Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Veselā miesā vesels gars

Druva
00:00
15.12.2007
60
7lp Fizioterapeite Maara

Māra Krūze ir fizioterapeite, kura nepilnu gadu strādā veselības un sporta centrā „Aura”. Viņa stāsta, ka, vidusskolu beidzot, nācies izvēlēties starp ekonomiku un medicīnu.

„Esmu beigusi Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti. Bet, ja jautā, kādēļ kļuvu par fizioterapeiti, jāsaka tā – jau vidusskolu beidzot, zināju, ka birojā nestrādāšu. Man interesēja ekonomika un medicīna. Šobrīd droši varu teikt, ka savu izvēli nenožēloju. Man patīk mans darbs.

Taču, runājot par izvēli, toreiz domāju, vai kļūt par ārsti vai fizioterapeiti. Pavisam elementāri salīdzināju studiju ilgumu. Nebiju gatava sešus gadus studēt, lai kļūtu par ārsti. Neesmu karjeras, bet ģimenes cilvēks,” stāsta Māra un turpina: „Mana profesija ir ļoti pateicīga. Visu laiku esmu kustībā. Izvēlos, lieku pacientam individuāli darboties vai strādājam kopā. Līdz ar to izkustos pati. Pie tam mans darbs ir radošs un man tas patīk.”

Jautāta, kas Māra ir tad, kad nav fizioterapeite, viņa atbild – mamma.

„Uz pusslodzi esmu fizioterapeite un otru pusi – mamma. Taču nākotnē esmu ieplānojusi apgūt vēl fitnesa trenera specialitāti. Individuālais darbs ar pacientu ir labs, bet normas robežās. Mana sirdslieta ir vingrošana, grupu vadīšana un savā ziņā nedaudz arī pedagoģija. Arī psiholoģiju vēlētos pastudēt. Ir teiciens – veselā miesā vesels gars. Taču, strādājot šinī profesijā, man gribas šo teicienu apgriezt otrādi – vesels gars veselā miesā. Jo procentuāli daudz cilvēku nāk vispirms ar psiholoģiskas dabas problēmām. Liekas, ka cilvēkam sāp mugura, roka vai kāja, bet patiesībā viņam vairāk nepieciešama uzmanība. Viņš nāk pie ārsta un zina, ka viņu uzklausīs. Domāju, ka mūsdienu sasteigtais ritms ir nedaudz sabojājis attiecības ar tuviem cilvēkiem, viens no veidiem, kā mēs pievēršam sev uzmanību, ir slimība. Un tad jāsāk domāt, ko vispirms vajag ārstēt – sekas, kas ir sāpes mugurā, vai cēloni, kas ir nesaskaņas ģimenē,” pārdomās dalās Māra un atzīst, ka valstī medicīna nav sliktā līmenī.

„Par labo jau runā reti. Un te mēs atgriežamies pie tā, par ko jau spriedām. Runājot par slikto, panākam, ka mūs sadzird un, iespējams, pažēlo. Man šķiet, ka ar medicīnu Latvijā viss ir kārtībā. Domāju, ka ejam uz to labāko. Varbūt medicīnas sistēma mums nav visā pilnībā sakārtota, bet būs labi… Arī ārzemnieki arvien vairāk brauc uz Latvijas rehabilitācijas centriem, tas nozīmē, ka ir labi,” spriež fizioterapeite un atzīst, ka mums pašiem vairāk laika vajadzētu veltīt ķermeņa sakopšanai – atpūtai, masāžām, vingrošanai.

„Sevi sakārtot. Līdzīgi, kā gadā reizi veicam automašīnas tehnisko apkopi, tā arī cilvēkiem gadā reizi vajadzētu sevi sakopt. Strādājot te, redzu, cik daudz jauniešu un skolas vecuma bērnu nāk pie mums ar stājas problēmām, muguras sāpēm. Un, kad 13 gadus veca meitene stāsta, ka viņai sāp mugura, un izmeklējot šķiet, ka manā priekšā stāv 60 gadus veca tantīte, liekas jocīgi. Nezinu, vai vainojami datori, vai smagās mugursomas, bet kaut kas nav kārtībā. Pie tam, runājot par profesionālo kretīnismu, kādreiz šķiet, ka līdzbiedru uz ielas vairs nenovērtēju kā cilvēku, bet kā potenciālo pacientu,” jokojot saka Māra un atminas, ka, uzsākot studijas, pasniedzēji teikuši, ka tā būs.

„Toreiz brīnījāmies, kā tas iespējams. Taču nepagāja divi gadi, kad, ejot pa ielu, sāku pati

cilvēkos

saskatīt nepareizu stāju vai vēl ko citu,” saka Māra un atklāj, ka arī ģimenē nākas nedaudz būt fizioterapeitei.

„Saka – draugus un radus ārstēt nevar. Labākus rezultātus sasniegt var tad, ja ārstējas pie sveša speciālista. Taču uztaisīt vīram masāžu vai pavingrot kopā ar meitu nav nekādu problēmu,” saka Māra. – Ar ko sākas rīts – ar tasi tējas vai glāzi svaigi spiestas sulas? – Ja nebūtu slinkums, spiestu sulu. Taču mans rīts sākas ar glāzi ūdens. -Kas tevi šobrīd satrauc? – Kā lai apvieno fizioterapeites un mammas lomu. Lai nopelnītu naudu, daudz jāstrādā, bet man žēl šo laiku nozagt bērnam. -Tici Ziemassvētku brīnumam? – Jā, bet vieglāk ir ticēt, ja ārā ir sniegs. -Mīļākais TV raidījums? – Šobrīd aktuāls ir „Mājokļa jautājums”. -Kā sevi palutini? – Atļaujos pabūt viena pati, un tad daru neko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
190

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
52

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
55
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
22
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi