz vēsturiskiem instrumentiem.

Visu savu radošo mūžu Viviana pierāda, cik svarīgi ir, lai skaņdarbs un instruments atbilstu viens otram un spētu izteikt laikmeta garu un mūzikas jēgu. Viņa ir izsmalcināta kolekcionāre. Taču savu vēsturisko klavesīnu un klavieru (rekonstruēti oriģināli un precīzas kopijas no Pola Maknaltija darbnīcas) lielisko kolekciju viņa netur zem pūra, bet demonstrē visai pasaulei. Uz Latviju Viviana atvedīs četru (!) klavieru kopijas: J.A.Stein (1788),

A.Walter and sohn (1805), C.Graf (1819) un arī J.Pleyel (1830), kas bija Šopēna iemīļotās klavieres, jo uz Pleyel klavieru oriģināliem tika pirmatskaņoti daudzi komponista skaņdarbi.

Pols Maknaltijs ir sācis interesēties par klavieru būvniecību pēc Baltimoras

Peabody konservatorijas

(ASV) absolvēšanas. Tad Bostonā viņš mācījās klavieru tehnoloģiju un saņēma eksperta-ieskaņotāja kvalifikāciju. Dažus gadus viņš strādāja Amsterdamā, bet kopš 1995.gada dzīvo un strādā Čehijā. Viņš ir uzbūvējis vairāk nekā 150 Stein, Walter, Hofmann, Graf un Pleyel instrumentu kopiju. Tos spēlē Nikolauss Harnokūrs, Pauls Badura-Skoda, tie skan arī Glaindbornas festivālā Anglijā. 2009.gadā meistars radīja 1830. gada Pleyel klavieru (kas bija Šopēna iemīļotais instruments) kopiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Tik būtiskā sekunžu vērtība

06:58
24.07.2024
22

Orientēšanās sacensību starptautiskajā kalendārā sākušies galvenie notikumi, un Latvijas izlases krāsas aizstāvējuši gan juniori, gan pieaugušie. Izlasēs arī Cēsu novada orientieristi. Pastāvēt un mi8rkli padomāt Skotijas galvaspilsētā Edin­burgā aizvadīts Pasaules čempionāts orientēšanās sportā sprinta distancēs, un Sandra Grosberga uzrādījusi līdz šim visu laiku labāko rezultātu Latvijas orientēšanās vēsturē sievietēm sprinta distancē, izcīnot 11.vietu. Pati gan […]

Volejbola svētki Cēsīs

10:50
23.07.2024
58

Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos aizvadīts Latvijas čempionāta “DEPO Open 2024” trešais posms, kas bija arī otrais Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) posms. Trīs dienu garumā 43 pāri vīriešu konkurencē un 28 sieviešu konkurencē cīnījās par godalgām. Vīriešu konkurencē laukumā redzējām arī Tokijas Olim­pisko spēļu ceturtās vietas īpašniekus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jau rakstījām, […]

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
71

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
72

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
110

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
62

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi