Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Visjaunākā vēsture – 2006.gads

Druva
00:00
03.01.2007
17
5lp Jelcins

Vēl vienā gada grāmatā ieraksti izdarīti, tā aizvērta, aizzīmogota un nolikta laika arhīvā. Protams, turpināsies izvērtēšana, analīze, būs atmiņu pārcilāšana, bet mainīt notikumu gaitā neko vairs nevarēs. Vien atskatīties uz tiem. Arī “Druvu” var uzskatīt par gada spoguli, jo tajā atrodami notikumi un notikumiņi, kas bijuši mūsu rajonā. Tāpēc kopīgi veiksim nelielu ceļojumu laikā un ieskatīsimies aizvadītā gada norisēs. Janvāris

Atšķirībā no šī gada, 2006. atnāca balts un sniegots. Mēneša otrajā pusē pat visus pārsteidza pamatīgs sals, kā rezultātā skolēniem tika negaidītas brīvdienas, šoferiem – problēmas ar mašīnām, iedzīvotājiem – lieli rēķini par siltumenerģiju. Zosēnu hidrometeoroloģiskajā stacijā reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra –31,3, bet citviet pagastā termometra stabiņš noslīdēja līdz pat –35 grādiem.

2006.gads rajonā sākās ugunīgi – gada pirmajās stundās trijās vietās rajonā – Raiskuma, Liepas un Kaives pagastā – nodega pirtis. Šāds gadījums Cēsu ugunsdzēsēju vēsturē tika fiksēts pirmo reizi. Kopumā janvārī ugunsdzēsējiem darba bija daudz, to veicināja arī lielais aukstums, jo daudzviet ugunsgrēkus izraisīja pārkurinātas krāsnis.

Jaunais gads daudzviet atnāca ar jaunu telpu atklāšanu. Jāņmuižā jaunās telpās sāka strādāt “Latvijas Pasta” nodaļa, ko sākotnēji vispār bija iecerēts slēgt. Tam protestēja iedzīvotāji, kā rezultātā tika atrastas citas telpas, un jaunā nodaļa sāka strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām.

Sērmūkšu pamatskolā pēc renovācijas atklāja piebūvi, kas iepriekšējā gadā bija cietusi ugunsgrēkā. Dzērbenē jaunās telpās sāka strādāt ambulance, bet Nītaurē – aptieka.

Arī Cēsīs netrūka jurģu. Jaunās telpās Uzvaras bulvārī darbu sāka Vidzemes apgabaltiesas Cēsu zemesgrāmatu nodaļa, “SEB Unibanka” atvēra filiāli Bērzaines ielā, bet Raiņa ielā sāka darbu tirdzniecības komplekss “Globuss”. Februāris

Februāris aizritēja zem olimpisko spēļu zīmes, jo Itālijas pilsētā Turīnā notika XX ziemas olimpiskās spēles, kurās startēja arī vairāki mūsu rajona sportisti. Biatlonā Latviju pārstāvēja Ilmārs Bricis, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons, Anžela Brice, Gerda Krūmiņa, slēpošanā – Intars Spalviņš. Pie mūsējiem pieskaitāmi arī hokejisti Mārtiņš Cipulis un Kārlis Skrastiņš. Olimpiskajām spēlēm veltīti pasākumi notika arī vairākās rajona skolās.

Netrūka arī citu notikumu. Cēsu muzeja audēju darbnīcā “Vēverīšas” tekstilmākslinieces Dagnijas Kupčes darbnīcā tapa latviešu tautas tērpi folkloras ansamblim Sibīrijā.

47 medicīnas māsas no dažādām Vidzemes ārstniecības iestādēm Cēsīs uzsāka mācības, lai triju gadu laikā iegūtu augstāko izglītību savā profesijā. Mācību programmu sagatavojuši Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēji, bet mācības Cēsīs tiek sāktas, jo medicīnas izglītības tradīcijas mūsu pilsētā ir pašvaldības iniciatīva.

SIA “Vidzemes nafta” kafejnīca “Saules vārti” un viesu māja “Purteteri – Saulrīti”, kā arī SIA “Beātus” kafejnīca – bistro “Solo” Latvijas tirgotāju asociācijas rīkotajā konkursā “Latvijas labākais tirgotājs 2005” ieguva uzvarētāja nosaukumu.

Jaunās telpās “CATA” administratīvā korpusa pirmajā stāvā sāka strādāt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Cēsu rajona nodaļa.

Izcēlās ugunsgrēks Raiskumkrogā, kur nodega ēkas daļa, kurā atradās lietoto mēbeļu veikals.

Gada sporta notikumu ailē savu vārdu ierakstīja Juris Kokins, kurš kļuva par pasaules čempionu ziemas orientēšanās sportā veterāniem. Marts

Aizvadītajā gadā vairākus jauninājumus pilsētā un rajonā sagādāja “Latvijas Pasts”. Martā Cēsīs tika atvērtas divas jaunas pasta nodaļas – L.Paegles un J.Poruka ielā.

Noslēdzās projekts, kura ietvaros savu atdzimšanu piedzīvoja pazīstamā Augstrozes ērģeļbūvētāja Kārļa Jirgena darinātais instruments. Iespējams, šīs ir vienīgās no aptuveni 200 K. Jirgena būvētajām ērģelēm, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc vairāku mēnešu restaurācijas tās pieskandēja Cēsu sv. Jāņa baznīcu, kur turpmāk šis instruments atradīsies. Tam ir praktisks pielietojums, jo atjaunotais instruments uz laiku aizvietos baznīcas lielās ērģeles, kurām tiek veikta rekonstrukcija.

Cēsu tautas teātris, izspēlējot fragmentus no dažādām izrādēm, atzīmēja savas pastāvēšanas 130. gadadienu.

Pēc ilgāka pārtraukuma darbu atsāka “TV Vidzeme”, kas raida Cēsīm un apkārtnei. Televīzija tikusi pie jaunām telpām, modernas aparatūras un sola nodrošināt 17 stundu programmu, iztiekot bez citu televīziju retranslācijas.

Parīzē, “UNESCO” galvenajā mītnē, atklāja Cēsu izstādi, kas mūsu pilsētas kultūrvēsturiskajam mantojumam un 800 gadu jubilejai piešķīra plašu starptautisko skanējumu. Atklāšanā piedalījās arī UNESCO ģenerālsekretārs Koičio Matsura un citas augstas amatpersonas.

Par Latvijas jumiķu čempionāta uzvarētājiem pieaugušo grupā kļuva Cēsu komanda “Brāļi”, kurā startēja Bruno Pravarnis un Andrejs Kosiks. Viņi ieguva tiesības pārstāvēt Latviju pasaules jumiķu čempionātā.

Sudraba medaļu Eiropas čempionātā biatlonā izcīnīja Edgars Piksons. Sprintā viņš ierindojās 14.vietā, bet iedzīšanā, sašaujot visus 20 mērķus, spēja pacelties līdz augstajai otrajai vietai. Aprīlis

Atzīmējot 100 dienas līdz Cēsu 800 gadei, notiek divi svarīgi notikumi. No Cēsu muzeja dārza Cēsu mērs Gints Šķenders un “Latvijas Pasta” ģenerāldirektors Gints Škodovs palaida pasta balodi, kas aiznesa uz Rīgu ielūgumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai: “Cienījamā Valsts prezidente! Ļoti gaidām jūs ciemos uz mūsu pilsētas 800 gadu jubileju šā gada jūlijā. Cēsnieki.”

Pasākuma ietvaros “Latvijas Pasts” laida klajā četras pastmarkas sērijā “Cēsis 800”, kurās attēloti četri pazīstami Cēsu objekti – viduslaiku pils, jaunā pils, sv. Jāņa baznīca un Uzvaras piemineklis “No zobena saule lēca”.

Cēsu rajona slimnīcas mediķi saņēma sen gaidītu dāvanu – Eiropas prasībām atbilstošu uzņemšanas nodaļu, kurā palīdzību vienlaicīgi var saņemt 20 pacienti. Nodaļas renovācijā valsts investējusi 200 tūkstošus latu, bet slimnīca – 30 tūkstošus.

Latvijas amatierteātru iestudējumu parādē “Gada izrāde 2005” par labāko atzina Nītaures amatierteātra iestudēto Jāņa Jurkāna lugu “Vistas”. Nominācijā “Gada režisors” par šo iestudējumu godināja režisoru Artūru Bērziņu, bet nītaurieti Rutu Teterovsku atzina par labāko sieviešu lomas izpildītāju.

Zemes dienā Cēsīs viesojās ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija, dāvājot Cēsu centrālajai bibliotēkai grāmatas par vides aizsardzību, tiekoties ar Cēsu un Priekuļu skolu audzēkņiem un Cēsu pašvaldības pārstāvjiem. Maijs

Sausais laiks aktivizēja kūlas dedzinātājus, un VUGD Cēsu brigādes dzēsēji dažas nedēļas strādāja maksimālā režīmā, katru diennakti likvidējot aptuveni 20 ugunsgrēku. Plašs kūlas ugunsgrēks plosījās pilsētā – Gaujas ielas malā pļavās starp Gauju un Raiskumkrogu. Ugunsdzēsējiem bija nepieciešamas trīs stundas, lai likvidētu plašo degšanu un no uguns paglābtu vairākas dzīvojamās mājas. Kopumā izdega aptuveni septiņi hektāri pērnās zāles un pushektārs meža.

Dzēšot kādu citu kūlas ugunsgrēku, augšējo elpceļu apdegumus guva kāds VUGD Cēsu brigādes ugunsdzēsējs. Dega arī meži, divpadsmit dienās Cēsu virsmežniecības teritorijā tika fiksēti 25 meža ugunsgrēki.

Šajā mēnesī jāatzīmē divi valsts mēroga notikumi, kas nepalika nepamanīti arī rajonā. Latvijā pirmo reizi notika pasaules čempionāts hokejā, un lielie fanošanās prieki bija jūtami arī rajonā. Pirmo reizi mūsu valstī viesojās Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II. Svinīgajā dievkalpojumā Rīgā piedalījās arī vairāki Cēsu Kristus Apskaidrošanas baznīcas draudzes locekļi.

Mārsnēnu pagastā notika dubultsvētki – tautas nama 70 gadu jubileja un atjaunotās skatuves atklāšana. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Mārsnēnu pagasta pašdarbnieki atkal varēja kāpt uz savas skatuves, kas pilnībā izdega 1995. gada ugunsgrēkā. Tautas nams atguvis ne tikai skatuvi, veikts arī zāles kosmētiskais remonts, izremontēta garderobe, izveidotas mūsdienīgas tualetes.

Cēsīs kāda Raiņa ielas nama iedzīvotāji piedzīvoja pamatīgu pārsteigumu – pirmā stāva dzīvoklī caur loga rūtīm ieleca stirnu buks.

Patīkams notikums bija arī sporta klubā “Cēsis” – sieviešu basketbola komanda “Cēsis” izcīnīja bronzas medaļas Latvijas sieviešu basketbola čempionātā. Šis ir augstākais sasniegums Cēsu sieviešu basketbolā. Jūnijs

Jūnija sākumā Cēsu pils parka estrādē notika rajona skolēnu Dziesmu un deju svētki, kas pulcēja aptuveni 1700 dziedātāju un dejotāju. Koncerts “Daudz laimes dzimšanas dienā” bija veltīts Cēsu 800gades jubilejai.

Maija parkā atklāja mazuļu spēļu laukumu, kas tapa, atbalstot Cēsu mākslas skolas audzēkņu un skolotāju kopīgo ideju. Jaunajā laukumā bērniem ir iespēja attīstīt iemaņas, izzināt pasauli dažādos veidos.

Autobraucējiem atklāja jaunizveidoto rotācijas apli Valmieras un J.Poruka ielas krustojumā. Tagad braukšana šajā krustojumā, kur līdz tam notika daudzas avārijas, kļuvusi krietni drošāka.

Drabešu pagastā svinīgi atklāja atjaunoto tautas namu. Pēc rekonstrukcijas tautas nama telpas ir ne tikai vizuāli skaistas, tajās ir arī mūsdienu prasībām atbilstošas palīgtelpas. Pie tautas nama uzbūvētas jaunas kāpnes, veikti citi labiekārtošanas darbi.

Izstāžu namā notika starptautiska konference “Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie stāsti par padomju deportācijām Latvijā”. Tās mērķis – pulcināt zinātniekus, politiski represētos iedzīvotājus, muzeju darbiniekus, interesentus, lai kopīgi pētītu, diskutētu un atcerētos 20.gadsimta vidus notikumus, kas ietekmē mūsu dzīvi arī šodien.

Bēdīgu ziņu saņēma motokrosa cienītāji. Pasaules čempionātā motokrosā blakusvāģu klasē sadursmē cieta Kristera Serģa un Kaspara Stupeļa ekipāža. Negadījuma rezultātā K.Serģim tika lauzta kāja, un sezona motobraucējam bija beigusies. Jūlijs

Mēneša svarīgākais skaitlis – 800, jo divas pašvaldības šajā mēnesī svinēja šo apaļo jubileju. Vispirms ar plašu svētku programmu to atzīmēja Straupe. Pasākumu apmeklēja arī divi fon Rozenu dzimtas pārstāvji no Vācijas, jo tieši šī dzimta daudzus gadsimtus valdījusi Lielstraupes pilī. Svētkos viņi saņēma dāvinājumu – vēja rādītāju, kas ilgus gadus atradies virs Lielstraupes pils torņa un ko tur savulaik uzstādījuši tieši šīs dzimtas pārstāvji. Svētki Straupē ilga divas dienas.

Pēc dažām nedēļām četras dienas 800 gadu jubilejas noskaņās dzīvoja Cēsis. Svētki, uz kuriem bija iets vairākus gadus, izskanēja ar vērienu. Cēsniekiem un pilsētas viesiem tika piedāvāta plaša svētku programma, kurā izdzīvoja visus Cēsu pastāvēšanas gadsimtus un svarīgākos notikumus. Svētku atklāšanā kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers. Svētku vērienīgākais pasākums – Raimonda Paula dziedāšanas svētki Vienības laukumā pulcēja skatītāju tūkstošus.

Vēl vairāki notikumi bija saistīti ar pilsētas jubileju. Starptautiskā akvareļu plenēra izstādes atklāšanas laikā Cēsīm pasniedza unikālu dāvanu – zvaigzni galaktikā, kas atrodas Lielā Lāča zvaigznājā, miljoniem gaismas gadu no Zemes. Tā nosaukta “Cēsis 800”.

Cēsu sv. Jāņa baznīcas tornī laiku atkal skaita pulkstenis. Idejas īstenotāji ir Cēsu Rotari klubs, kas cer iesākto turpināt, līdz būs atjaunotas visas četras ciparnīcas.

“Latvijas Pasta” Cēsu 1.pasta nodaļa pārcēlās uz jaunām telpām – Rīgas ielā 23. Jaunā pasta nodaļa veidota pēc uzņēmuma kopējā dizaina koncepcijas.

Lodē no sliedēm nobrauca divas tukšas kravas vilciena cisternas. Negadījuma dēļ uz laiku tika aizkavēta arī pasažieru vilcienu satiksme posmā Cēsis – Jāņmuiža – Lode. Augusts

Īsā vizītē Cēsīs ieradās bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Cēsis bija vienīgā pilsēta, izņemot Rīgu, ko augstais viesis apmeklēja savas vizītes ietvaros. Vienības laukumā viesi ar aplausiem sveica vairāki simti cēsnieku. B. Jeļcins labprāt parunājās ar cēsniekiem, apskatīja vecpilsētu, bet vizītes noslēgumā Cēsu viesu grāmatā ierakstīja: “Esot Cēsīs, jūtos aizkustināts par tās vēsturi, kas jau mērāma 800 gados. Viss man patika, īpaši cilvēki, kuri ir dzīvespriecīgi, smaidoši, viesmīlīgi. Paldies visiem par mīļo uzņemšanu!”

Jaunpiebalgā notika izstāde – gadatirgus “Izvēlies Piebalgu”, kas pulcēja necerēti daudz dalībnieku un apmeklētāju. Svētku iecere – dot iespēju mājražotājiem, zemniekiem, amatniekiem iepazīstināt ar saviem ražojumiem, parādīt viņiem, ka ražojumiem ir noiets, kā arī radīt iedzīvotājiem iespēju tikties ar ikdienā nepieciešamu pakalpojumu sniedzējiem – izdevās.

Rajona zemnieku apvienība, izvērtējot sausuma dēļ radušos sarežģīto situāciju augkopībā un lopkopībā, lūdza rajona padomi pieņemt lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu rajona lauksaimniecībā. Rajona padome pieņēma lēmumu un aicināja Zemkopības ministriju rast iespēju kompensēt sausuma radītos zaudējumus.

