Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Viens no aktīvākajiem manuālajiem depozīta punktiem ir Nītaurē

Iveta Rozentāle
23:00
29.10.2022
101
Tara Nitaure 1

Veikals “Pīlēns” Nītaurē ir viens no Latvijas pieciem labākajiem taras depozīta punktiem, kur iepakojumu no galalietotāja pieņem veikala darbinieks. Tā atzinis depozīta sistēmas pārvaldītājs Latvijā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”.

Veikals ir SIA “ELKS AK” tirgotava, turpat līdzās atrodas šī uzņēmuma degvielas uzpildes stacija, kur arī ierīkots taras pieņemšanas punkts.

Kā galvenais vērtēšanas kritērijs taras depozīta punktu darbā bija pieņemtais depozīta iepakojumu apjoms no depozīta sistēmas ieviešanas brīža, proti, 1. februāra, līdz augusta beigām, kas iezīmē vasaras sezonas noslēgumu. “Manuālajiem taras depozīta pieņemšanas punktiem ir būtiska nozīme ne tikai depozīta sistēmā, bet arī vietējo iedzīvotāju ikdienā – daudzi iemīļoto piemājas veikaliņu pārdevēji ir labi pazīstami ar klientiem, tā ir satikšanās vieta ikdienas sarunām un tagad arī iepakojumu nodošanai. Novērtējam, ka pēc tik darbīgas un karstas vasaras sezonas, kurā bija vērojama gan vietējo iedzīvotāju liela aktivitāte, gan atpūtnieku pieplūdums, izdevies sasniegt labus rezultātus iepakojumu atgriešanā. Vēlamies pateikties SIA “ELKS AK” veikala “Pīlēns” darbiniekiem par neatlaidīgo darbu, lai depozīta sistēmu padarītu ērtu un pieejamu ikvienam klientam. Tirgotāju, kuri rūpējas pa manuālo punktu darbību, ieguldījums depozīta sistēmā ir neatsverams, jo ar viņu palīdzību iespējas atgriezt depozīta iepakojumu tiek nodrošinātas arī lauku reģionos un mazapdzīvotās vietās,” uzsver SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Veikala “Pīlēns” īpašnieks Andris Kuzņecovs gan atzīst, ka depozīta sistēmas ieviešana lauku veikalā nebūt nebija vienkārša: “Būtībā tikām pamesti zem tanka, sevišķi mazie lauku veikaliņi. Kamēr nesākām to visu organizēt, pat nesapratām, ko tas vispār nozīmē. Tagad zinām, un varu teikt, ka tas ir liels murgs.” Skaidrojot sarežģīto depozīta ieviešanas un uzturēšanas sistēmu,    Andris Kuzņecovs teic: “Mums pretī ir otrs pārtikas veikals, ar kuru pašā pirmsākumā bija saruna un vienošanās, ka viņi arī pieņems taru, tomēr viņi to nedara līdz šim brīdim, tādēļ mums pieņemamās taras apjoms ir divreiz lielāks. Bet, protams, sākumā ne­­zinājām, cik tieši liels šis daudzums būs. Arī mums bija pārsteigums, ka taru nodod tik daudz cilvēku. Tomēr vispirms bija jānonāk līdz taras nodošanas vietas izveidei. Sapratām, ka mūsu veikala mazajā platībā taromātu uzlikt nevar, turklāt tas nozīmētu dubultu darbu, jo tāpat taromātā ieliktais pārdevējam ir jāšķiro. Tagad pārdevējs to var izdarīt uzreiz. Plānojot iespējamos risinājumus, aizdomājos par piebūves celšanu pie veikala, lai būtu vieta, kur nodoto taru uzglabāt. Tomēr, kad sapratu, ka varu šo punktu izveidot arī netālu esošajā degvielas uzpildes stacijā, izlēmu par labu šai vietai. Nācās pašam iegādāties konteineru, kur taru uzglabāt, to neviens nenodrošināja. Sākumā nebija izstrādāta depozīta izvešanas kārtība, bija brīdis, kad konteiners bija pilns, bija jādomā, kur likt taru, ko cilvēki vēl atveda, vietas vairs nebija.”

