“Druva” turpina skaidrot, kā pagastu pašvaldības pērnajā gadā tikušas galā ar to pārziņā esošo ceļu sakārtošanu, kādi darbi plānoti šogad.
Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka stāstīja, ka ceļus var uzturēt tikai tādā līmenī, kādu pieļauj finanses. Šie darbi ir dārgi, tomēr pērn izdevies rekonstruēt gandrīz kilometru garu ceļa posmu Mārsnēni – Sakaiņi. 850 metru garumā pilnībā atjaunots ceļa segums, izrakti grāvji, lai pavasaros un rudeņos liekais mitrums to nebojā un saglabājas labi braukšanas apstākļi.
“Teritoriālajā plānojumā mums šī ir rūpnieciskā zona. Pašvaldībā lēmām, lai izdotos attīstīt uzņēmējdarbību, ir jādomā par ceļu stāvokli. Sakārtojām. Pagaidām uzņēmējdarbība pagastā nav aktīva, bet par konkrēto teritoriju, kur atrodas vecās kolhoza laika garāžas un tehnikas darbnīcas, ir uzņēmēju interese. Tikai šī posma remontam iztērējām 26 tūkstošus latu. Daļu finansējuma saņēmām no autoceļu rezerves fonda, mums naudu iedalīja rajona padome, tērējām pašvaldības līdzekļus, ņēmām kredītu,” stāstīja Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka un piebilda, ka darbi plānoti arī šajā gadā. Plānota ceļa Tūri- Lisa sakārtošana, kas aizsākta jau 2004. gadā, tērējot SAPARD līdzekļus. Šovasar plānots uzbērt vairāk nekā divus kilometrus garajam ceļa posmam grants segumu, rakt grāvjus.
“Ar ceļu segumu jau ir tā, ka patiesībā uz ceļiem tā vispār vairs nav. Pēdējo reizi to bēra vēl kolhozu laikā. Tas ir nobraukts, aizputējis. No otras puses, gribu teikt, ka mūsu pagastā, ja salīdzina ar citām lauku teritorijām, ceļu stāvoklis nav sliktākais,” salīdzināja Irma Vilka un piebilda, ka regulāri tiek plānoti izdevumi ceļu uzturēšanai. Šajā ziemā vēl nav nācies tīrīt ceļus no sniega, jo Mārsnēnu pusē tā bijis ļoti maz. Par ceļu sakārtošanu ziemā pagasta padome slēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību “Upmaļi”. Vasarās pagasta ceļus sakārto, sadarbojoties ar firmu “Rasmanis & Dankers”.
“Puiši strādā ļoti labi, viņiem ir laba tehnika. Izmaksas? Tas, protams, nav lēti, bet nav jau citu iespēju. Ceļi vismaz trīs, četras reizes vasaras sezonā ir jāgreiderē. Vienā reizē vīri strādā trīs dienas, tas izmaksā vairākus simtus latu,” tā Irma Vilka. Pagastā vēl vērtēs, pie kuriem ceļiem šī gada siltajā laikā jāizrok grāvji, jo jau vēsturiski veidojies tā, ka arī lielākie ceļi uzbūvēti bez notekgrāvjiem. Tas nozīmē, ka pavasaros, rudeņos ceļi ir grūti izbraucami. “Ir jau arī problēmas, jo gar ceļiem iet telefona līnijas. Zeme, kur vajadzētu rakt grāvi, ir privātīpašumā. Par daudziem darbiem vajadzēs iepriekš vienoties,” uzsvēra pagasta padomes priekšsēdētāja un piebilda, ka ceļu sakarā jāpriecājas arī par to, ka pagastā ir maz mežu. Secīgi nenotiek to izstrāde, un smagā tehnika neizdangā jau tā trūcīgo ceļu segumu.
Komentāri