Pie daudzām privātmājām pilsētā, arī daudzdzīvokļu namu balkoniem un palodzēm, lauku sētās redzamas putnu barotavas.
Kādu barotavu izvēlēties
Barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai, lai barība neapsnigtu un ieeja netiktu aizputināta, barības resursi būtu vienkārši atjaunojami, tā nebaidītu putnus – bez vaļīgām, plīvojošām detaļām.
Klasiska putnu barotava sastāv no grīdiņas ar malām un jumtiņa. Malas novērš barības notraukšanu zemē, bet jumtiņš neļauj apsnigt. Barotavas var nostiprināt uz palodzes, kokā, uz celma vai staba. Izmēri nav stingri noteikti. Ja barotavā nav vēlami lielie putni (žagatas, baloži), kuri barību ziemā spēj sameklēt paši, ieejai jābūt tādai, lai šie putni nevarētu iekļūt. Mazajiem dziedātājputniem paredzētas barotavas ieejai nevajadzētu pārsniegt 6-7 cm.
Iecienītas ir automātiskās barotavas. Izmanto birstošu barību (saulespuķu sēklas, auzu pārslas, kaņepes utt.), kas pakāpeniski no tvertnes izbirst pa atveri. Barība uz galdiņa veido nelielu kaudzīti, kas aizsprosto atveri un neļauj tai izbirt vairāk.
Var arī iztikt bez speciālas barotavas. Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara. Par zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu kalpo arī uz sētas vai resnāka horizontāla zara izkārta mežacūkas vai kāda cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek nedaudz tauku. Uz jebkādas nelīdzenas virsmas – malkas kluča, koka stumbra – var uzziest taukus. Uz koku zariem var uzspraust saulespuķu eļļā izkarsētus maizes gabalus. Var rīkoties arī pavisam vienkārši – uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā izkaisīt sēklas un graudus. Šādu barošanās vietu labprāt apmeklēs laukirbes, dzeltenās stērstes, zaļžubītes un melnie mežastrazdi.
Kas garšo putniem?
Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, speciālisti iesaka nedaudz barības izbārstīt ārpus tās, vai arī barotavu izrotāt ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm. Jāatceras, ka putnu barība nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai.
* Tauki, speķis – laba barība zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem. * Melnās saulespuķu sēklas piemērotas lielākajai daļai barotavu apmeklējošiem putniem. Eļļas saturs tajās augstāks nekā svītrainajās saulespuķu sēklās. * Zemesriekstus ēd zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi. Dzilnīši un pelēkās zīlītes var riekstus glabāt slēptuvēs. * Der dažādas sēklas un graudi – auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u.c. * Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem mežastrazdiem un pelēkajiem strazdiem. * Ābolus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes. * Sadrupināta maize piemērota nelielā daudzumā, jo tās enerģētiskā vērtība ir zema.
Putnus var palutināt, izgatavojot tiem īpašu gardumu. Tukšā jogurta vai cita plastmasas trauka dibenā izurbj nelielu caurumu, izver auklu un iekšpusē iesien mezglu. Bļodā sagatavo maisījumu no sēklām, riekstiem, kaltētiem augļiem un auzu pārslām. To pārlej ar izkausētiem taukiem – viena trešdaļa tauku un divas trešdaļas maisījuma. Visu labi samaisa un iepilda
plastmasas traukā. Kad maisījums sacietējis, to pakarina ārā ar atveri uz leju. Pēc Latvijas ornitoloģijas biedrības materiāliem sagatavojusi Sarmīte Feldmane
Komentāri