Priekuļu slēpošanas – biatlona bāzē notika 3.Eiropas čempionāts vasaras biatlonā. Trīs medaļas – zelta, sudraba un bronzas – izcīnīja juniors Kaspars Dumbris, pie medaļām tika arī Edgars Piksons un Gerda Krūmiņa.

Vēl vienu patīkamu pārsteigumu sporta cienītājiem sagādāja Cēsu basketbolistes, Eiropas Maxi čempionātā vecuma grupā 35+ izcīnot sudraba medaļas. Tāda paša kaluma godalgas no Eiropas čempionāta basketbolā U-16 grupā pārveda arī cēsnieces Ieva Krastiņa un Karlīne Nīmane. Septembris

1.septembrī Zvirbuļkalnā pie DA Cēsu valsts ģimnāzijas atklāja pulksteni, kas ne tikai rāda laiku, bet arī skaita dienas, cik pagājušas kopš 1990.gada 24.maija, kad rajona padomē tika parakstīts lēmums par ģimnāzijas atjaunošanu.

Ar reversās osmozes tipa infiltrāta attīrīšanas iekārtas atklāšanu noslēdzās pilotprojekts “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešana Ziemeļvidzemes reģionā”, ko realizēja SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. Tādējādi 1998.gadā sāktais projekts sekmīgi īstenots.

Raunas pagasta padomes deputāti pieņēma vienbalsīgu lēmumu par Raunas novada izveidošanu pašreizējā pagasta robežās.

Pagājušā gadsimta sākumā celtā koka villa Cēsīs, Bērzaines ielā 33, saņēma “Europa Nostra” fonda grantu 10 tūkstošu eiro apmērā ēkas fasādes rekonstrukcijai.

Priekuļos darbu sāka viesnīcas “Hotel Tigra” semināru centrs, kas izveidots ar Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju fonda līdzfinansējumu. Semināru rīkotāju ērtībām iebūvētas sinhronās tulkošanas kabīnes un piedāvājumā ir modernas prezentāciju tehnoloģijas, sākot ar multimediju projektoriem līdz pat iespējai organizēt videokonferences.

Septembra beigās parakstīja valsts komisijas aktu par būves Gaujas ielā 45nodošanu ekspluatācijā, un ar mēneša nokavēšanos Cēsu 2.pamatskola uzsāka mācības jaunajā ēkā, kas ir mūsdienīgākā skola Latvijā. Tiesa, būvniecības nepilnības, kas bija par iemeslu tam, ka ēka netika nodota laikus, celtniekiem nāksies novērst nākamajā vasarā. Oktobris

Latvijā notika 9.Saeimas vēlēšanās, kurās uzvarēja Tautas partija. Cēsu rajonā balsot devās 63,92 procenti vēlētāju. 29.94 % balsu saņēma Tautas partija, 21,70 % – Zaļo un Zemnieku savienība, bet trešajā vietā ar 20,96 % – partija “Jaunais laiks”.

Latviju apmeklēja Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viešņai par godu rīkoto koncertu aicināti noskatīties tika arī vairāku rajona skolu audzēkņi, bet ratiņbasketbola paraugdemonstrējumos piedalījās arī Cēsu spēlētāji.

Satiksmei nodeva rekonstruēto un asfaltēto 10,6 kilometrus garo ceļa posmu no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu. Tiesa, līdz Jaunpiebalgai palikuši vēl neasfaltēti 5,7 kilometri, ko cer izdarīt tuvāko gadu laikā.

Ar plašu koncertu Cēsīs atzīmēja brāļu Kokaru 85. dzimšanas dienu. Pazīstamo kordiriģentu Imanta un Gido Kokaru jubilejas svinību cikls iesākās tieši Cēsīs, kas apliecina viņu ciešo saistību ar pilsētu un tās kora dziedāšanas tradīcijām.

Raunas pilskalnā noslēdzās otrā pils konservācijas un nostiprināšanas sezona. Rajonā Rauna ir otrā vieta aiz Cēsīm, kur notiek Rīgas arhibīskapa vasaras pils drupu saglabāšana un iespējamā restaurācija.

Vaives pagasta “Ķauķos” šoruden padevusies liela arbūzu un vīnogu raža. Uz lauka izauguši 100 četru šķirņu arbūzi, no kuriem smagākais svēris deviņus kilogramus.

Rajonā notika vispārizglītojošo skolu sporta laukumu skate, kurā 1.vietu izcīnīja Taurenes pamatskola, iegūstot arī prēmiju 2000 latu apmērā. Otrajā vietā Raunas un Stalbes vidusskola.

Straupē ekspluatācijā nodeva jaunuzcelto sporta zāli, kurā ir basketbola un volejbola laukums, klinšu kāpšanas siena, dušas, labierīcības, trīs mācību klases un trenažieru zāle.

Mobilitātes nedēļas ietvaros pie Cēsu pilsētas ģimnāzijas atklāja Cēsīs pirmo segto velostāvvietu, kurā iespējams novietot 16 braucamos. Novembris

Rīgā notika gada nozīmīgākais notikums Latvijā – NATO samits. Tā kārtības nodrošināšanā piedalījās arī cēsnieki – policisti, zemessargi un NBS Instruktoru skolas darbinieki. Cimdu adīšanā samita viesiem iesaistījās arī mūsu rajona rokdarbnieces, bet rajona jaunieši un viņu skolotājas saņēma balvas dažādos ar NATO tematiku saistītos konkursos.

Novembra sākumā savas pastāvēšanas sesto gadadienu atzīmēja NBS Instruktoru skola, kas šajā dienā svinīgi atklāja renovēto ēku un ierindas laukumu. Divu gadu laikā ēka pilnībā pārmainījusies, pārbūvētas iekštelpas, nomainīts jumts, renovēta fasāde, nomainīts žogs, veikti citi darbi. Atjaunotā ēka ir patīkams akcents pilsētā, ko atzinīgi novērtē cēsnieki un pilsētas viesi.

Vides ministrijas izsludinātajā konkursā “Ābols-2006”par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā šogad īpaši veicās Cēsu rajona pašvaldībām. Pirmo vietu savās grupās izcīnīja Cē-su dome, Amatas novads un Priekuļu pagasta, bet Stalbes pagasta pašvaldība saņēma speciālbalvu.

Necerēti agri, novembra sākumā, kalnu slēpošanas sezonu sāka “Žagarkalns”. Tiesa, prieki izrādījās īsi, jo laika apstākļi ieviesa savas izmaiņas. To dēļ tika atcelts arī plašais gadu mijas pasākums, ko bija iecerēts translēt arī televīzijā.

Rajona lauksaimnieki atzīmējās arī prestižajā konkursā “Sējējs”. Mūsu lauksaimnieki saņēma trīs veicināšanas balvas un trīs atzinības par piedalīšanos.

Taurenes pamatskolas absolventi nodibināja skolas atbalsta fondu, kura uzdevums – sniegt kaut nelielu atbalstu skolai un tās audzēkņiem.

Savu 103.dzimšanas dienu nosvinēja rajona vecākā iedzīvotāja Alvīne Vilnīte no Vaives pagasta. Decembris

Savas pastāvēšanas 15.gadadienu atzīmēja zemessardzes 27.kājnieku bataljons. Svētki sākās ar parādi un ziedu nolikšanu Vienības laukumā, bet turpinājās ar svinīgu pasākumu “CATA” kultūras centrā, kur daudzi zemessargi saņēma apbalvojumus.

Cēsu rajona slimnīcā vienas nedēļas laikā piedzima divi dvīņu pāri. Kopumā aizvadītajā gadā Cēsīs piedzimuši septiņi dvīņu pāri, kas ir vēl nebijis notikums dzemdību nodaļas vēsturē.

“Druvas” aptaujā “Gada cilvēks” galveno titulu ieguva Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Jau piektajā Cēsu krustojumā sāk darboties luksofori. Tie ierīkoti Gaujas ielas un Palasta ielas krustojumā pie jaunuzceltā veikala “Maxima”.

Uzņēmums “Vinda”, kas kopš šīs vasaras rūpējas par ūdens un kanalizācijas saimniecību Jāņmuižā, uzstādīja tur jaunu atdzelžotavas iekārtu, lai jāņmuižnieki varētu saņemt tīru ūdeni.

Jaunuzceltā Cēsu 2.pamatskola saņēma atzinību invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotajā konkursā “Zelta kruķis” par gada humānāko ēku.

Neparasti siltā ziema sagādā dažādus pārsteigumus – cilvēki vēl steidza sēņot, bet kādā dārzā Liepā pirms pašiem Ziemassvētkiem uzplauka sniega jeb Kristus roze, kas parasti zied agrā pavasarī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
35
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi