Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Vērtības jāsaglabā

Jānis Gabrāns
23:00
07.06.2017
82
Koka Maja2 1

Cēsīs pieaug interese par ko­ka apbūves saglabāšanu, tās godā celšanu, tas noticis, pateicoties tiem aktīvajiem, kuri radīja un īstenoja ideju par Koka dienām, kas notika maija sākumā. Kārtējais pierādījums tam bija talka īpašumā Gaujas ielā 6 a, uz ko aicināja Koka dienu Restau­rā­cijas darbnīcas vadītāji Jānis Tol­pežņikovs un Ieva Zilberte, kuri iegādājušies šo nelielo koka ēku.

J. Tolpežņikovs neslēpj, ka šis namiņš, kas nodēvēts par “Dārz­nieka māju”, ir Cēsu vēsturiskās ko­ka arhitektūras pērle. Ēku iecerēts restaurēt līdz nākamajām Ko­ka dienām, veicot izpēti, izmantojot autentiskus būvniecības paņēmienus un materiālus, demonstrējot cēsniekiem labu restaurācijas praksi un mācot to izmantot pašu īpašumos Cēsu vecpilsētā un citur.

Viņš stāsta, ka namiņu atraduši nejauši, dodoties pastaigā pa vecpilsētas apkaimi: “Pieļauju, ka liela daļa cēsnieku nezina par šo māju, pat ja zina, tā neko viņiem neizsaka. Mēs redzam tās vērtību, redzam kvalitāti, kāda ieguldīta būvniecībā. Tas ir noslēpumains objekts, maza ēka, kuras interjerā redzams tāds kā muižas piegājiens, viss veidots ļoti kvalitatīvi.”

Talkā namiņa apkaime atbrīvota no kokiem un krūmiem, lai tie neturpinātu bojāt ēkas konstrukcijas. Tagad labāk var novērtēt būves stāvokli, apzināt steidzamāk veicamo.

Restaurators atzīst, ka ēkas vēstures izpēte vēl nav veikta, tā nav prioritāte: “Esam redzējuši kartes, kur tā iezīmēta 19.gadsimta sākumā. Dokumentu maz, vienīgais, ko esam redzējuši pilsētas būvvaldē, ir nojaukšanas projekts, kas tagad atcelts. Šī ēka kandidēs uz valsts kultūras pieminekļa statusu. Šis process nav vienkāršs, bet uzskatām, ka šis nams ir vērtība, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.”

Nelielā ēka bijusi dzīvojamā māja ar divām istabām, virtuvi. Fasādi ar ieejas durvīm savulaik rotājušas četras kolonnas, no kurām gan palikušas tikai pēdas. Vienā istabā griesti no tēstiem, nevis ēvelētiem dēļiem, ģipša rozete ap lustru, un J. Tolpežņikovs atzīst, ka restaurācijas gaitā vēl daudz kas var atklāties.

Restauratoru acīs šai ēkai ir liela vērtība, lai arī tā nav labākajā stāvokli, viņi redz, kāds varētu būt rezultāts. Bet, lai to sasniegtu, darāmā ļoti daudz. Jautāts, vai iespējams gada laikā ēku restaurēt, viņš norāda, ka svarīgi izvirzīt mērķus. J.Tolpežņikovs saka: “Sva­rīgi, lai būtu, uz ko tiekties, ko domāt un darīt. Mums ir mērķ­tiecība un enerģija, un progress būs. Gribam parādīt cilvēkiem, kā iespējams atjaunot šādas ēkas. Šis pašiem ir liels izaicinājums, bet to vajag. Esam jauni, vajag mesties piedzīvojumos, un šis ir labs piedzīvojums.”

J. Tolpežņikovs ir no Rīgas puses, Ieva Zilberte dzimusi Cēsīs, abiem ļoti rūp pilsētas vēsturiskās koka apbūves saglabāšana.

“Nojaukt viegli, un daudz jau nojaukts,” atzīst restaurators. “Cē­sīs jārada piemērs, ka var arī citādi. Ne visu var izglābt, bet, ja var izglābt, tas jādara. Manuprāt, Cēsīs jāveido koka būvniecības politika, vienota vīzija un jāiet uz to. Man kā restauratoram svarīgi, lai ēka ir autentiska. Var jau uzcelt namu, kas no ārpuse būs līdzīgs vēsturiskajiem, bet tas nebūs autentisks. Tā būs jauna ēka, bet te gribam uzsvērt tradīciju saglabāšanu. Restaurācija iet kopsolī ar tradīcijām, kā strādāja namdari, kādus materiālus viņi izmantoja, kādus instrumentus lietoja. Restaurācija nav kaut kas muzejisks, neveidosim eksponātu, bet dzīvu māju, kuru cilvēki varēs skatīties, aptaustīt, kur parunāties. Gribam rosināt cēsniekus palīdzēt saglabāt to nelielo daļu koka apbūves, kas vēl palikusi, nākamajām paaudzēm.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
10

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
85
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi