Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Velkam Sauli kalniņā

Sarmīte Feldmane
08:27
28.12.2022
41
Bluui Velk 18

21. decembrī plkst.23.48 sākās astronomiskā ziema. Viena no gada īsākajām dienām.

Tā arī nelielajā Latvijā atšķirīga – no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā. Rīgā tā ilga  sešas stundas, 43 minūtes un 32 sekundes. Der atcerēties, ka gada garākajā dienā, 21.jūnijā, Rīgā saule spīdēja 17 stundas un 52 minūtes.

Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina virzienu. Pēc Ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka.

Ziemeļu tautām šis ir īpašs laiks – tiek gaidīta gaismas atgriešanās, prom dzīta tumsa. Ziemassvētku tradīcijās nozīmīga ir bluķa vilkšana. Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā interesenti un latvisko tradīciju uzturētāji kopā ar folkloras kopu “Grodi” iesaistījās senajā rituālā. Taures skaņas aicināja visus kopā pie ugunskura, lai ar dziesmām    ieskandinātu apkārtni. Kokos vizuļoja ledus sudrabs, ik pa brīdim vēja pūsma no zariem mēģināja notraust sniegu.

“Tik skaistā diena. Jūtami īstie Ziemassvētki -bez dāvanām, stresa, pienākumiem. Apkārt gaiši cilvēki. Ir viegli un jautri,” pārdomās dalījās Gunta Lokmane. Kopā ar Sarmīti Ērgli atbraukušas no Vecpiebalgas. “Daudz laika pavadām dabā, mežā. Citus gadus Ziemas saulgriežu sajūtu radām mežā,” pastāsta Sarmīte un atklāj, ka arī citviet    piedalījušās Bluķa vakarā.

Rasma Balode ģērbusies Kazas maskā, atbraukusi no Ieriķiem. “Ir saules grieži. Viss sliktais jādabū ārā un jāatstāj. Saule atgriežas, tumšais laiks beidzies. Skaista padziedāšana, izdancošanās, pamīņāšanās pa sniegu, kurš jaunāks, var plikām kājām. Vai nav jauki?”saka Rasma. Viņa arī darbojas folkloras kopā “Liepa” un pirmdienas vakarā piedalījās bluķa vilkšanā Cēsīs. “Katru gadu ir vēlēšanās būt klāt bluķa vilkšanā. Kovida laikā ģimenē vilkām ap māju. Pirms daudziem gadiem vilkām bluķi no lielā ceļa līdz Kvēpenei. Dziesmas jau atņem katru grūtumu,” pastāsta Rasma.

Kristīne un Oskars Bram­bergi kopā ar bērniem Benediktu un Doroteju atbraukuši no Rīgas. Kristīne atklāj, ka vismaz reizi gadā noteikti atbrauc uz Ārai­šiem. “Mums ir tuvas latviskās tradīcijas. Tieši Ziemas saulgriežos man ir dzimšanas diena un varu svinēt vēl vienu saules atgriešanos,” atzina Kristīne.

Pošoties bluķa vilkšanai, ģimenes gatavoja lāpas, tika minētas mīklas, dziedātas dziesmas.

“Grodu” vadītāja, tradīciju un masku pētniece Aīda Rancāne pastāstīja, ka par latviskajām tradīcijām interese nav zudusi. Pirms Ziemassvētkiem daudzviet tiek rīkoti Bluķa vakari, to dara arī darba kolektīvi, kaimiņi.

“Liela interese par latvisko bija pirms Atmodas, pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēki meklēja vērtības, uz kurām balstīties. Katrs atrada savu pamatu. Kad materiālā dzīve nostabilizējas, garīgā tiek nolikta malā. Tie, kuri atnāk uz pasākumiem, lielākā daļa vismaz kaut ko ir dzirdējuši, kuri pirmoreiz piedalās rituālā, atveras un sajūt atjaunošanos,” stāsta A.Rancāne un atgādina, ka no psiholoģijas viedokļa rituāli iedarbojas citā līmenī, uz zemapziņu. Daudzas lietas ar racionālo prātu nevar izskaidrot un līdz ar to nevar pierādīt.

A. Rancāne arī vērtē, ka aizvien vairāk vecāki vēlas, lai bērni zina latviešu kultūras kodu, lai nākotnē viņos būtu piederības sajūta un izpratne par latviskajām tradīcijām. “Ja zini savas tradīcijas, vieglāk ir izprast citu tautu,” uzsvēra folkloriste.  Ziemassvētki ir maskošanās laiks. Arī uz bluķa vilkšanu vairāki apmeklētāji bija ieradušies maskās.

“Maskošanās ir sena tradīcija    daudzām tautām.    Ziemassvētki nav iedomājami bez maskām. Maskojas arī Miķeļos, Meteņos, Lieldienās.    Tikai mainās masku tēli, raksturs atšķiras, rudenī tas ir mierīgs, pavasarī maskas ir aktīvākas, gatavojas atmodai, auglībai,” pastāstīja A.Rancāne.

Kad sākās bluķa vilkšana, katrs centās pielikt roku garajai virvei un būt vilcējs. Izmetuši līkumus pa ezerpils teritoriju, trokšņojot un saucot “Kaladū”, rituāla dalībnieki atgriezās pie ugunskura. Uguns sadedzināja šogad sakrāto slikto. Ar dziesmām, rotaļām tika pavērts ceļš saulei.    Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup.

“Vairākus gadus ezerpilī nerīkojām bluķa vilkšanu. Taču apmeklētājiem ir interese. Varbūt nākamgad tiksimies atkal,” vērtēja Amatas apvienības pārvaldes    Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljēra un piebilda, ir liels prieks, ka daudzi apmeklētāji ir maskās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
42

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
372

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
130

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
571

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi