Sadarbojoties lauksamniecības zinātniekiem un pārtikas tehnoloģijas speciālistiem, īstenots vērienīgs projekts, kurš ražotājiem dod jaunas zināšanas par kvalitatīvu lauksaimniecības izejvielu ražošanu un to pārstrādi patērētājam pieejamos un veselīgos produktos. Pētījumā piedalījās arī Priekuļu pētniecības centra zinātnieki.
Nule kā aizvadīts Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra rīkotais pavasara seminārs lauksaimniekiem, kurā vadošie nozares pētnieki prezentēja valsts pētījumu programmas “AgroBioRes” projekta rezultātus un iegūtās zināšanas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore, vadošā pētniece Ruta Galoburda semināra ievadā uzsvēra, ka programmas mērķis bijis uzkrāt zināšanas un pieredzi par to, kas saistīts ar laukiem, ko tur var izaudzēt un kā to var izmantot. Pētījuma rezultāti balstās uz pieciem stūrakmeņiem: augsne, augļi, lopkopība, pārtika un mikroorganismi.
AREI Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule skaidro: “Šis seminārs vēsta par pētījuma rezultātiem, tas vērsts uz lauksaimniekiem un tiem, kuri pārstrādā lauksaimnieku saražoto produkciju, piemēram, graudus vai kartupeļus. Semināra prezentācijas ir Programmas “Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana kvalitatīvu un veselīgu pārtikas produktu izstrādei” rezultāts. Programma ilga četrus gadus, pētnieki pētīja konkrētu programmas projektu vai sadaļu, piemēram, Priekuļu pētniecības centra pētnieki pētīja ziemāju – tritikāles, rudzu – bioķīmisko sastāvu un to, kā sastāvs nodrošina produkta kvalitāti.”
Jāteic, ka zinātnieki arvien izteiktāk strādā ciešā sazobē ar lauksaimniecisko izejvielu ražotājiem, pārstrādātājiem un galu galā arī patērētājiem. Pētnieki vēsta, ka šis kopprojekts bijis unikāls un vērtīgs, jo nevienā citā projektā tik vienoti nestrādāja lauksaimniecības zinātnieki, pārtikas tehnoloģijas speciālisti. Šī stratēģija nodrošināja pārtikas izsekojamību ceļā no saimniecības līdz ēdienu galdam. Selekcionāri nākuši klajā ar izstrādātām šķirnēm, citi lauksaimniecības zinātnieki pētījuši, kā veicināt labvēlīgus apstākļus ražai, pārtikas tehnologi skatījušies, kā šīs ražas labāk uzglabāt, analizējuši veselīgos aspektus graudiem, augļiem, ogām, gaļai un kartupeļiem. Pieaugošā interese par vietējās izcelsmes pārtiku sniedz atspēriena iespējas arī vietējai ekonomikai.
“Šobrīd mērķtiecīgāk strādājam patērētājam, lai nodrošinātu veselīgu un drošu pārtikas produkciju, līdz ar to aktīvi konsultējam lauksaimniekus, kā izaudzēt pirmklasīgas izejvielas pārstrādei. Šī brīža virsuzdevums ir panākt, lai ražošanas veids būtu draudzīgs videi un cilvēkam. Līdzīgus pasākumus rīkojam, lai zemnieki redzētu, kādi ir jaunākie pētījumi un kā viņi ražošanas procesā var ietekmēt vai nodrošināt produkcijas kvalitāti,” saka I. Skrabule, piebilstot, ka interese par pētniecības centra rīkotajiem pasākumiem ir liela. “Ir lauksaimnieki, kuri pastāvīgi brauc uz semināriem, taču parādās arī jaunas sejas un gados jauni saimnieki. Ik gadu kupli apmeklētas ir mūsu rīkotās Lauku dienas, par to, protams, prieks,” pauž vadošā pētniece.
Ar lielu interesi zinātnieku secinājumos ieklausījās arī kooperatīva “Daiva” agronome Marta Liepiņa no Rūjienas novada: “Mūsu kooperatīvā apvienojušās gandrīz 80 saimniecības. Vienmēr aktīvi iesaistāmies šādos semināros, jo mūsdienās jāseko līdzi novitātēm, jāzina, ko vēlas pārstrādātājs, bet ko sagaida patērētājs. Pēc šī semināra atgriezīšos pie kooperatīva biedriem, lai informētu par jaunākajiem pētījumu rezultātiem graudkopībā un kartupeļu audzēšanā. Ikviens saimnieks vēlas saimniekot efektīvāk un izdevīgāk.”
Kristaps Zīverts no Kocēnu novada Vaidavas pagasta savā zemnieku saimniecībā “Kalnozoli” audzē graudaugus aptuveni 100 ha platībā. “Esmu pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pašlaik attīstu savu saimniecību. Priekuļu pētniecības centrā var uzzināt vērtīgu informāciju par jaunākajām graudaugu šķirnēm. Nedaudz esmu uzsācis rapša audzēšanu, izmēģināju arī audzēt pākšaugus. Nekad nevar likt visu uz vienas kārts, tādēļ visam rūpīgi jāseko līdzi. Priekuļu pētniecības centra pētnieki katru gadu patīkami pārsteidz ar jauniem rezultātiem, un gads lauksaimniekiem ir būtisks periods, lai kaut kas mainītos. Pats strādāju ar rudzu šķirni ‘Kaupo’, kas selekcionēta Priekuļos.”
Pētniece I. Skrabule uzsver, ka AREI pašlaik gatavo nopietnākas publikācijas zinātnes pasaulei, jo “mums jābūt konkurētspējīgiem arī Eiropas zinātnes telpā”.
Komentāri