SIA “Siera ražotne” tapušo “Zaļo sieru”, “Zelta sviestu”, knapsieriņus iecienījuši daudzi.
Pirms diviem gadiem Ilmārs un Marija Ceriņi nelielā ēkā, kurā bija tikai četras sienas, iekārtoja ražotni un sāka ražot piena produktus, kādu Latvijas tirgū nebija, kādus lieliem uzņēmumiem ražot nav izdevīgi.
“Stāstām pircējiem par to, ko ražojam. Lielveikalos regulāri rīkojam degustācijas,” saka SIA direktors Ilmārs un piebilst, ka vislabāk to gan darīt tirgū, kad pats preci pārdod un var ar katru pircēju aprunāties. Pirmajā gadā par “Zaļo sieru” zinājuši tikai vecie cilvēki. Tagad to nogaršojuši daudzi. Iecienījusi jaunatne. No burciņas siera kompānijai pietiek uzkodas tusiņam. Labprāt “Zaļo sieru” līdzi ņem tūristi. Ērti un sātīgi. Jau sarīvēto sieru var bērt uz sviestmaizes, pievienot mērcēm, makaronu ēdieniem. Pircēji pārliecinājušies, ka, ēdot augstvērtīgo “Zaļo sieru”, organisms saņem vairāk olbaltumvielu, kalcija. “Zaļais siers” ir liess, tādēļ to jau atzinuši arī diētu cienītāji. Sieram īpašo garšu, smaržu un krāsu dod siera āboliņš. Tas tiek audzēts Marijas Ceriņas dārzā.
Šo darbu mēģināts uzticēt citiem, bet tiem pietrūcis precizitātes.
“Zelta sviests” patiesi ir dzeltens kā zelts. Tas ir 98 procentu piena tauku koncentrāts, kas iegūts, tehnoloģiskā procesā apstrādājot sviestu. “Zelta sviests” ir atzīts par ļoti veselīgu produktu. To plaši izmanto kosmētikā. Produkts ir bagāts ar taukos šķīstošajiem vitamīniem. “Zelta sviests” nesatur krāsvielas un konservantus. Knapsieriņi ir iecienīta uzkoda vasarā.
Raunēnieši piedalījušies vairākās ražotāju izstādēs Latvijā. Ar saviem produktiem viņi iepazīstinās arī izstādē “Cēsu uzņēmējs”, kas notiks aprīļa nogalē Cēsīs. “Par tirgu ārpus Latvijas neesam domājuši. “Siera ražotnei” nav tik liels produkcijas apjoms. Pagaidām pietiek ar Latvijas ēdājiem,” atzīst uzņēmuma direktors.
“Siera ražotnē” tapušos ražojumus var nopirkt vairākos lielveikalos. “Tik mazam uzņēmumam piegādāt preci lielveikaliem pa tiešo nav reāli,” atzīst Ilmārs un piebilst, ka saražoto nodod “Siera namam”, un no tā produkcija nonāk lielveikalu plauktos. Protams, starpnieks paņem savu daļu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pārdotais apjoms ir krities. “21 procenta PVN likme
ļoti sadārdzina produkciju. Pie 18 procentiem jau bijām pieraduši,” saka “Siera ražotnes” tehnoloģe Marija Ceriņa un piebilst, ka arī pirms diviem gadiem, kad ražotni atvēra, nebija vieglāk.
Mēnesī Raunā saražo ap 300 kilogramu “Zaļā siera”, 200 kilogramu “Zelta sviesta”. “ Ir jāstrādā, nevar sēdēt un vaidēt,” uzsver Marija un piebilst, ka pagaidām ar darbiem galā tiek divatā. Kad būs atmaksāts kredīts par ražotnes ēku, varēs domāt par darbiniekiem.
“Daudz tiek runāts, ka jāatbalsta mazie uzņēmumi. Kas ir mazs uzņēmums? Tāds, kurā ir līdz 500 strādājošo. Bet kāds ir uzņēmums, kur strādā divi?
Ar tik maziem neviens runās neielaižas. Esam piedalījušies semināros par ES naudas piesaisti, bet tur runas tikai par miljoniem. Par tik mazu atbalstu par nepiemin. Cik pats vari, tik ir, “ domās dalās Marija Ceriņa un uzsver, ka arī nekādu īpašo atbalstu negaida. Ilmārs un Marija ir pārliecināti, ka grūtā ekonomiskā brīdī mazajam uzņēmumam izkulties vieglāk nekā vidējam. Nākotnē, visticamāk, paliks lielie un mazie uzņēmumi. Katram sava vieta.
“Latvieši ir siera ēdāji. Pēdējos gados tā patēriņš palielinājies, par to liecina statistika. Viņi prot novērtēt augstvērtīgu produktu,” pārliecināta Marija. Raunēnieši strādā, ievērojot vispārzināmo – produktam jāgaršo vienādi šodien, rīt un vakar. Darbā jābūt ļoti precīzam. Nedrīkst kaut ko neizdarīt, neievērot. Produktiem izejvielas “Siera ražotne” iepērk Straupē un Dundagā, ar to kvalitāti ir apmierināti. Tikai no kvalitatīvām izejvielām var izgatavot augstvērtīgu produktu.
“Siera ražotnes” tehnoloģe Marija Ceriņa domā, kā paplašināt produktu klāstu. Jau var nogaršot “Krējuma sieru”. Tas top pēc kāda ēdināšanas uzņēmuma pasūtījuma.
“Vēl gribētu ražot kādu veselīgu skābpiena produktu, tādu, kāda nav veikalos,” atklāj tehnoloģe un piebilst, lai radītu jaunu produktu, nepieciešams laiks. Drīzumā pircējiem tiks piedāvāts “Zelta sviests ar garšvielām”. Ražotāji pārliecinājušies, ka sviests nepietiekami labi jūtas plastikāta burciņās. Turpmāk izmantos stikla trauciņus.
Raunas “Siera ražotne” atradusi un iekarojusi vietu tirgū, kur piena produktu klāsts ļoti liels. Tas izdevies, jo patērētājam tiek piedāvāti augstvērtīgi produkti, kurus citi neražo.
Komentāri