Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Ziedēšana tuvojas Jāņiem

Druva
14:42
19.06.2014
8
Img 4091

Auksts vējš un lietus pluinī pļavas un dārzus, nespēdams pierimt pat lielu koku lapotnē. Tāda ir pēdējā nedēļa, un patīkamāku laiku meteorologi tuvākajās dienās arī nesola.

“Stiprs vējš, lietus brāzmas, tāpat kā karsta saule nepatīk nevienam augam,” saka

dārzkope un puķaudzētāja Guna Rukšāne. Pārstaigājot peoniju dobes, viņa novērtē, kurām ziedu skaistumu lietus vai vējš papostījis, kuru ceru pieliecis pie zemes.

“Peonijām patīk skaists, pavēss laiks. Karstā saulē ziedi zaudē krāsu,” bilst Guna. Šopavasar jau 5.maijā uzziedēja pirmās savvaļas peonijas. Tik agru ziedēšanu viņa neatceras. “Vispirms visi augi saulē ātri izstiepās augumā, kad uznāca karstums, savvaļas un plānās peonijas uzreiz izziedēja,” pastāsta Guna. Viņas dārzā aug 150 dažādas peonijas, 30 no tām dažādas sugas, arī pēdējā laikā tik daudzu kārotās dzeltenās. “Ar lakstveida dzeltenajām peonijām ir interesanti. Botāniķi domā, ka tās ir atsevišķa suga. Pa kādai pasaulē varētu būt aizgājušas no Ķīnas imperatora dārza, kad to izpostīja,” stāsta puķkope. Arī viņas kolekcijā ir šis brīnišķīgais augs. To Guna pirms četriem gadiem saņēmusi dāvanā no kāda selekcionāra. Šopavasar peonija pirmoreiz uzziedējusi.

“Peonijas ir tik dažādas gan krāsu, gan ziedu formas ziņā. Patlaban topā ir ne tikai dzeltenīgās krāsas, bet arī plānās peonijas. Man tās ne visai patīk. Lielākai daļai puķu cienītāju tomēr tuvākas ir tās ar lieliem, pildītiem ziediem, izteiktām krāsām,” domās dalās Guna Rukšāne un atzīst, ka pēdējos gados aizvien vairāk modē nāk kādreiz pat tā kā aizmirstās puķes, kas savulaik auga pie katras lauku mājas – peonijas, flokši. “Selekcionāri strādā un rada aizvien jaunas šķirnes. Taču savvaļas augiem ir sava burvība. Man ļoti patīk Himalaju peonijas,” pastāsta puķkope.

Parasti peonijas sāk ziedēt maija vidū un priecē līdz Jāņiem. Gunas dārzā vēlākā ir lietuviešu 'Profesor Gribauskas'. Jāņos vēl ziedēs daudzas. “Tikai tādas vēja sapūstas un lietus

nomocītas. Ja laiks pieturēsies vēss, ziedēšana turpināsies.

Šopavasar ziedēšanas grafiks tāds garāks, ātri sāka, tad laikapstākļi mainījās un viss turpinās,” bilst Guna. Pieredzējušie audzētāji atzīst, ka peonija ir vienīgā puķe, kurai nekaitē kaitēkļi un slimības. Guna tam gluži nepiekrīt, jo no vīrusiem neviens augs nav pasargāts, dažkārt kaitē pelēkā puve.

Aizvadītajā svētdienā viņas stādaudzētavas peoniju dārzā bija atvērto durvju diena. Sabrauca ap 250 interesentu.

Peonijas cilvēkiem patīk – to smarža valdzina, dažādie ziedi glabā kādu noslēpumu.

Priecāties par peonijām pieteikušies arī tūristi.

“To, ka uz Jāņiem dārzam jābūt izravētam, zina katrs. Tā ir tradīcija, ko ievērojam. Arī ikdienā cenšos, lai dobes būtu izravētas. Nebūs taču patīkami, ja ieradīsies ciemiņi un ziedi būs nezālēs,” saka Guna un piebilst, ka pie mājas ap dīķi zāle netiek pļauta, lai būtu vardēm, kur dzīvoties. Tur kāju nesper pat stārķi, kuru apkārtnē ir ļoti daudz.

Šovasar ne viens vien uztraucas, ka kaitēkļi posta dārzus. “Ķīmiju pret kaitēkļiem gandrīz nelietoju. Katru dienu jāpastaigā pa dārzu. Lilijas vilina liliju vaboli. Bet tā ir tik koša, ka nevar nepamanīt. Kad pienāku, krīt uz zemākām lapām, bet es ķeru. To nav tik daudz, lai lietotu ķīmiju,” pieredzē dalās puķkope.

Guna Rukšāne uzsver, ka laiks pirms Jāņiem jāvelta ne tikai darbam, lai pagūtu izravēt visas nezāles, bet arī būšanai dabā. “Tagad ir brīdis, kad visi augi tiecas pretī saulei. Tie, kas vēl nezied, ņemas spēkā, katrs grib pievērst cilvēka uzmanību. Vajag par tiem priecāties. Tas ir arī vislabākais laiks ārstniecisko augu vākšanai,” rosina Guna. Līgo vakarā viņai noteikti meita Līga nopīšot peoniju vainagu. Bijuši gadi, kad galvā likts ķiršu, maijpuķīšu vainadziņš. “Daba mūs prot pārsteigt,” saka Guna Rukšāne.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
77
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi