Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Zeme, zeme, kas tā zeme jeb Kā maksāsim zemes nodokli

Druva
00:00
02.02.2006
8

Tādas un līdzīgas pārdomas raisās, dzirdot politiķu atzinumu, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes nodokli, jātuvina reālām tirgus cenām. Īpašuma nodoklis pieaugs četras, piecas reizes, sola eksperti. Masu saziņas līdzekļi pauž Jūrmalas un Rīgas iezemiešu satraukumu. Ja nodokli tik ievērojami paaugstinās, galvaspilsēta un kūrortu zona ikdienas cilvēkam kļūs nepieejama.

Jāteic, vērtīgākie īpašumi šajā mazajā Latvijas zelta daļā savus saimniekus jau lielākoties ir mainījuši. Un arī tiem pensionāriem un vidējas rocības cilvēkiem, kuri, spītējot kārdinājumam saņemt augsto cenu par īpašumu, turas pie mantotā vai par sertifikātiem iegādātā dzīves vietas pleķīša, atradušies labi situēti radi, draugi vai paziņas. Katrā ziņā, lai kā, savus īpašumus, ja tiešām kurpe spiedīs, viņi varēs pārdot par vismaz labu, ja ne ļoti labu cenu. Bet, vai domājot, kā īstenot valsts intereses nekustamo īpašumu tirgū, un cerot, ka paaugstinātais nodoklis to iekustinās, apstādinot nepamatoto ārkārtīgi augsto cenu līmeni prestižajiem īpašumiem, kāds parēķinājis, kas notiks laukos? Kaut Kaivē un Zosēnos, Straupē un Amatā iespējamā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma summa nav salīdzināma ar Vecrīgu vai Majoriem, taču daudziem cilvēkiem, kas dzīvo laukos un kuru ienākumi ir dzīves vietai atbilstoši, nodokļa paaugstināšana var radīt tikpat kritisku situāciju kā Jūrmalā vai Vecrīgā. Ja šobrīd Piebalgas pusē par 10 hektāriem zemes gadā jāmaksā 20 līdz 25 latus, tad vienkārši aprēķināt, cik par tādu pašu platību būs jāmaksā pēc nodokļa paaugstināšanas. Un ko tad, ja zemes ir vairāk? Tie papildu latu simti ne vienam vien lauku cilvēkam var izrādīties liktenīgi. Ja samaksāt nevari – pārdod? Vai tā būs izeja? Labi zināms, ka augsta cena ir lauku īpašumiem, kuri atrodas skaista upes līča vai ezera krastā, bet par platībām turpat kaimiņos, taču jau daudz necilākā vietā, nevar saņemt pat ne pusi no tā. Vai aprēķinot nodokli, to spēs ņemt vērā?

Un arī tad, ja cilvēks sapratīs, ka nav citas izejas, kā zemi pārdot, kas to pirks? Visticamāk, tie būs tie paši nekustamā īpašuma mākleri vai bagātnieki, kuri izvērtējuši, ka ieguldīt līdzekļus zemē ir drošāk nekā glabāt naudu bankā vai iegādāties vērtspapīrus.

Varbūt īpašumu nodokļa paaugstināšanas politika arī ir nekustamo īpašumu kārotāju vai tirgotāju meistarstiķis? Tā ir legālā iespēja pie-

spiest trūcīgos cilvēkus aptvert, ka viņi par savu īpašumu nespēj ar valsti norēķināties, un pārdot tos. Tirgus pārplūdīs ar jau ievērojami lētākiem īpašumiem, par kuriem Latvijas un kas zina vēl kādu valstu biezie noteikti varēs atļauties maksāt nodokli vēl daudzus gadus un neuztraukties par iesaldētajiem līdzekļiem.

Nenoliedzami, ka valstī ar attīstītu ekonomiku un līdzsvarotu tirgu, stabilu, ilglaicīgu sociālo politiku un no visu šo faktoru izrietošā dzīves līmeņa nekustamā īpašuma cenas, kadastrālās vērtības un arī nodokļa milzīgās šķēres liecinātu, ka strauji nepieciešamas izmaiņas par labu pēdējiem. Bet Latvijā starp vidēji turīgu (pēc Latvijas mērogiem, protams) un bagātu cilvēku finansiālām iespējām ir ne tikai atšķirība, bet bezdibenis. Vai, mēģinot nolīdzināt nekustamā īpašuma cenas, vērtības un nodokļa loģiku pēc bagātā gala, netiks atņemtas iespējas būt īpašniekam ne tikai trūcīgajam, bet arī vidēji turīgajam Latvijas iedzīvotājam?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi