Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Ziņas par tiem, kas aizbraukuši

Druva
23:00
20.09.2006

Pirms gada Latvijā pirmo reizi asi tika izvirzīta problēma par darba spēka aizplūšanu. Ārlietu ministrija gada beigās veica aptauju, kuras rezultātā noskaidrojās, ka darba spēka aizplūšana joprojām turpinās un nākamo divu gadu laikā var sasniegt vēl lielākus apjomus. Tas jau līdzinās cunami – viļņiem, pēc kuriem attiecīgais apgabals ir izpostīts, tam nepieciešama būtiska atjaunošana. Latvijas cunami

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš citē aptaujā iegūtos datus: ” Uz jautājumu, vai turpmāko divu gadu laikā domājat aizbraukt no Latvijas, atbildi – ļoti liela iespēja, par to jau domāju – izvēlējušies līdz 12 procentiem respondentu. Skaitļos tie ir 139 – 207 tūkstoši iedzīvotāju. Pievienojot tos, kas atbildējuši – liela iespēja – iznāk, ka par aizbraukšanu no valsts domā 350 līdz 450 tūkstoši cilvēku. Aptauja apliecināja arī to, ka proporcionāli tie ir gan latvieši, gan citu tautību iedzīvotāji. Jautājot, uz kurām valstīm iedzīvotāji gatavojas izceļot, visbiežāk saņemtas atbildes – uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Zviedriju, ASV un Norvēģiju.”

Vienlaicīgi ar politiskajām un ekonomiskajām problēmām, kas valstī rodas, aizplūstot lielam skaitam darba spējīgo iedzīvotāju, aktualizējušies arī jautājumi par latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ārpus valsts – cik tādu ir, kā ar viņiem sazināties, kā kontaktēties. Šogad sācies apjomīgs pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem un viņu kopienām. To sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS pasūtījis īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Septembrī rīkojot ”Tautiešu mēnesi” un aicinot satikties ārpus Latvijas izveidoto sabiedrisko organizāciju vadītājus, ministrija iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem.

Īrija nonākusi galvgalī

Pētījums apliecina, ka valstu sešniekā, kurā pašlaik ir visvairāk bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču, nonākusi Īrija. ”Vēl pirms trim gadiem neviens ne domāja, ne prognozēja, ka tā tas varētu notikt,” komentēja A. Kaktiņš. 1. vietā ir ASV – 87,5 tūkstoši bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču, 2. – Lielbritānija un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste – 40 tūkstoši, 3. un 4. vietā ir Krievija un Īrija ar katrā valstī vairāk nekā 30 tūkstošiem. Seko Kanāda un Austrālija ar 22,6 un 18,9 tūkstošiem bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču.

”Atšķiras informācijas avoti, no kuriem dažādās valstīs ieguvām informāciju, diskutējama arī ticamības pakāpe par kopējiem iegūtiem statistikas datiem un ekspertu aplēsēm. Izmantojām gan valsts iestāžu informāciju, gan prasījām vērtējumu Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, aptaujājām latviešu biedrības. Esam izpētījuši pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, kā arī izmantojām SKDS pētnieku grupas, kā arī citos pētījumos veiktās aplēses. Vērtējot bijušo Latvijas iedzīvotāju skaitu katrā valstī, pētījumā galvenokārt minējām ”lielāko zināmo skaitu”. Precīzākie dati ir par Latvijas Republikas pilsoņiem. Daudz grūtāk bija noskaidrot attiecīgā valstī dzīvojošo latviešu vai Latvijas valsts izcelsmes iedzīvotāju skaitu,” par grūtībām pastāstīja A. Kaktiņš. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Latvija līdz šim nav pētījusi tautiešu diasporu, kas dzīvo ārpus valsts. ”Pētījumā esam izmantojuši svaigāko un ticamāko informāciju, tomēr daudzos gadījumos skaitļi par latviešiem pasaulē iegūti, izskatot ekspertu veiktās aplēses. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka faktiskais bijušo Latvijas iedzīvotāju skaits pasaulē ir vēl lielāks. Pētījumā teikts, ka ārpus Latvijas dzīvo 109 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu, plus 200 tūkstoši latviešu un viņu pēcteču, kā arī ap 280 tūkstoši cilvēku, kas nav latvieši, bet izceļojuši no Latvijas.

Sākot no 1990. gada, valsti diezgan lielos apmēros pametuši Latvijas cittautieši, bet latvieši masveidā aizbraukuši, sākot no 2000. gada. Tas, iespējams, izskaidro pirms pāris gadiem novēroto tendenci, ka latviešu Latvijā proporcionāli kļūst vairāk. Pēdējos gados, kad latviešu aizbraukšana līdzinās cunami vilnim, kopējais skaits Latvijā, iespējams, vairs nepieaugs. Kontakti ar radiem ārzemēs

Pētījumā, lai analizētu ārpus Latvijas dzīvojošos, viņu pēctečus un raksturotu latviešu kopienas, aptauja veikta arī Latvijā. Tajā noskaidrots, kā Latvijas iedzīvotāji uztur kontaktus ar aizbraukušajiem. No visiem aptaujātajiem 28 procenti apstiprinājuši, ka viņu radi dzīvo ārzemēs. Ārzemju radi ir apmēram vienādam skaitam latviešu un arī citu tautību iedzīvotāju. Pētot sīkāk, noskaidrojies, ka no visiem, kuri uztur sakarus ar radiniekiem ārzemēs, lielākajai daļai – 57 procentiem šie radinieki Latviju atstājuši pavisam nesen – pēc 2001. gada, 21 procentam radi Latviju atstājuši laikā no 1991. gada līdz 2000. gadam. Tikai 18 procentiem otrā pasaules kara laikā. Noskaidrojot valstis, uz kurām devušies dzīvot radinieki, līderes izrādījās Lielbritānija un Īrija. Tad seko Krievija. Gandrīz uz pusi mazāk kontaktu ir ar ASV un Vācijā dzīvojošiem radiem. Pētījums atklāj, ka pastāv vērā ņemamas atšķirības starp latviešu un citu Latvijā dzīvojošo tautību iedzīvotāju radniecīgajām saitēm dažādās valstīs. Aptauja rāda, ka latviešiem, kuriem ir radi ārzemēs, tie visbiežāk ir Lielbritānijā – 36 procentiem, Īrijā – 33, ASV – 17, Vācijā – 15, Kanādā – 9 un Krievijā – 7 procentiem. Citu tautību iedzīvotājiem visvairāk radi ir Krievijā – 40 procentiem, Lielbritānijā – 24, Īrijā – 22, Vācijā – 10, ASV – 9, Baltkrievijā – 8 un Ukrainā – 7 procentiem.

Kontaktu uzturēšanai ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem liela nozīme ir laika starpībai, kopš radinieki devušies prom. Aktīvāk sazināšanās notiek ar aizbraucēju pirmo un otro paaudzi. Daudz retāk ar trešo un ceturto paaudzi, bet simts gadi jau ir robežšķirtne, kad kontakti izzūd. Arī tādus secinājumus var izdarīt, ieskatoties pētījumā. Piemēram, Brazīlija pēc skaita ir septītā valsts, kurā šodien dzīvo visvairāk latviskas izcelsmes iedzīvotāju, latvieši vairākās paaudzēs

– vairāk nekā desmit tūkstoši. Taču aptaujā par Latvijas iedzīvotāju kontaktiem Brazīlijā tikpat kā nav pieminēta. Kā nekā latviskas izcelsmes iedzīvotāji Brazīlijā masveidā ieradās 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka Brazīlijā mīt 230 Latvijas Republikas pilsoņi. Visvairāk Latvijas pilsoņu pašlaik dzīvo Lielbritānijā – vairāk nekā 35 tūkstoši. Cik tādu ir Īrijā, Latvijas diplomātiskajai pārstāvniecībai nav datu.

Nevēlas teikt, kur atrodas

”Lai gan tas no mums netika prasīts, esam izdarījuši virkni secinājumu, kuros ar mums dalījās aptaujās iesaistītie eksperti. Šos secinājumus būtu vērts ielāgot valdībai,” pētījumu prezentējot, publikā, kur galvenokārt atradās ārpus Latvijas izveidoto sabiedrisko organizāciju pārstāvji, sacīja SKDS direktors A. Kaktiņš.

”Būtisks traucēklis Latvijas valsts sadarbībai ar ārvalstīs dzīvojošajiem ir latviešu bieži vien paustā neuzticība, vilšanās Latvijas valstī, tās valdībā, politiķos. Valstij nopietni jādomā, kā atjaunot uzticēšanos, kā motivēt ārvalstīs dzīvojošos latviešus kontaktēties ar vēstniecībām, parādīt, ka viņi ir Latvijai svarīgi. Pagaidām nav zināmi apstākļi, kāpēc dažās valstīs Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču veidotās kopienas ir stipras, bet citās vājas vai pat vispār neveidojas. Te nepieciešama dziļāka izpēte. Mūsuprāt, Latvijai ārpus valsts ir lietderīgi veidot sadarbību ne tikai ar aizbraukušajiem latviešiem vai viņu pēctečiem, bet attīstīt arī projektus, kas ieinteresētu ārvalstīs dzīvojošus citu tautību cilvēkus, kuri iepriekš ilgāku laiku mituši Latvijā un joprojām jūt emocionālu saikni ar to.

Ņemot vērā, ka diasporu ārpus valsts veido dažādu emigrācijas viļņu pārstāvji, kuri Latviju atstājuši dažādos apstākļos, atšķirīgas motivācijas vadīti, valstij svarīgi būtu noteikt galvenos sadarbības mērķus, izraudzīties valstis, kurām izstrādāt atsevišķas programmas. Īpaši tas attiecas uz jaunāko emigrāciju.”

Jaunākā emigrācija uz Lielbritāniju un Īriju apliecinājusi, ka moderno informācijas tehnoloģiju (internets, mobilie sakari) un ātrākas pārvietošanās (lētie avioreisi) laikmetā, ieceļotāji jaunajā valstī nemeklē ne kontaktus ar Latvijas valsts pārstāvjiem, ne ar latviešu sabiedriskām organizācijām. Emigranti paši uztur saiknes ar sev līdzīgiem likteņa biedriem un nepārtrauc sakarus ar radiem un draugiem Latvijā. Taču tas nozīmē, ka Latvijas valsts par viņu dzīvi un problēmām tikpat kā neko neuzzina.

Viena no asākajām problēmām, kas rodas ilgākā prombūtnē, ir latviešu valodas iemaņu zudums. Tas attiecas ne tikai uz aizbraucēju bērniem, kuri integrējas vietējā sabiedrībā, bet arī uz pieaugušajiem, kuri visiem spēkiem mēģina iekļauties vietējā vidē. Vēl vairāk to pastiprina jauktās laulības. Tāpēc SKDS pētījuma autori Latvijas valstij iesaka veidot latviešu valodas mācību programmas, kas īpaši paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošajiem. Svarīgi, lai tās būtu pieejamas caur internetu, nolasāmas DVD formātā, ja cilvēki paši vēlēsies mācīties vai mācīt savus bērnus.

Pētījuma autori Latvijas valstij liek apzināties, ka daudz dotu, ja informācija par Latviju tiktu veidota svešvalodās. Ja izceļotāju pēcteči otrā, trešā vai ceturtā paaudzē grib interesēties par Latvijas vēsturi, kultūru un sabiedriski ekonomiskajām aktualitātēm, viņiem ir pārāk maz iespēju. Viens no svarīgiem motīviem, kāpēc uzturēt saikni ar Latvijas cittautiešiem, kas kādreiz aizceļojuši, ir cerība, ka viņi varētu atgriezties Latvijā. Arnis Kaktiņš saka: ”Latvija, izjūtot darba spēka trūkumu, drīz to sāks ievest lielākā skaitā. Daudz vērtīgāk, ja mēs dabūtu atpakaļ tos, kuri pēdējos gados atstājuši Latviju. Tātad zina kaut ko par mūsu valsti, nekā sagaidīt strādniekus, kuri brauks, par Latviju nezinot nekā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
34

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
59

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
32

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
282

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
27

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi