![200901272035192244](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2009/01/200901272035192244.jpg)
Vakar arī Cēsu rajonā uz protestu pulcējās lauksaimnieki.
Zemnieki pulcējās tā sauktajā Priekuļu aplī un uz ceļa starp Straupi un Plāci. Cilvēki bija atbraukuši gan ar vieglajām automašīnām, gan lauksaimniecības tehniku.
Priekuļu aplī pulcējās apmēram 80 zemnieki, lai izteiktu neapmierinātību ar nozarē un valstī notiekošo. Lauksaimnieki visā Latvijā izteica un atbalstīja vienotas prasības, par kurām “Druva” rakstīja jau otrdienas numurā.
Protesta akcijas dalībnieki atzina, ka tas ir izmisuma vadīts solis, citas iespējas vairs neredz. Ja situācija lauksaimniecībā neuzlabosies, arī Cēsu rajonā daudzu zemnieku saimniecību pastāvēšana būs nopietni
apdraudēta.
Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Ķemēlas” saimnieks Raimonds Leimanis, kuram ir nedaudz vairāk kā 20 govis, atzīst: “Vairs nav, kur atkāpties. Protestēšana ir pēdējā iespēja. Arī man knapi pietiek līdzekļu, ar ko samaksāt kredītus. Piena naudas ir mazas, tās pašas pārstrādātāji kavējas samaksāt.”
No Taurenes un Vecpiebalgas pagasta lauksaimnieki bija ieradušies ar 11 traktoriem. Taurenes pagasta SIA “Liepas M” saimnieki Anda un Modris Liepiņi atzina – lai gan zemnieki ir sīksti, tomēr problēmas tik sasāpējušas, ka klusēt vairs nav iespējams. A. Liepiņa vērtē: “Valdība aicināja attīstīties, rakstīt projektus un deva cerības. Protesta akcijās pulcējas zemnieki gan ar lieliem, gan maziem kredītiem, gan tādi, kuriem kredītu nav vispār, jo situācija kritiska ir visiem. Piena iepirkuma cenas jau no maija samazinājās, turklāt daudzviet pienu vairs pat nepieņem.
Patiesībā kopā ar lauksaimniekiem vajadzēja būt arī piena pircējiem, jo situācija tirgū ietekmē arī viņus. Iespējams, cilvēki pat nezina, cik nelielu summu par pienu saņemam mēs. Pārstrādātāji samazina iepirkuma cenas, sakot, ka cilvēkiem nav pirktspējas, taču mums no tā, ko pircēji samaksā par piena paku, tiek pavisam niecīga daļa.”
M. Liepiņš uzskata, ka būtiski panākt subsīdiju izlīdzināšanu Eiropas Savienībā, tad zemajām piena iepirkuma cenām nebūtu tik graujoša ietekme. Nepieciešama lielāka atsaucība no valdības. Arī Amatas novada zemnieku saimniecības “Aparnieki 2” pārvaldnieks Kārlis Eglītis piekrīt, ka nevienlīdzīgie maksājumi ir viena no būtiskākajām problēmām. Tāpat K. Eglītis uzsvēra, ka nepieciešams rast kompromisus ar pārstrādātājiem par iepirkuma cenām un piena produktu cenām veikalos.
Stalbes pagasta SIA “Kalnmuiža” īpašnieks Valters Dambe atzīst, ka problēmas skar ne tikai piena lopkopības saimniecības, bet tās ietekmē visas lauksaimniecības nozares, arī visu valsti kopumā. V. Dambe uzskata, ka pirmais, kas būtu jārisina, ir eksporta subsīdiju jautājums, lai piena produktu uzkrājumus būtu iespējams eksportēt. Tas pozitīvi ietekmētu situāciju piena tirgū.
Koordinators akcijas norisei Straupes pusē bija Jāņmuižas profesionālās vidusskolas 4. kursa students Jānis Šulcs. Jaunietis atzina: “Zemkopības ministrija motivē mācīties par lauksaimniekiem, bet valstī šajā nozarē ir lielas problēmas un valdības atbalstu nevar just. Lauksaimniecība pamazām grimst.”
J. Šulcs uzskata, ka valdībai būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar lauksaimnieku kredītu atmaksu. Viņš uzsver, ka piena iepirkuma cenas ir tik zemas, ka ražotāji nespēj kredītus nomaksāt.
Uz protesta akciju ieradušies bija arī daži piena pircēji, lai atbalstītu lauksaimnieku prasības. Cēsnieks Jānis Vāpa atklāja, ka piedalīties viņu pamudinājusi izpratne par lauksaimnieku problēmām. J. Vāpa stāsta: “Cik iespējams, pērku Latvijā ražoto. Saprotu, ka tas, kas notiek lauksaimniecībā, skar mūs visus. Man šķiet, ka šādas akcijas vajadzēja jau senāk, jo, cik ilgi var klausīties solījumos, kas netiek pildīti.”
Veselavas pagasta pensionāre Maija Ieraste atzina, ka protesta akcijas vajadzētu rīkot ne tikai lauksaimniekiem, bet arī pensionāriem: “Kad strādājām, maksājām nodokļus, lai būtu pensijas. Taču tagad arī pensijas apliktas ar nodokli, turklāt cenas produktiem un pakalpojumiem pieaug.
Žēl skatīties uz lauksaimniekiem, kuri saimniecībās ieguldījuši visu nopelnīto, bet kuriem, iespējams, tās nāksies pārdot par lētu naudu. Kā valsts to var atļauties?”
Komentāri