Jūnija beigās uz sadraudzības pilsētu Ahimu Vācijā devās pašvaldības delegācija, lai piedalītos Cēsu tēlnieka Matiasa Jansona skulptūras “Vēzeres draugs” atklāšanas pasākumā. Tajā uzrunas teica Ahimas pilsētas skulptūras tapšanas iniciators, iepriekšējais mērs Kristofers Ripihs, tagadējais pilsētas galva Uve Kelners, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. Par skulptūras tapšanas ideju un procesu pastāstīja pats mākslinieks Matiass Jansons.
Pēc atgriešanās no Vācijas tēlnieks viesojās “Druvā”. Viņš pastāstīja, ka ideja par skulptūru radusies pirms gadiem diviem, kad Ahimas pārstāvji viesojās Cēsīs. Arī viņam piedāvāts atnākt uz tikšanos, lai pārrunātu sadarbības iespējas.
“Vācijas delegācijai nebiju gluži svešs, jo viņi bija viesojušies “Siļķēs”, tikušies ar manu tēvu. Šajā tikšanās reizē ieteicu, ka varētu mēģināt sabīdīt kādu kopīgu kultūras projektu. Sarunu gaitā radās ideja, ka es varētu vāciešiem uztaisīt skulptūru. Aizbraucu uz Ahimu, lai saprastu, kāda ir šī pilsēta, uztvertu sajūtas, kas tajā valda, iepazītos ar tur jau esošo mākslas piedāvājumu. Tā ir klasiska vācu mazpilsēta, kurā vecais mijas ar jauno, tomēr vēl saglabājies vāciskais gars. Iepazinos ar skulptūrām, kas redzamas pilsētas skvēros un laukumos, un sapratu, ka neder kaut kāds reālisms vai cilvēku figūras, jo to ir pietiekami. Radās ideja – uztaisīt stilizētu zivi. Pārlūkoju savus akmeņus, viens bija atbilstošs – piecas tonnas smags. Sapratu, tas būs īstais, jo nevarēja startēt ar kādu nelielu, divdesmit centimetrus augstu darbu,” stāsta M.Jansons.
Skulptūra “Vēzeres draugs” tapa divu gadu laikā, jūnija vidū tā tika nogādāta un uzstādīta iecerētajā vietā. Tēlnieks izsaka atzinību transporta firmai, kas nodrošināja mākslas darba nogādāšanu Ahimā, kas nebūt nebija viegli, jo tā bija nestandarta krava.
Viena puse skulptūrai ir apstrādāta, pulēta, otra – atstāta gandrīz neskarta, vien iekalta spura, žaunas līnija, bet akmens faktūra atstāta tā sākotnējā izskatā.
“Neilgi pirms darba uzstādīšanas uzzināju, ka tam atvēlēta cita vieta, nekā bija domāts sākumā. Aizbraucu vēlreiz un atklājās, ka tas ir gandrīz pašā centrā. Man tas, protams, bija pagodinoši,” atzīst tēlnieks.
Jautāts, kāpēc tapa tieši zivs, viņš uzbur stāstiņu, ko stāstījis arī Vācijā, skulptūras atklāšanas brīdī. Iedvesmu devusi pie Ahimas esošā upe Vezere, ļoti līdzīga Gaujai. Gan izmēru ziņā, arī krāsas un noskaņa esot līdzīga. Tāpēc stāsts ir par to, ka zivs, kas tapusi Cēsīs, ar labo vēsti draugiem Ahimā peld pa Gauju uz Rīgas jūras līci, tad pa Baltijas jūru uz Vācijas krastiem, tālāk pa Vezeres upi nonāk līdz Ahimai.
Stāstot par atklāšanas ceremoniju, M.Jansons atceras divus netradicionālus notikumus: “Kad skulptūru uzstādījām, ap to pielīdzināja zemi, iesēja zāli un tēlu apsedza, lai pāris nedēļu laikā līdz atklāšanai visi to jau nebūtu apskatījuši. Apklāja ar zaļu audumu, kas šajā zaļajā zonā bija labi, jo neizdalījās kopējā ainavā. Bet audums bija austs kā smalks siets, un šo pāris nedēļu laikā tam cauri paspēja izaugt jaunā zāle. Kad skulptūra bija jāatklāj, audums cēlās ar visu zāli. Kad pārklāju beidzot izdevās pacelt, atklājās, ka zem tā sev mājvietu paspējusi izveidot pele. Tā metās bēgt, sagādājot bērniem lielus priekus. Katrā ziņā pasākums izvērtās jauks un interesants.”
Šī pagaidām ir vienīgā pilsēta ārpus Latvijas, kuras centrā redzams Matiasa Jansona darbs. Nelielu formu darbi atrodas privātkolekcijās, bet piectonnīga skulptūra ārpus valsts ceļoja pirmo reizi. Bet sadarbība ar sadraudzības pilsētām bijusi arī iepriekš, jo pirms diviem gadiem notikusi tēlnieka darbu izstāde Zviedrijas pilsētā Tireso. Tagad vajadzētu domāt par Itālijas pilsētu Venafro.
“Tikai tur gan zivi sūtīt nevar, jo zivs – tas ir simbolisks mafijas sūtījums, ka nāve tuvojas. Nezin, vai draugi saprastu šādu simbolu,” ar smaidu saka M.Jansons, piebilstot, ja būs iespēja arī šai pilsētai kaut ko izgatavot, viņš to apņemoties darīt, jo māksla ir viena no veiksmīgākajām sadraudzības sfērām.
Komentāri