Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Zemessardzē dzimumu nešķiro – katrs ir vienkārši zemessargs

Anna Kola
18:00
07.08.2022
225
Zemessardze 1

Sanita Grosberga jau piecus gadus darbojas Zemessardzē. Jāatzīst, lai arī sievietes zemessardzes dienesta rindās nav retums, tomēr pārņem zināms apbrīns, ka viņas tur līdzi vīriešiem – slodze, kas jāiztur, ir tieši tāda pati ikvienam zemessargam, nav svarīgi, vai sieviete vai vīrietis.

Pastāv viedoklis, ka Zemes­sardzē dzimumu nešķiro, tu esi vienkārši zemessargs. To apstiprina arī Sanita Grosberga, smejoties, ka nevienam nekādas atlaides dienestā netiek dotas – visi izpilda vienus un tos pašus uzdevumus un seko vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Jautāta, kā aizsākas zemessardzes ceļš, Sanita teic, ka paldies esot jāsaka draudzenei. “Viņa mani burtiski uz turieni aizvilka. Mēs vienu laiku ļoti aktīvi sportojām, vakaros pēc darba gājām skriet. Drau­dzene teica, ka ir vērts noskaidrot par Zemessardzes iespējām. Tā nu mēs, it kā joka pēc, aizgājām , lai iegūtu informāciju, bet no iestādes jau iznācām ar parakstītiem līgumiem,” smejoties atceras Sanita.“Sākumā, protams, viegli nebija. Kad iestājies Zemes­­sardzē, vispirms ir jāpiedalās pamatapmācības nometnē, kas ilgst trīs nedēļas. Visas mācības bija diezgan smagas, bet jāatzīst, laikam grūtāk bija tieši psiholoģiski – trīs nedēļu garumā tu esi prom no ģimenes, prom no civilizācijas,” ar smaidu stāsta S.Gros­berga.“Režīms ir ļoti stingrs, viss ir tādā lielā skrējienā, gan duša, gan ēdienreizes. Tomēr, par spīti stingrajam režīmam, katru dienu gaidījām ar interesi, jo nemitīgi ir iespēja apgūt ko jaunu, nav bijušas tādas nodarbības, kuras šķistu bezjēdzīgas vai garlaicīgas, visās kaut ko patiešām vērtīgu var iemācīties.” Sanita atzīstas, ka pašai visgrūtākais ir nakšņošana zem klajas debess samirkušās drēbēs, zem vienkārša pončo, kas pārsegts guļvietai. “Esmu ļoti salīga, tāpēc nakšņošana ārā bija viens no vissmagākajiem pārbaudījumiem. Tāpat nakts trauksmes, tas patiešām ir liels izaicinājums arī psiholoģiski. Brīdī, kad esi cieši iemidzis, par spīti slapjajām drēbēm un aukstumam, sākas trauksme un tev pēc divām minūtēm ir jābūt gatavam stāvēt ierindā. Jāpaspēj apģērbties, ja kāds nepaspēj, tad skrien uz ierindu tāds, kāds nu ir,” pieredzē dalās 27.kājnieku bataljona zemessardze. “Katru reizi, no mācībām atgriežos mājās, ir gandarījums – tāda kārtīgi, labi padarīta darba sajūta.” Viņa teic, ka pēc intensīvā režīma, kas pavada katras Zemes­sardzes mācības, atgriežoties ikdienas ritmā, šķiet, ka viss ir tik mierīgi. Pietiek laika visam: nesteidzīgai dušai, pusdienu gatavošanai un citām lietām.

Sanita uzsver, ka viņai, darbojoties Zemessardzē, vienmēr bijis liels ģimenes atbalsts: “Kad iestājos, vecākajai meitai bija desmit gadi, viņa uz mani raudzījās ar lielu lepnumu.” Šobrīd gan Sanita ir paņēmusi pauzi, jo ģimene kļuvusi kuplāka, īpašas rūpes vēl vajadzīgas jaunākajai meitiņai. Kad bērniņš paaugsies, Sanita grasās dienestā atgriezties. “Zemessardze ir brīvprātīgs dienests. Kad varu, tad eju uz mācībām. Tā kā lielākoties mācības notiek sestdienās, svētdienās, tad, protams, ir brīži, kad ir jāapdomā – vai doties uz mācībām, vai šoreiz tomēr pavadīt laiku ar ģimeni.”
Pirms jaunākā bērniņa piedzimšanas Sanita uz mācībām devusies katru nedēļas nogali. “Katru nedēļu jau ir kaut kas cits: tad medicīna, tad kaujas šaušana, tad vēl kaut kas. Būtībā visu laiku notiek kaut kas jauns, ko ir vērts apgūt,” stāsta Sanita.

Taujāta, vai no sākotnējiem biedriem, kas kopā iestājās dienestā, joprojām visi ir palikuši Zemessardzē, Sanita saka, ka nebūt ne. Piemēram, draudzene, kas pamu­­dināja iestāties Zemes­sardzē, izvēlējusies spert soli tālāk – dienēt Latvijas armijā. Bet ļoti daudzi pametuši mācības katrs savu apsvērumu dēļ – kādam pietrūkst laika, citam bijušas veselības problēmas -, savukārt daudzi arī nākuši klāt. “Arī man bija gadījums, kad pamat­apmācībās nometnē radās veselības problēmas, nogulēju lazaretē vairākas dienas, tomēr zināju, ka vēlos iesākto uzdevumu pabeigt līdz galam,” teic Sanita.
Zemessardze dod labu rūdījumu, Sanita nešaubīgi atzīst, ka arī slodze, kas jāiznes katrās mācībās, ir milzīgs ieguvums un ieguldījums veselībā, turklāt vairums mācību notiek svaigā gaisā. Līdztekus organisma un veselības stiprināšanai ar fizisko noslodzi Sanita min kolektīva saliedētību. “Būtībā mēs esam kā otra ģimene – neviens tevi nekad neatstās, ja pagursi, paraus līdzi. Mēs esam ļoti cieši, ļoti tuvi,” uzsver Sanita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
15

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
31

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
151

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
420
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi