Cēsu novada pašvaldība ir partneris projektā “Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” (“LIFE Viva Grass”), kurā piedalās Latvija, Lietuva un Igaunija. Katrās trīs teritorijās, kas dažādi apsaimniekojamas (neliela zemnieku saimniecība,
aizsargājamā teritorija, pašvaldība), pētīta zālāju apsaimniekošana un rasti plaša spektra risinājumi.
Novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu speciāliste Inta Ādamsone skaidro, ka pirmām kārtām šī projekta ietvaros novads iegūst iedzīvotāju, valstisko un nevalstisko organizāciju sapratni par dabīgā zālāja vērtību. Pateicoties projektam, radušies secinājumi par ekosistēmas labumiem, ko sniedz dabīgie zālāji, kāpēc tie jāsaglabā.
Piedaloties projektā, pašvaldībai piederošajās teritorijās par Eiropas Savienības līdzekļiem un pašvaldības līdzfinansējumu veikta zālāju atjaunošana, ainavas uzlabošana, teritorijas sakopšana un sniegti priekšlikumi attīstības programmai par turpmāko ainavu apsaimniekošanu. 30 hektāru platība revitalizēta jeb atjaunota. “Tāpat pašvaldības teritorijas plānojumam, kuru izveidojām 2017. gadā, ieguvām ainavu plānus. Plānojums bija jāizstrādā atbilstoši jauniem normatīvajiem aktiem, kas paredzēja arī ainavas plānojumu. Latvijas Universitāte kā projekta partneris mums palīdzēja to izstrādāt. Tika noteiktas ekoloģiskās, degradētās, kultūrvēsturiskās ainavas un citas. Tika veikta novada kartēšana no gaisa, arī šos aspektus varam izmantot zemes pārvaldības lietām,” piebilst I.Ādamsone. Viņa uzsver, ka ļoti noderīgs izrādījies projekta gaitā izstrādātais Integrētais plānošanas rīks, kas bāzēts uz ĢIS (ģeotelpiskās informācijas sistēmas) tehnoloģiju un pieejams tiešsaistē. Tas palīdz plānotājiem izvēlēties labāko apsaimniekošanas risinājumu konkrētajam zālājam.
Projekta gaitā atjaunotas pašvaldībai piederošās zemes, iegūts daudzveidīgs dabīgais zālājs, kuru var izmantot lauksaimniecībā. “Šajās platībās nedrīkst sēt rudzus, kaņepes, kukurūzu un citas līdzīgas kultūras. Tiek iesēts daudzveidīgs zāles maisījums, teritorija jāuztur kā dabīgais zālājs – jāpļauj, jānogana. Tikko mēs zemi iekopām līdz apsaimniekojamam stāvoklim, tā uzreiz to iznomājām, zemnieku interese bija tūlītēja. Noteikts arī, ka piecus gadus pēc projekta realizācijas platības jāuztur kā daudzveidīgie bioloģiskie zālāji, kas izmantojami lauksaimniecībā, kā minēju – lopkopībā, biškopībā vai līdzīgi,” saka I. Ādamsone.
Otrdien Cēsīs notika projekta seminārs par “Zālāju atjaunošanas un ainavu plānošanas pieredzi un atziņām”, ko organizēja Baltijas Vides forums un kurā piedalījās arī Latvijas Universitātes un Cēsu novada pašvaldības pārstāvji. Seminārā klātesošos informēja par “LIFE Viva Grass” rezultātiem un tajā izveidoto integrētās plānošanas rīku, ko izmanto dažādu teritoriju apsaimniekošanā vai plānošanas dokumentu izstrādē gan pašvaldību, gan reģionālā līmenī.
Baltijas Vides foruma pārstāve Dana Prižavoite akcentēja, ka integrētais plānošanas rīks jeb interaktīvā plānošanas programma dod iespēju modelēt, kā dažādi procesi ietekmē ne tikai katra zemnieka, pašvaldības tiešo labumu, bet sniedz ieguldījumu stratēģiskās plānošanas procesos, ļauj saprast, ko bioloģiski daudzveidīgo zālāju iekopšana, vides labiekārtošana dod mums visai sabiedrībai kopumā.
“LIFE Viva Grass” pārstāve Kristīna Veidemane iepazīstināja ar aptaujas rezultātiem, kuri parāda sabiedrības izpratni par zālāju atjaunošanu. Rezultāti atklāj, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu zālājos visvairāk stimulē finansiālais atbalsts, tālāk ierindojas izpratne par daudzveidības nozīmību, tad ražošana. Mazāk respondentu uzskata, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ietekmē saimnieka reputāciju, seko vides zināšanu nozīme, izpratne par ainavu, tikai pašās beigās kāds atzīmējis, ka zālāju atjaunošana ir sabiedrības morālais pienākums.
Speciālisti uzsver, ka dabisko zālāju samazināšanās galvenais iemesls ir cilvēku atsvešināšanās no tradicionālā lauku dzīvesveida. Daudzi vērtīgie zālāji pārvērsti aramzemē, apmežoti vai apbūvēti, bet daļa lauksaimniecības zemju dabiski aizaugusi ar mežu, piesārņota ar invazīvām augu sugām.
Intensīva un koncentrēta lauksaimnieciskā darbība ir izraisījusi bioloģiskās daudzveidības, augsnes un ūdens kvalitātes samazināšanos. Zālāju platību un to bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir aktuāla tendence visā Eiropā, tādēļ tās saglabāšana un atjaunošana ir starp Eiropas Savienības dalībvalstu prioritātēm.
Komentāri