Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Vēlreiz Rainis un Aspazija

Druva
23:00
29.06.2007
1

Izlasīju pērn pamanītu grāmatu “Robežas. Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici” (Neptuns, Rīga, 2006.). Iespaidi spilgti, gribas tos tālāk stāstīt. Grāmatu rakstījuši četri autori – Pauls Bankovskis, Vita Matīsa, Baņuta Rubesa, Nora Ikstena, sastādītāja – Vita Matīsa, zinātniskā redaktore – Gundega Grīnuma. Par mūsu literatūras dižgariem rakstīts ne mazums, reizēm pavīd doma – ko gan vēl varētu pateikt? Izrādās – var, ja rakstītājs ir spilgta personība. “Katrs no četriem “Robežu” autoriem savai nodaļai izmantojis materiālu no Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades, lai attīstītu savu aspektu tēmai par robežu šķērsošanu un robežu novilkšanu dažādās dimensijās.” (V.Matīsa).

Aktuāls Latvijai ir Vitas Matīsas skatījums “Vara un patiesība” – jautājums par to, vai iespējams savienot rakstnieka un politiķa lomas, vai lielajiem dzejniekiem pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā vajadzēja piedalīties politikā. “Latvija vairs nebija apspiesta, pakļauta zeme, bet gan neatkarīga demokrātiska valsts, un šajā jaunajā kontekstā palika spēkā vecā patiesība, ka vara bīstas patiesības un patiesība bīstas varas, bet bija parādījusies līdz tam nepamanīta robeža, kas šķīra rakstnieka un politiķa lomas… “

Jau 1920. gada Zvaigznes dienā, vērdamies plašumā pār Lugano ezeru, Rainis izvirza sev augstu uzdevumu – jābūt prezidentam un pat sagatavo izvērstu amata kandidāta raksturojumu, kad “ne stipra dūre valsts priekšgalā, bet ģeniāla galva.” Kā zināms, Satversmes sapulce par prezidentu ievēlē Jāni Čaksti – pieredzējušu juristu, politiķi un prominentu Zemnieku savienības biedru. Vēlēšanās saņemtie tikai 17,8 procenti balsu nav šķērslis partijai prezidenta amata iegūšanai – ir sācies koalīciju būvēšanas un politiskās tirgošanās laikmets…

Vita Matīsa plaši raksturo Raiņa izjūtas šajā laikā, pierādījumus rodot gan dokumentos, gan draugu atmiņās, kā arī salīdzinot Raiņa darbošanos politikā ar citu Eiropas valstu kultūras cilvēku lomu tajā.

Kad 1932. gadā Aspaziju izslēdz no sociāldemokrātiem, redzamākie Latvijas rakstnieki – A.Brigadere, J.Akuraters, K.Skalbe, arī A.Austriņš un E.Birznieks-Upītis – skaidri formulē savu nostāju: “Literatūra un politika ir nelāga salikums, un starp rakstnieka un politiķa lomām būtu jābūt striktai šķirtnei.” Annas Brigaderes teiktais citēts no “Jaunāko Ziņu” 1932. g. 15. decembra numura: “Mans ieskats ir tāds, ka neviens rakstnieks nedrīkst būt partijai… Katrs rakstnieks pieder visai tautai. Bet mūsu laika rakstnieku nelaime ir tā, ka mūs terorizē no visām pusēm: katra partija grib, lai rakstnieks raksta viņas labā.”

Emocionāli bagāts un saviļņojošs ir Baņutas Rubesas stāsts “Mīla – vīla” par dzejnieku sarežģītajām personiskajām attiecībām. Vispārzināms ir tas, ka Aspazija 14 gados uzraksta ļoti maz, bet Raiņa veikums Šveicē ir plašs, šīs lugas un dzeju krājumi ir viņa daiļrades virsotnes. Pētot abu saraksti, ierakstus dienasgrāmatā, literāro tēlu raksturus, B.Rubesa parāda dzejnieku atšķirīgās personības. “Domās kavējoties dzimtenē, filosofiskais Rainis kļūst vēl filosofiskāks, bet dzīvespriecīgajai Aspazijai šis attālums kļūst par atvaru, kurā iekrīt… Kamēr Raini veldzēja daba, Aspazijai trūka cilvēku. Savu jauno apkārtni Aspazija nespēja iemīlēt, tā viņai palika sveša.” Aspazija upurējas, kļūst Rainim kā Māte. Baņuta raksta: “Māte bija tikai viena: sieva, autore, kritiķe. Viņu darbs – tā bija galvenā, milzīgā, aizraujošā, noslēgtā, vienotā telpa, kurā Aspazija un Rainis sadzīvoja līdz mūža galam.” Spilgts ir Aspazijas pārdzīvojumu tēlojums, bet nav iespējams īsā rakstā parādīt visu dzīvesbiedru attiecību dramatismu. B.Rubesas secinājumi ir šādi: “Raiņa nervozitāti izārstēja Aspazija un trimda. Aspazijas nervozitāti nevarēja izārstēt… Robežas nav tikai zemēm. Robežas ir arī starp mīlētājiem un dzimumiem. Un kā ar visām robežām – tās var mainīties.”

Nora Ikstena, jaunības gados nebūdama Raiņa cienītāja, mūsdienās, viesojoties Raiņa otrajā dzimtenē Lugāno, meklē ceļu gan pie Raiņa Jāzepa, gan cenšas izprast dzejnieka radošo procesu.

Pauls Bankovskis apcer laika pārejošo dabu. “Droši vien ikvienam cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad viņš ar rezignētām šausmām atskārš, ka visu, ko būtu gribējis, viņš nekad nepaspēs…Daudziem cilvēkiem, kam būtu vajadzējis pateikt, ka viņus mīli vai ka viņi tev ir svarīgi, tu to neesi pateicis un vairs nekad nepateiksi.”

Grāmatā reti, zīmīgi foto. Tā lasāma latviešu un angļu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi