Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Vidzemes ūdenskrātuvēs papildina zušu krājumus

Jānis Gabrāns
13:32
11.05.2017
81
Zusi Fotomarta

Daudzās Vidzemes upēs un ezeros šonedēļ zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem ielaida zušu mazuļus, lai veicinātu šīs zivju sugas populācijas palielināšanos. “BIOR” zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks pastāstīja, ka Eiropas Savienībā pieņemta regula, kas nosaka, ka visām dalībvalstīm jāiesaistās zušu krājumu atjaunošanā: “Gribu uzsvērt, ka mazuļu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus. Zutis ir aizsargājama suga, pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits būtiski samazinājies visā Eiropā, tāpēc mazuļu ielaišanas programmu finansē Eiropas Savienība.”

Šonedēļ ūdenskrātuvēs ielaists vairāk nekā miljons zušu mazuļu, kas uz Latviju pirmdien atceļoja no Lielbritānijas. Pēc inventarizācijas veikšanas Doles zivjaudzētavā zušu mazuļi tika nogādāti Vidzemes, Zemgales un Pierīgas upēs un ezeros.

J. Birzaks stāsta, ka cilvēki vēl nav iemācījušies izaudzēt zušu mazuļus, tāpēc tie tiek iegūti nozvejas ceļā, taču ar ļoti saudzīgām metodēm. Uz Latviju atvestie zušu mazuļi iegūti Liel­britānijā laikā, kad tie ienāk upēs no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Mazuļi tiek noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem, kas līdzīgi tauriņu ķeramajiem. No­zvejas brīdī zušu mazuļi ir apmēram septiņus centimetrus gari.

“Labākā zušu mazuļu nozvejas sezona ir janvārī, tad tie kādu laiku tiek turēti īpašos baseinos, pirms vest uz Latviju. Mums ir nosacījums, ka tos laižam maija sākumā, kad ūdens nedaudz iesilis, jo zivs sāk baroties tikai pie kādiem +10 grādiem. Patiesībā šobrīd būtu vēl nedaudz par agru, jo pavasaris ļoti iekavējies, ūdens nav pietiekami uzsilis, bet arī Lielbritānijā tos ilgāk nevarēja turēt,” skaidro “BIOR” pārstāvis.

Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu. Tas nosaka, ka mazuļi tiek laisti tajās upēs un ezeros, kur ceļā uz jūru nav šķēršļu spēkstaciju veidā. Ja zušiem nāktos doties cauri turbīnām, mirstība palielinātos, lai gan tāpat tā jau ir liela. J. Birzaks norāda, ka optimistiskākajā variantā no tagad ielaistajiem izdzīvos un pieauguša zuša vecumu sasniegs vien kādi desmit procenti: “Tāpēc zivīm ir tik daudz pēcnācēju, ka liela daļa iet bojā.”

Kopumā no Lielbritānijas piegādāti apmēram 1,05 miljoni zušu mazuļu, par ko samaksāts 231 000 eiro. Kā jau minēts, izmaksas pilnībā segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Vid­zemē visvairāk zušu mazuļu ielaists Burtnieku ezerā – apmēram 400 600 – un Gaujā – aptuveni 106 000 mazuļu. Gaujā zivis ielaistas Cēsīs, Līgatnē, Valmierā, Siguldā un Virešos. Vēl zivju krājumi papildināti Limbažu Liel­ezerā, Salacā, Vitrupē un citviet.

J. Birzaks stāsta, ka zušu mazuļi pēc ielaišanas Gaujā, paklausot migrācijas instinktam, virzīsies augšup pa straumi un uzturēsies seklākās un akmeņainākās vietās, kur iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Viņš norāda, ka makšķernieki šonedēļ ielaistos zušus sāks manīt pēc pieciem gadiem, kad tie būs 30 – 40 cm gari, taču tos drīkst ķert, kad tie sasniedz 50 centimetrus.

“Pēc aptuveni pieciem se­šiem gadiem daļa nu jau pieaugušo zušu varētu sākt sajust vēlmi doties uz nārsta vietām Sargasu jū­rā, bet daļa paliks tepat, nodzīvojot pat 20 – 30 gadus. Tomēr kat­ru gadu kāda daļa migrē prom. Pēc nārsta zivs iet bojā, bet pēcnācēji atgriežas savu vecāku dzīves vietās. Zušu resursu atjaunošanas plāna kopējā ideja – palielināt pieaugušo zušu daudzumu, kas migrē uz okeānu, lai pēc tam zušu krājumi papildinātos ar mazuļiem no nārsta vietām,” stāsta J. Birzaks.

Iesāktais darbs turpināsies arī nākamgad, kad zušus laidīs Kur­zemes upēs, Daugavas lejtecē, Pierīgas ezeros.
Zušu mazuļi, īstenojot līdzīgu projektu, Latvijas ūdenstilpēs tika ielaisti arī 2012.gadā, un kontrolzvejas dati apliecina zušu skaita pieaugumu.

Ne jau tikai zušu krājumi šogad tiks papildināti, ūdenskrātuvēs nonāks arī daudzu citu zivju sugu mazuļi. Informācija vēsta, ka šogad no zivjaudzētavām dabiskajos ūdeņos tiks ielaisti apmēram 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu mazuļi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
9

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi