Ziemassvētku tirdziņi – izaicinājums rīkotājiem. Risinājumi ir

Ziemassvētku gaidīšanas laiks daudziem saistās ar neatkārtojamajiem tirdziņiem. Tajos valda īpaša gaisotne, smarža un mūzika.

Ilgi sprieda, atļāva “zaļajā režīmā”

Līdz pat otrdienai varas gaiteņos tika daudz runāts, vērtēts un spriests, vai šajā epidemioloģiski nedrošajā laikā tirdziņus drīkst ļaut rīkot, ja jau reiz ir spēkā prasība, ka ārkārtējās situācijas laikā jeb līdz 11. janvārim ielu tirdzniecība ir aizliegta. Tomēr valdība pēc garām diskusijām atzina, ka Ziemassvētki un Jaunais gads ir nozīmīgs laiks mājražotājiem savu ražojumu realizācijai, tāpēc ir jāparedz nosacījumi īstermiņa ielu tirdzniecības vietu darbībai, nosakot, ka šāda tirdzniecība notiek epidemioloģiski drošā vidē.

Tirdziņi drīkst notikt tā dēvētajā zaļajā režīmā, teritorijai jābūt    fiziski norobežotai, vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā desmit kvadrātmetru no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības. Protams, tirgotājiem un apmeklētājiem jālieto sejas maskas, jāievēro distancēšanās, higiēnas noteikumi. Tir­dziņos nebūs atļauti izklaides pasākumi, atrakcijas un dzīvās mūzikas priekšnesumi.

Kā atšķiras tirgus, ielu tirdzniecība un Ziemassvētku tirdziņi

“Ar ko tirgus, kas darbojas ārtelpā, atšķiras no ielu tirdzniecības, kas arī notiek ārā? Likumā ir noteikts, kas ir tirgus, kas ielu tirdzniecība. Bet, kas ir Zie­massvētku tirdziņi, gadatirgi, nav definēts. Tur arī rodas nesaprašana. Ja runā par gadatirgiem vai tirdziņiem – tā    ir ielu tirdz­nie­cības organizēšana. Līdz pandēmijai patiešām nebija būtiski, kā ko sauc, tagad rodas daudzas nesaprašanās,” stāsta biedrības “Vesels pilsētā un laukos” vadītāja Astride Rozīte.    Biedrības rīkotajam Sloow food “Straupe” tirdziņam    Straupes Zirgu pastā nav tirgus statusa. Biedrība nodarbojas ar    ielu tirdzniecības organizēšanu. “Mums iesaka, lai noformējam tirgus statusu. Tirgus – tas ir bizness, bet mēs to darām sabiedriskā kārtā jau gadiem. Nevaram uzņemties, ka strādājam katru nedēļu, ka varam nodrošināt atalgojumu tirgus pārvaldītājam,” saka A.Rozīte. Viņa atzīst, ka pandēmijas laiks visus nogurdinājis ar neskaidrajiem un bieži mainītajiem noteikumiem. “Ir tik daudz jautājumu. Pie­mēram,    katrs zemnieks var paņemt pašvaldībā atļauju un tirgoties, bet organizētā tirdziņā nedrīkst. Ierobežojumos dažkārt tiek izcelti amatnieki un mājražotāji, bet kāpēc zemnieki nedrīkst tirgot izaudzēto,” pārdomās dalās viena no Straupes tirdziņa rīkotājām Zirgu pastā.

Svētdien Zirgu pastā tirdziņš būs. Kā noteikumi paredz – zaļajā režīmā. “Ir taču ziema, nevis vasara. To, šķiet, noteikumu pieņēmēji ir aizmirsuši. Sertifikātu pārbaude aukstumā jau būs izaicinājums. Taču, kādi noteikumi ir, tādos jāstrādā,” teic A.Rozīte.

Noskaņa radīta, mūzika neskanēs

Katru gadu Cēsis pieskandinājušas Ziemassvētku dziesmas, tirdziņā Rožu laukumā smaržojušas piparkūkas, pie pilsētas galvenās egles valdījusi līksmība.

“Cēsīs tāda Ziemassvētku tirdziņa, kā pierasts, nebūs, jo nav iespējams nodrošināt prasības,” saka Cēsu Kultūras centra vadītāja Zane Neimane. Kultūras centrs allaž tirdziņu rīkojis kā pasākumu. Šoreiz būs citādāk.

“Katram tirgotājam jāizņem atļauja, un norādītajā vietā varēs tirgoties. Ir    19 vietas – desmit    Rīgas ielā un deviņas Rožu laukumā. Tā kā ir svētku laiks, pilsēta izrotāta, tirgotājiem nodrošinām vienādas nojumes, kas arī radīs harmonisku noskaņu. Mūzika gan ne Rīgas ielā, ne Rožu laukumā neskanēs,” pastāsta Z.Nei­mane. Tirgotāji jau no pirmdienas piesakās, pirmie varētu tirgoties sestdien. Pašu tirdzinieku izvēle ir, vai tirgoties tikai brīvdienās vai katru dienu līdz 19.decembrim.

Pārāk ilgi bijusi neziņa

Jau gadiem līdz ar Zie­massvētku egles iedegšanu Raunas centrā bijis Ziemassvētku tirdziņš. “Ziemassvētku tirdziņš mazajiem uzņēmējiem ir ļoti būtisks. Pērn tā nebija, bet tika īpaši strādāts, lai ikviens varētu iegūt informāciju par vietējiem mājražotājiem, amatniekiem, lai ieinteresēti pircēji viņus atrastu,” stāsta Raunas pagasta kultūras dzīves organizatore Linda Kručāne. Arī šogad Ziemassvētku tirdziņa nebūs.    “Raunas centrā viens iekšpagalms reģistrēts kā tirdzniecības vieta. Tie, kuri vēlas tirgoties, pašvaldībā var izņemt atļaujas un to darīt,” saka L.Kručāne.

Arī Vecpiebalgā ir tradīcija rīkot Ziemassvētku tirdziņu. Plašā Viesistaba pagasta centrā ir piemērota gan kuplam tirgotāju, gan pircēju pulkam. “Vai būs tirgotāji, vai būs pircēji?    Tirdziņiem taču jāgatavojas. Tajos piedalās daudzi, kuri ikdienā netirgojas. Mājražotāji ir atraduši iespējas savu produkciju pārdot, izņem pašvaldībā atļauju un regulāri tirgojas,” vērtē Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna un uzskata, ka sarīkot tirdziņu, ievērojot visas prasības, būtu liels izaicinājums. Vispirms jau teritorijas nožogošana, nemaz nerunājot par tās attīrīšanu no sniega.    Ziemā stāvēt un pārbaudīt sertifikātus, uzmanīt, lai visiem būtu maskas? “Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par vietējiem amatniekiem un mājražotājiem. Tāpat kā neziņa – būs tirdziņi vai nebūs. Mums ir ļoti garšīgu piparkūku un pīrādziņu cepēja. Saceps gardumus. Cik būs pircēju? Protams, mazāk nekā citkārt. Kur pēc tam liks?” pārdomās dalās Z.Ruicēna. Viņa vērtē, ka šādā situācijā arī nav vērts rīkot tirdziņu kultūras namā, jo ieguvumu nebūs. “Centīsies aktualizēt e-veikala iespējas, tā pircēji un pārdēvēji atradīs cits citu. Un bez Ziemassvētku dāvanām nepaliks,” saka vecpiebaldzēniete.

Skujenes tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa ar skumjām pastāsta, kā kādreiz eglītes iedegšanas laikā darbojies Ziemassvētku tirdziņš, notikušas radošās darb­nīcas. “Nav pat iespējams izsekot, ko kurā brīdī drīkst darīt, ko ne. Bija jau iecere šogad rīkot Ziemassvētku tirdziņu, bet tā jāatliek uz nākamo gadu. Cerams,” saka S.Krastiņa.

***
Tā kā tik ierasto, skanīgo, andelēšanās prieka pilno Zie­massvētku tirdziņu šogad nebūs, katram pašam jāmeklē ne tikai dāvanas, bet arī tirgotāji – meistari, kuri prot radīt ko īpašu.