Kad pamazām vien tika likvidētas dzelzceļa līnijas, gūstot citu valstu pieredzi, ar tūrismu saistīti cilvēki aizvien biežāk sāka runāt par Zaļo dzelzceļu, Zaļajiem ceļiem.
Kad sliedes demontētas, bijušā dzelzceļa uzbērums var labi kalpot kājāmgājējiem un tiem, kas pārvietojas ar nemotorizētiem transportlīdzekļiem. 2014.gadā tika nodibināta “Latvijas zaļo ceļu asociācija”. Starp dibinātājiem bija arī 11 pašvaldības un Vidzemes tūrisma asociācija. Tad arī sākās zaļo ceļu veidošana.
Darot kopā, var daudz
Pirmo posmu izveidoja Limbažos. Cēsu un Gulbenes pusē tas notika vēlāk, jo kavējās līgums ar “Latvijas Dzelzceļu” par dzelzceļa posma Ieriķi – Gulbene izmantošanu. Šodien Zaļie ceļi aptver likvidētās dzelzceļa līnijas Cēsu, Gulbenes, Balvu, Madonas, Ropažu, Ādažu, Smiltenes, Ogres, Alūksnes, Valkas, Limbažu, Valmieras novados. Sadarbībā ar igauņiem izveidoti maršruti, kas aizved uz Igauniju. “Izdarīt var tikai sadarbībā, ja iesaistās pašvaldība un tās iestādes: būvvalde, tūrisma aģentūra, pagastu pārvaldes, vietējie uzņēmēji. Lai attīstītu Zaļo dzelzceļu, piesaistīts Eiropas Savienības, pārrobežu un “Leader”, arī pašvaldību finansējums,” saka Latvijas Zaļo ceļu asociācijas valdes loceklis, biedrības “Vidzemes Tūrisma asociācija” valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Lai izvērtētu, ko pagūts izdarīt šogad, satikās Cēsu, Gulbenes, Balvu un Ropažu pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji. Visi bija gandarīti, ka gan iepriekš, gan šogad Zaļais ceļš kļūst aizvien populārāks, velotūristiem pazīstams. Pēdējos septiņos mēnešos, īstenojot ES finansētu pārrobežu projektu ar pašvaldību līdzfinansējumu, veikti darbi infrastruktūras sakārtošanā par 180,9 tūkst eiro. Cēsu novada teritorijā šovasar trīs reizes izpļauts posms no Ieriķiem līdz Gulbenes robežai, novākts apaugums, atjaunotas vecās norādes zīmes uzbēruma malā, posmā Amata – Rāmuļi ierīkotas barjeras satiksmes ierobežošanai, krustojumā pie Amatas uzstādīts informatīvs stends. Izgatavotas Zaļo ceļu kartes, izveidota digitālā karte ar tiešsaistē pieejamu tūristu plūsmu statistiku. Notikuši pasākumi, lai popularizētu Zaļos dzelzceļus.
Velotūristu skaits zināms
Ilgtermiņa ieguvums ir tas, ka tiek attīstīts un popularizēts Latvijā aizvien jaunais tūrisma produkts – Latvijas Zaļie ceļi. Tas var dot ekonomisku labumu vietējiem uzņēmējiem, amatniekiem, vietējai ekonomikai kopumā. Papildu ieguvums no zaļajiem ceļiem jeb veloceļiem ir tas, ka tūristi, braucot ar velosipēdu, pārvietojās lēnāk, tādējādi pavadot vairāk laika un līdz ar to vairāk naudas atstājot reģionā.
Vidzemes Tūrisma asociācijas speciālists Jānis Sijāts uzsver, ka, runājot par to, ka Zaļie ceļi velotūrismā ir svarīgi, bieži tiek jautāts, cik cilvēku tos izmanto. Tagad daudzviet uzstādīti skaitītāji. Tie parāda velobraucēju, gājēju skaitu pa dienām, stundām, un dati pieejami publiskā platformā. Tiek uzskaitītas arī automašīnas. “Skaitītāji ir neuzkrītoši, baterijas ieraktas zemē, līdz šim neviena ierīce nav sabojāta,” pastāsta J.Sijāts un atklāj, ka lielāka pārvietošanās ir virzienā uz Amatu, ne Ieriķiem. Var vērtēt, vai cilvēku plūsma sakrīt ar vilcienu kustību, cik tālu viņi aiziet un aizbrauc. J.Sijāts uzsver, ka arī ziemā Zaļais ceļš nav kluss.
Vērtības, par kurām jārunā
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova atgādināja, ka novads ir bagāts ar industriālo un kultūras mantojumu, dabas bagātībām. “Zaļie ceļi ir industriālais mantojums, kas prasa ieguldījumus, ikdienas uzturēšanu. Dzīvojam laikā, kad nepārtraukti jācīnās par resursiem. Domājot par Zaļajiem ceļiem, skaidrs, ka jāmeklē savs piedāvājums, jāpierāda, ko dos ierīkotā infrastruktūra tūrisma attīstībā un vietējiem iedzīvotājiem. Tikai tā var pamatot, kāpēc jāiegulda šāda ceļa attīstībā. Tam jābūt ilgtspējīgam, kas ir pievilcīgs tūristiem un veicina novada attīstību,” uzsvēra I.Suija – Markova.
Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele atzina: “Tūrismā, atpūtā un izziņai Zaļais dzelzceļš ir būtisks. Bet tas pats par sevi ir arī dzīvotne daudzām sugām, zālāji nogāzēs nozīmīgi bioloģiskajai daudzveidībai.” Dabas kapitāla objektos Dabas fonds uzstādīs informatīvas plāksnes, kurās varēs izlasīt, kas šajā vietā svarīgākais, arī par kultūrvēstures vērtībām, par sugām, zālājiem.
Jāsargā no postītājiem
J.Sijāts atzīst, ka visām pašvaldībām izaicinājums ir cīņa pret postītājiem. “Kāpēc tā dara, nav saprotams, vai ierobežojumi traucē, izjauc ierasto kārtību vai nevēlas, ka pa Zaļo ceļu brauc velosipēdisti,” saka J.Sijāts un pastāsta, ka savulaik Kocēnu pusē, kad ierīkoja Zaļo dzelzceļu, jaunieši pa to izklaidējās ar motocikliem. Tur bija novērošanas kameras un vainīgos atrada. Rāmuļos pagājušogad kādā vietā bija ierīkota atkritumu izgāztuve, tagad vairs neved. Visticamāk, bija viens vedējs.
“Zaļie ceļi paredzēti nemotorizētiem transportlīdzekļiem. Ir uzstādīti vairāki vārti, ja nepieciešams, tos var atslēgt, bet ne ikdienā. Bet atslēgas mēdz sazāģēt, vārtus vismaz neskart. Ja tas ir Zaļais ceļš, nav iedomājams, ka pa to brauc mašīnas. Tas ir tāpat, ja ar tām brauktu pa gājēju celiņu no Līviem uz Cēsīm,” atgādina J.Sijāts un piebilst, ka kaut ko mainīt var tikai sabiedrība un pašvaldības policijas iesaiste.
Kamanu suņu sporta klubs “Dod ķepu.lv” saimnieks Nikolajs Kravcovs pastāsta, ka bieži, dodoties izbraukumā vai pārgājienā ar haskijiem, uz ceļa satiek mašīnas. “Diemžēl jau sākumā stingri netika norādīts, ka nedrīkst. Tā ar cilvēkiem ir, ja kādu laiku kaut ko esi darījis, tad tas kļūst par normu, kaut arī tāda rīcība nav atļauta. Gadiem esi metis kaut kur atkritumus, tad tā arī turpini,” viedokli pauž N.Kravcovs. Viņš arī uzsver, ka vietējie iedzīvotāji labi zina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt uz Zaļā dzelzceļa, tāpat viņi zina par izbraukumiem ar haskijiem. “Visu var izrunāt, sarunāt, lai netraucē cits citam. Ar tiem, kuri iemaldās, grūtāk sarunāt,” bilst Nikolajs.
R.Sijāts pastāsta, ka aizbraucis uz Amatas tiltu nolasīt apmeklētāju datus. “Kundze baltā audi uzstājīgi gribēja braukt pār tiltu. Ir zīmes, ka nedrīkst, ieteicu, lai labāk tā nedara. Brauca, nolocīja spoguļus, bet pāri bija,” atceras R.Sijāts un uzsver, ka arī interneta resursos redzamāk jānorāda, ka pa šo ceļu ar mašīnām braukt nedrīkst. Dati rāda, ka gadā pār Amatas tiltu pārbrauc ap tūkstotim mašīnu.
Aizvien jādomā par attīstību
Gan Latvijas Zaļo ceļu asociācijai, gan Vidzemes Tūrisma asociācijai, tāpat pašvaldībām ir ieceres, kas jādara tuvākajā laikā. R. Sijāts uzsver, ka zaļā ceļa posmi ir lieli, to uzturēšana un labiekārtošana jāturpina. “Jāmēģina piesaistīt “Leader” finansējumu, lai no Zaļā ceļa izveidotu takas uz purvu ezeriņiem, dabas objektiem, kuru ir daudz, bet redzami tikai pa gabalu. Daudzviet jādomā, kā uzlabot ceļa segumu, lai var pārvietoties arī ratiņkrēslos, ar bērnu ratiņiem. Prieks, ka gandrīz visām bijušajām dzelzceļa stacijām ir jauni īpašnieki, kuri arī ieinteresēti, lai Zaļais ceļš attīstās,” nelielas nākotnes ieceres ieskicē R.Sijāts. Viņš arī atgādina, ka āraišnieki ir ieinteresēti, lai sakārto nelielo, sabrukušo caurteku, tad droši varēs pa veco ceļu no Āraišiem nokļūt Zīparkalnā, tad tālāk uz Cēsīm.
Komentāri