“Šobrīd esam pilnībā gatavi sezonas uzsākšanai. Iepriekšējos gados pirms sezonas vēl bija vesela gūzma nepadarītu darbu, šogad viss ir kārtībā. Iespējams, tāpēc, ka neesam veikuši vērienīgu paplašināšanos, bet vairāk domājuši par servisa un reljefa uzlabojumiem, kā arī pacēlājiem” saka J. Žagars.
Kalnu slēpotāju vajadzībām Žagarkalna augšpusē izveidots augstāks uzbērums, ierīkotas divas jaunas nobrauciena trases no Cīruļkalna augšas. J. Žagars stāsta, ka šogad īpaša vērība tiks pievērsta snovborda parkam un vismazākajiem apmeklētājiem.
“Esam apņēmības pilni izveidot labāko snovborda parku Latvijā.
Šajā tirgū parādās jauni konkurenti, tāpēc jādomā, kā būt labākajiem. Šogad būs īpaša zona bērniem. Kamaniņu kalnā mainīts reljefs, šogad arī šo kalnu noklāsim ar mākslīgo sniegu. Firma “Viessmann” dāvāja 30 modernas ragaviņas, lai bērni varētu izbaudīt vizināšanās priekus. Pie kalna būs rotaļu zona un citas atrakcijas bērniem,” stāsta J. Žagars.
Ar katru gadu lielāka uzmanība tiek pievērsta drošībai uz kalna un slēpotāju mācībām. Šogad trasēs atkal darbosies “Ski police” jeb kalna drošības dienests, kas rūpīgi uzmanīs, lai trasē nevaldītu agresīvs slēpošanas stils un nepieļaus iereibušu sportistu nokļūšanu uz nogāzes. “Ski police” ir brīvprātīga slēpošanas entuziastu organizācija, kura darbojas visā Eiropā. Tajā, tāpat kā pagājušajā sezonā, aktīvi iesaistījušies arī daži valsts policijas darbinieki no Cēsīm.
“Ar gandarījumu varu piebilst, ka esam izveidojuši spēcīgāko kalnu slēpošanas skolu. Uz kalna strādās 25 profesionāli mācīti instruktori. Cilvēki sapratuši, ka slēpot jāmācās, ka nevar braukt pēc principa, kā sanāks, tā būs labi,” secina J. Žagars.
Šogad būs vēl viens jaunums – distanču slēpošanas trase, kas izveidota Cīrulīšu pusē. Sagatavots aplis 600 metru garumā, kas būs arī apgaismots. Uzņēmējs vēl ar zināmām bažām raugās uz iespējām šo distanci noklāt ar mākslīgo sniegu, lai gan nepieciešamā infrastruktūra ir izveidota. Iespēju robežās tiks darīts viss, lai slēpošanas priekus te varētu baudīt arī distanču slēpošanas piekritēji.
Lai arī slēpošanas komplekss ir izveidots daudzveidīgs, J. Žagars nākotnē te redz lielāko slēpošanas bāzi Baltijā. Notiek darbi un sarunas, lai šo ideju īstenotu. Nākamgad iecerēts izveidot 500 metru garu nobraucienu, kas būs pagaidām garākais Latvijā.
Pērn “Žagarkalnā” pārdots aptuveni 70 000 biļešu, uzņēmējs lēš, ka kalnu apmeklējuši apmēram 50 tūkstoši slēpotāju.
“Tas ir ieguvums visai pilsētai, jo iebraucēji no citurienes, izmanto cēsnieku piedāvājumu un tērē naudu viesnīcās, kafejnīcās, klubos. Allaž esmu teicis, ka tūrisms viens pats Latvijas apstākļos naudu nenes, to dara atpūtas un izklaides industrija kopā ar tūrismu, tāpēc nemitīgi jādomā, kā to pilnveidot,” atzīst J. Žagars.
Komentāri