A.Kuzņecovs gan vērtē, ka uzņēmēji ir tikuši galā ar daudzām problēmām un tiks galā arī ar šo, tomēr uzsver, ka, izveidojot šādu sistēmu, līdzi būtu jānāk finansējumam. Esošā piemaksa ir niecīga un nesedz reālos izdevumus: “Pie tā taras apjoma, ko pieņemam, būtu nepieciešama papildu darba vieta cilvēkam, kurš var strādāt tieši ar taras pieņemšanu, šķirošanu un nodošanu tālāk, īpaši vasarā, kad gan degvielu uzpilda biežāk, gan arī vairāk nodod taru.” Nītaurietis rezumē: “Jūtu līdzi visiem uzņēmējiem, kas ar šo saskārušies. Tieši lauku veikali. Telpas taču ir nelielas, rūpīgi tiek pārdomāts, kā izvietot preci, lai visam būtu vieta, bet te nāk šādas prasības, un uzņēmējam jādomā, kā tās reāli ieviest dzīvē.”

Degvielas uzpildes stacijas operatore Ludmila Zaviša, kura pieņem arī taru, atzīst: “Sākums bija sarežģīts, bija grūti saprast, kā to varēs apvienot, bet nu jau sistēma iestrādājusies. Vasarā bija grūtāk, jo bija vairāk apmeklētāju, rudenī un pavasarī ir vienkāršāk. Redzēs, kā būs ziemā, kad būs arī sniegs jātīra. Ap­kalpoju klientus, kuriem nepieciešama degviela, pēc tam eju apkalpot klientu, kas grib nodot taru. Šos darbus ir iespējams savienot.”

Saņemto atzinību Ludmila Zaviša vērtē: “Aktīvajā tūrisma sezonā taru nodod arī garāmbraucēji, atpūtnieki, klusākā sezonā gan pārsvarā vietējie. Cilvēki piedomā, lai tara tiktu nodota. Daļa apzinās, ka naudiņa ir iztērēta un, taru nododot, to atgūs: “Ir ģimenes, kas nāk ar bērniem, bērniem maisiņā pudeles, viņi priecīgi skaita līdzi, jo zina, ka par saņemto naudu varēs nopirkt kādu kārumu. Dažs sakrāj taru pa visu mēnesi, tad tie četri pieci eiro noder pārtikai. Reizēm pāris pudeles nodod cilvēki, kas mašīnā iepilda degvielu. Ir padzērušies, tara tukša.”

Vērtējot, vai iedzīvotāji izpratuši, kā notiek taras nodošana, Ludmila Zaviša teic, ka sākumā mēdza nest pudeles, kas ir bez vajadzīgās uzlīmes, vai cilvēki nezināja, ka stikla pudeles nevar būt ar korķīšiem. Dažreiz ir bijis jāaizrāda, ka jānodod tīras pudeles, lai nesmako: “Klienti, protams, ir dažādi. Tāpēc atgādinu, ka pudeles vajag izskalot. Ir ļoti kārtīgi, kuri paši jau atnes visu pa kastēm sašķirotu. Es saņemto šķiroju, kad nav apmeklētāju. Ar plastmasas pudelēm un skārdenēm ir vienkārši. Stikla pudeles gan jāsašķiro – vienreizlietojamās pie vienreizlietojamām, atkārtoti izmantojamās kastēs salieku atbilstoši uzņēmumam, kur tās pildītas: “Cido”, “Cēsu alum” un citiem.”

Oktobra sākumā Latvijā darbojās vairāk nekā 480 manuālo depozīta iepakojumu pieņemšanas punktu, kuros iepakojumu no galalietotāja pieņem veikala darbinieks, liecina “Depozīta Iepa­kojuma Operators” informācija. Lai nodotu tukšo iepakojumu un saņemtu iemaksāto depozīta maksu, veikalos, kur ir manuālā pieņemšana , jāvēršas pie pārdevēja, kurš pārbauda, vai    iepakojums nav būtiski bojāts un uz etiķetes ir depozīta zīme un nolasāms svītrkods. Ja iepakojums atbilst minētajām prasībām, pārdevējs izdod skaidru naudu vai piemēro to kā atlaidi pirkumam. Ikviens tirgotājs, kuram likums nenosaka obligātu depozīta iepakojumu pieņemšanu, var pieteikties dalībai depozīta sistēmā brīvprātīgi.

Lai ietaupītu laiku pirms depozīta iepakojumu nodošanas, sev tuvākos manuālos un automatizētos depozīta punktus var atrast www.depozitapunkts.lv mājaslapā izvietotajā interaktīvajā kartē. Visvairāk šādu punktu ir Vid­zemē un Latgalē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
9

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi