Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Zemessardzē dzimumu nešķiro – katrs ir vienkārši zemessargs

Anna Kola
18:00
07.08.2022
229
Zemessardze 1

Sanita Grosberga jau piecus gadus darbojas Zemessardzē. Jāatzīst, lai arī sievietes zemessardzes dienesta rindās nav retums, tomēr pārņem zināms apbrīns, ka viņas tur līdzi vīriešiem – slodze, kas jāiztur, ir tieši tāda pati ikvienam zemessargam, nav svarīgi, vai sieviete vai vīrietis.

Pastāv viedoklis, ka Zemes­sardzē dzimumu nešķiro, tu esi vienkārši zemessargs. To apstiprina arī Sanita Grosberga, smejoties, ka nevienam nekādas atlaides dienestā netiek dotas – visi izpilda vienus un tos pašus uzdevumus un seko vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Jautāta, kā aizsākas zemessardzes ceļš, Sanita teic, ka paldies esot jāsaka draudzenei. “Viņa mani burtiski uz turieni aizvilka. Mēs vienu laiku ļoti aktīvi sportojām, vakaros pēc darba gājām skriet. Drau­dzene teica, ka ir vērts noskaidrot par Zemessardzes iespējām. Tā nu mēs, it kā joka pēc, aizgājām , lai iegūtu informāciju, bet no iestādes jau iznācām ar parakstītiem līgumiem,” smejoties atceras Sanita.“Sākumā, protams, viegli nebija. Kad iestājies Zemes­­sardzē, vispirms ir jāpiedalās pamatapmācības nometnē, kas ilgst trīs nedēļas. Visas mācības bija diezgan smagas, bet jāatzīst, laikam grūtāk bija tieši psiholoģiski – trīs nedēļu garumā tu esi prom no ģimenes, prom no civilizācijas,” ar smaidu stāsta S.Gros­berga.“Režīms ir ļoti stingrs, viss ir tādā lielā skrējienā, gan duša, gan ēdienreizes. Tomēr, par spīti stingrajam režīmam, katru dienu gaidījām ar interesi, jo nemitīgi ir iespēja apgūt ko jaunu, nav bijušas tādas nodarbības, kuras šķistu bezjēdzīgas vai garlaicīgas, visās kaut ko patiešām vērtīgu var iemācīties.” Sanita atzīstas, ka pašai visgrūtākais ir nakšņošana zem klajas debess samirkušās drēbēs, zem vienkārša pončo, kas pārsegts guļvietai. “Esmu ļoti salīga, tāpēc nakšņošana ārā bija viens no vissmagākajiem pārbaudījumiem. Tāpat nakts trauksmes, tas patiešām ir liels izaicinājums arī psiholoģiski. Brīdī, kad esi cieši iemidzis, par spīti slapjajām drēbēm un aukstumam, sākas trauksme un tev pēc divām minūtēm ir jābūt gatavam stāvēt ierindā. Jāpaspēj apģērbties, ja kāds nepaspēj, tad skrien uz ierindu tāds, kāds nu ir,” pieredzē dalās 27.kājnieku bataljona zemessardze. “Katru reizi, no mācībām atgriežos mājās, ir gandarījums – tāda kārtīgi, labi padarīta darba sajūta.” Viņa teic, ka pēc intensīvā režīma, kas pavada katras Zemes­sardzes mācības, atgriežoties ikdienas ritmā, šķiet, ka viss ir tik mierīgi. Pietiek laika visam: nesteidzīgai dušai, pusdienu gatavošanai un citām lietām.

Sanita uzsver, ka viņai, darbojoties Zemessardzē, vienmēr bijis liels ģimenes atbalsts: “Kad iestājos, vecākajai meitai bija desmit gadi, viņa uz mani raudzījās ar lielu lepnumu.” Šobrīd gan Sanita ir paņēmusi pauzi, jo ģimene kļuvusi kuplāka, īpašas rūpes vēl vajadzīgas jaunākajai meitiņai. Kad bērniņš paaugsies, Sanita grasās dienestā atgriezties. “Zemessardze ir brīvprātīgs dienests. Kad varu, tad eju uz mācībām. Tā kā lielākoties mācības notiek sestdienās, svētdienās, tad, protams, ir brīži, kad ir jāapdomā – vai doties uz mācībām, vai šoreiz tomēr pavadīt laiku ar ģimeni.”
Pirms jaunākā bērniņa piedzimšanas Sanita uz mācībām devusies katru nedēļas nogali. “Katru nedēļu jau ir kaut kas cits: tad medicīna, tad kaujas šaušana, tad vēl kaut kas. Būtībā visu laiku notiek kaut kas jauns, ko ir vērts apgūt,” stāsta Sanita.

Taujāta, vai no sākotnējiem biedriem, kas kopā iestājās dienestā, joprojām visi ir palikuši Zemessardzē, Sanita saka, ka nebūt ne. Piemēram, draudzene, kas pamu­­dināja iestāties Zemes­sardzē, izvēlējusies spert soli tālāk – dienēt Latvijas armijā. Bet ļoti daudzi pametuši mācības katrs savu apsvērumu dēļ – kādam pietrūkst laika, citam bijušas veselības problēmas -, savukārt daudzi arī nākuši klāt. “Arī man bija gadījums, kad pamat­apmācībās nometnē radās veselības problēmas, nogulēju lazaretē vairākas dienas, tomēr zināju, ka vēlos iesākto uzdevumu pabeigt līdz galam,” teic Sanita.
Zemessardze dod labu rūdījumu, Sanita nešaubīgi atzīst, ka arī slodze, kas jāiznes katrās mācībās, ir milzīgs ieguvums un ieguldījums veselībā, turklāt vairums mācību notiek svaigā gaisā. Līdztekus organisma un veselības stiprināšanai ar fizisko noslodzi Sanita min kolektīva saliedētību. “Būtībā mēs esam kā otra ģimene – neviens tevi nekad neatstās, ja pagursi, paraus līdzi. Mēs esam ļoti cieši, ļoti tuvi,” uzsver Sanita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
61

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
302

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi