Cēsu domes vides attīstības padomes kārtējā sēde sākās ar jauna padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo līdzšinējais vadītājs Andris Zvirgzds atkāpās no amata. Sēdes vadītāja, padomes priekšsēdētāja vietniece Vija Caune, sanākušos informēja par šo faktu, pastāstot, ka piecu gadu laikā, kopš padome darbojas, tā kļuvusi daudzskaitlīgāka, tagad tajā darbojas jau 16 cilvēki no pašvaldības, nevalstiskajām organizācijām, valsts iestādēm un sabiedrības.
A. Zvirgzds ieteica par padomes priekšsēdētāju ievēlēt Intu Ādamsoni, jo viņa ir pašvaldības vides speciāliste un padomes ieteikumus virza izskatīšanai domē. Šo kandidatūru atbalstīja vairākums padomes locekļu.
Diskusijā tika izvirzīts jautājums par nepieciešamību padomes sastāvu apstiprināt domes sēdē, jo tajā darbojošos skaits pieaudzis, un iespēju darboties padomē izteikuši vēl vairāki vides aktīvisti. A. Zvirgzds gan norādīja, ka vides attīstības padomē arī turpmāk jādarbojas speciālistiem, un nav nozīmes sastāvu pārāk papildināt: “Ja padomē būs 25 cilvēki, tā būs rīcības nespējīga.”
Tika nolemts aicināt tos, kuri vēlas darboties padomē, rakstīt iesniegumus, norādot zināšanas vides jomā un motivāciju, kāpēc viņi vēlas darboties vides attīstības padomē. Nākamajā sēdē iesniegumi tiks izskatīti.
Vides padomes sēdē izskatīja arī divus ar pilsētas attīstību un vides politiku saistītus jautājumus. Plaša diskusija notika par Egļu ielas rajona attīstību, jo vides aizstāvji iebilst pret esošajiem zemes lietošanas mērķiem atsevišķos zemes gabalos. Pašvaldības speciālisti informēja par esošo situāciju, arī par to, ka iecerēts veikt grozījumus pilsētas teritoriālajā plānojumā, lai vairākos gabalos zemes lietošanas mērķi no mazstāvu dzīvojamās apbūves nomainītu uz dabas pamatni, kurā būvniecība nav paredzēta. Daudz tika diskutēts, vai šai teritorijai nepieciešams detālplānojums, kas dotu skaidru redzējumu par tās attīstību. Paredzams, ka diskusijas un viedokļu apmaiņa šajā jautājumā turpināsies.
Otrs jautājums bija saistīts ar iecerēto Pirtsupītes ielejas attīstību. Kultūras padome izteikusi priekšlikumu nebūvēt tur brīvdabas estrādi, kā alternatīvu šajā teritorijā izveidojot Latvijā nebijušu veidojumu – Cēsu ziedu parku. A.Zvirgzds paskaidroja, ka ideja nav slikta, bet jāņem vērā, ka šāda parka ierīkošana prasīs 10 – 15 gadus un tā uzturēšana būs ļoti dārga: “Pie tam, Pirtsupītes nogāzes nav īsti piemērotas šāda dārza ierīkošanai, bet šī iecere var papildināt plānoto teritorijas labiekārtojumu.”
Domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks piebilda, ka pasaulē ziedu dārzi ir populāri, bet tos veido bagātās valstīs, šos darbus galvenokārt finansē privātpersonas: “Ideja ir apsveicama, bet pašvaldība ekonomiski to nevar īstenot.”
A.Zvirgzds vēl informēja, nacionālajā botāniskajā dārzā runāts par to, ka valstī pagaidām nav vietas, kur vienkopus būtu apskatāmi Latvijā selekcionētie augi, koki. Varbūt šāda kolekcija varētu tapt Cēsīs, kam varētu piesaistīt arī valsts finansējumu.
Komentāri