“Šīs ēkas veido pagasta centra seju. Tās izskatās atbaidoši,” saka Raunas pašvaldības izpilddirektore Evija Zurģe. “Ēka iet bojā. Logi tiek regulāri izsisti. Pavasarī kādai sievietei uz vecajām flīzēm aizķērās kāja, viņa nokrita, saucām ātro medicīnisko palīdzību,” stāsta Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns. Savukārt Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs piebilst, ka vienmēr atrodas cilvēki, kuri gatavi demolēt, un īpašniekam pašam jāsargā savs īpašums.
Visi runā par vienu – rajona patērētāju biedrības apsaimniekotajām ēkām. Gandrīz neviena no tām nav reģistrēta zemesgrāmatā. Tās lielākoties atrodas pašā pagasta vai kādas apdzīvotas vietas centrā un jau vairākus gadus stāv tukšas. Tiesa, katrs ar savu īpašumu dara, ko un kā grib, bet tomēr īpašniekam ir arī pienākums pret sabiedrību un tās noteiktajām normām.
Raunas centrā atrodas patērētāju biedrības 20. gadsimta 60. gados celtā un 90.gados pamestā maizes ceptuve, kā arī ēka Cēsu ielā 2, kurā daļa telpu izīrēta. Bet Rozēs veikals un ēdnīca, arī šīs ēkas stāv tukšas.
“Ikreiz iedzīvotāju sapulcēs pašvaldība saņem pārmetumus par nepievilcīgo skatu Raunas centrā un Rozēs,” uzsver E.Zurģe. Par situāciju informējuši īpašniekus, nekas nemainījies. Atbraucis “Cēsu maiznīcas” vadītājs, apskatījis bijušo ceptuvi un atzinis, ka naudas nav, stāstīs par situāciju priekšniekam. Pēc tam arī te nedaudz satīrīts. Savukārt Rozēs ēkām izsistie logi pārvērtušies par reālām giljotīnām. Arī internetā parādījās fotogrāfijas, kurās redzamas nolaistās ēkas Raunas centrā.
“Administratīvās komisijas sēdē patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Ādolfs Zeļonka izteica pārmetumus, ka policija neķer tos, kas dauza logus, bet vaino uzņēmēju,” pastāstīja E.Zurģe. To arī “Druvai” uzsvēra Ā.Zeļonka: “Pašvaldība sastāda administratīvo protokolu, ka logs izsists, vainīgo nemeklē. Vai man katru dienu jābrauc un logi jāstiklo? Ko dara policija? Algu saņem. Desmit minūtēs Rozēs vainīgos atradām, policija nebija pat atbraukusi. Vai Raunā un citur tikai ap patērētāju biedrības īpašumiem nav zāle nopļauta un logi izsisti? Kāpēc vēršas tikai pret patērētāju biedrību? Rozēs nevarēju atrast kādu, kurš izsistos logus aiztaisītu, zāli nopļautu.” Viņš situāciju raksturo šādi – kādam uz ielas izrauj somiņu. Netiek meklēts vainīgais, bet gan pārmests cietušajam, ka viņš nav darījis visu, lai somiņu neizrautu. “Pašvaldībai ir saistošie noteikumi un tik soda. Biju pārliecināts, ka Raunā uz administratīvās komisijas sēdi būsim izsaukti daudzi. Biju viens,” secina Ā.Zeļonka.
Par uzņēmuma teritorijas nesakopšanu Raunas pagasta administratīvā komisija uzlika patērētāju biedrībai desmit latu sodu. “Līdz sēdei Rozēs situācija nebija dzīvībai bīstama, tāpēc nelikām maksimālo 50 latu sodu. Lai gan, kas uzņēmējam ir 50 lati,” tā E.Zurģe un piebilst, ka policija nav saņēmusi nevienu iesniegumu, un tās pienākums nav sargāt kādu konkrētu īpašumu.
Raunā bijušās maiznīcas otrajā stāvā ir divi dzīvokļi. Tajos dzīvo īrnieki. Sandra Krastiņa un Leonora Vāvere “Druvai” ar bailēm stāsta par naktīm, kad apkārtnē pulcējas jaunieši, dzer, demolē. Arī Sandras dzīvoklim reiz loga stikls izsists. ”Brīvdienās mašīnas asfaltā saulītes zīmē, riepas kauc. Jauniešiem nav, kur enerģiju likt, ko var, to lauž. Vasarā bail, ka pīpējot kas neaizdegas. Logam pirmā stāvā jau reiz rāmis dedzināts. Dzērāji nedemolē, tie piemēslo,” domās dalās īrnieces, kuras nav drošas ne tikai ikdienā, bet arī par to, cik ilgi te varēs dzīvot. Kurioza situācija viņām ir ar maksājumiem par ūdeni. Izīrētājs par ūdeni maksu neņem, jo gar to nav nekādas darīšanas, savukārt pašvaldība nevar maksu ņemt, jo netiek cita īpašumā, lai redzētu, cik patērēts. Gluži tāpat atbildīgais par ūdeni neatradās tajā ziemā, kad ūdensvads aizsala. “Nekad nedomāju, ka mūža nogalē dzīvošu bailēs un tādā vidē,” saka Leonora, kura ilgus gadus nostrādājusi Raunas maizes ceptuvē.
“Jebkura būve, kurai nav saimnieka, kura stāv tukša, izskatās tāda, kā šie veikali. Žēl, ka Jaunraunā veikala ēka tukša, pamesta. Kaimiņu veikals izkonkurēja, divi šajā vietā ir par daudz. Priekuļu centrā ēdnīcas telpas ir izīrētas, veikala – tukšas,” stāsta Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa un piebilst, ka pašvaldībai ar patērētāju biedrību ir ļoti laba sadarbība.
Liepas pašvaldības vadītājs A.Rancāns pārliecināts, ka tagad un, visticamāk, arī turpmāk tik liels veikals Liepā nebūs vajadzīgs. Veikalu pagastā pietiek. “Ne mūsu darīšana, kā patērētāju biedrība izmanto īpašumus. Bet tas, ka tie stāv tukši, tiek demolēti, diezin vai ir pareizi. Zinu, ka tiek prasītas pārāk lielas īres maksas, “ domās dalījās Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs un piebilda, ka ar vēstuļu rakstīšanu īpašniekam tāpat neko nepanāks.
Jaunpiebalgā bijušās stacijas rajonā atrodas neapsaimniekots veikals un ēdnīca. Arī centrā patērētāju biedrībai ir īpašums. “Šogad patērētāju biedrība izturas ar sapratni. Pērn sūtījām brīdinājumus, pēc tam vismaz kaut kas tika izdarīts. Šovasar Ā.Zeļonka lūdza pagarināt laiku, kad apkārtnē jānopļauj zāle. Atļāvām, ” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un piebilst, ka neapsaimniekotajām ēkām regulāri tiek izsisti logi.
Nav tā, ka visi to vien dara, kā stāsta par patērētāju biedrības nesakoptajiem īpašumiem. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte slavē veikalu Ģikšos. “Ļoti labs, veiksmīgi apsaimniekots veikals. Pārējie veikali Amatā un Drabešos vai nu izīrēti, vai pārdoti. Arī kādreiz slavenā “Eglīte” – kafejnīca un veikals – ir pārdota,” tā E. Eglīte.
“Atliek vien cerēt, ka patērētāju biedrības neapsaimniekotās ēkas nekļūs par Raunas vizītkarti,” tā pašvaldības izpilddirektore E.Zurģe, savukārt L. Šāvējs situācijas raksturojumam par demolētājiem un īpašniekiem pastāstīja kādu gadījumu. Uz pašvaldību ar pretenzijām atnācis kādas privatizētas kūts saimnieks. Lūk, no viņa kūts pāri esot palikuši tikai pamati, visu aiznesot pa gabaliņam vien. Pašvaldība vainīga. Nenosargāja. Varbūt tas tomēr paša pienākums?!
Komentāri