Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Zemniekam jāzina nodokļu likumdošana

Druva
23:00
12.06.2007
5

Kādai Cēsu rajona zemniecei, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Vidzemes reģionālā iestāde Valmierā par laikus neiesniegto nodokļu ziņojumu piesprieda 200 latu sodu, lai gan viņas gada ienākumi bija nedaudz lielāki par 400 latiem.

Pavasarī VID Vidzemes reģionālās iestādes darbinieki nelielas saimniecības īpašniecei, veicot pārbaudi par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu ievērošanu, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. Konstatēts tika, ka zemniece nav savlaicīgi iesniegusi ziņojumu par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Nokavētas bija nedaudz vairāk kā 30 dienas, tomēr zemniecei bija personīgi un arī attaisnojoši iemesli, kādēļ viņa ziņojumus nevarēja iesniegt noteiktajā termiņā.

VID Vidzemes reģionālā iestāde lēmumā par saukšanu pie administratīvās atbildības norādīja, ka nav ievērotas 2000. gadā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 397 ”Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.1. punkta prasības, kas nosaka, ka pašnodarbinātajam ziņojums ir jāiesniedz līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Lēmumā notika atsaukšanās uz vairāku likumu neievērošanu un rezultātā pārkāpums tika kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8. panta trešās daļas par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot noteiktos iesniegšanas termiņus vairāk par 30 kalendāra dienām. Tika uzlikts administratīvais naudas sods apmēram 200 latu.

Minētā zemniece pēc palīdzības griezās SIA „B.Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs” un tika sagatavots iesniegums VID ar lūgumu atcelt Vidzemes reģionālās iestādes lēmumu. Iesniegumā tika norādīts arī tas, ka uzliktais sods ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar tikai apmēram uz pusi lielāko peļņu gadā no saimnieciskās darbības.

Pēc dažiem mēnešiem VID ģenerāldirektors tomēr lēma atcelt VID Vidzemes reģionālās iestādes lēmumu, zemniecei izteikt aizrādījumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

SIA „B.Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs” vadītāja Biruta Mežale skaidro: „No šā gada 1. janvāra ir mainījusies saukšana pie administratīvās atbildības. Līdz 1. janvārim tā bija paredzēta likumā ”Par nodokļiem un nodevām”, taču ar 2007. gadu tā paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.”

B.Mežale situāciju vērtē kā nekorektu: ”Šinī gadījumā zemniece, veidojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju, ieraudzīja, ka gada beigās bijuši papildu ienākumi par lauksaimniecības produkcijas realizāciju, ieņēmumi konkrētajā mēnesī pārsniedza 110 latus, līdz ar to bija jāmaksā pašnodarbinātā sociālās iemaksas. Viņa pati labprātīgi uzrakstīja ziņojumu, gan vēlāk, bet nodokli samaksāja, un par to viņu sodīja.”

B.Mežale atzīst, ka šādā veidā mazo piemājas saimniecību īpašnieku pārkāpumi tiek pielīdzināti nelegālā alkohola tirgošanai, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanai un braukšanai alkohola reibumā.

”Zemniekiem trūkst zināšanu nodokļu likumdošanā un viņi nesaprot, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais sods par deklarācijas neiesniegšanu ir sods par šī ziņojuma neiesniegšanu, jo likumā ”Par nodokļiem un nodevām” ir skaidrots, ka arī ziņojumi ir deklarācija. Viņi nesaprot, ka ziņojums ir deklarācija.” B.Mežale skaidro, ka, ja ziņojuma iesniegšana nokavēta 30 dienas, tad sods ir līdz 500 latiem, ja 16 – 30, tad līdz 200 latiem. ”Agrāk par šādu nokavēšanos bija 20 latu sods – tas bija normāli un radīja disciplīnu,” norāda B.Mežale.

B.Mežale atzīst, ja vajadzīgs, par šo gadījumu notiktu arī vēršanās tiesā: ”VID saka, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants paredz – administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Gribu, lai cilvēki saasina uzmanību uz to, ka sodīšana notiek un notiks, jo šāda likuma norma ir pieņemta. Par katru atskaiti, ziņojumu, kura iesniegšana ir nokavēta, var uzlikt sodu. Tas arī nekur nav tā īpaši skaidrots. Tomēr šāda soda uzlikšana nav vienīgais gadījums, turklāt soda tieši mazos zemniekus. Vai šādus sodus uzliek arī lielajām saimniecībām?”

Situācija ir absurda. B.Mežale atklāja, ka sods par ziņojuma neiesniegšanu uzlikts arī kādai pensionārei, kurai pēc normatīvajiem aktiem šīs atskaites vairs nav jāiesniedz, tāpat kā nav jāmaksā šis nodoklis: ”Viņa aiz savas nezināšanas, sasniegusi pensijas vecumu, turpināja maksāt šo nodokli, lai gan tas nebija jādara. Pensionāre reiz piemirsa laikus iesniegt šo ziņojumu, un arī viņai piesprieda sodu.”

Tai pašā laikā B.Mežale ir gandarīta par to, ka ir iespējams panākt, lai zemnieks tiek uzklausīts un saprasts. Tomēr secinājums, saskaroties ar šādām situācijām, B.Mežalei radies skarbs: ”Šādi nevis tiek veicināts tas, lai cilvēki maksātu nodokļus, bet gan, lai to nedarītu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi