Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis aģentūrai LETA atzinis, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vidēji piecas sešas reizes augstāka nekā pirms tam.
To “Druvai” apstiprināja arī Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē, informējot, ka par pievienošanos Zemessardzei Vidzemē pēdējās nedēļas laikā interesi izrādījuši vairāk nekā 230 interesentu. Ir vairākas iespējas pieteikties: gan rakstot e-pastu, zvanot, gan ierodoties tuvākajā bataljonā. Informācija vēsta, ka uz pieteikšanās tālruni 1811 Latvijā kopumā saņemti vairāk nekā 800 zvanu, Vidzemē – nedaudz vairāk par simtu.
2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš norāda, ka tūlīt nevar skaidri zināt, cik no šiem cilvēkiem tiešām kļūs par zemessargiem, jo līdz zvēresta došanai jānoiet zināms ceļš: “Vispirms pārbauda, vai persona atbilst likumā noteiktajam vecumam no 18 līdz 55 gadiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemessardzē var dienēt līdz 65 gadiem, pieņemam iesniegumus arī no tiem, kam ir 56 un pat 58 gadi. Tad viņiem dienests attiecīgi būs īsāks. Gadās, ka zvana cilvēks, kuram krietni pāri 60 gadiem, bet liela vēlme kļūt par zemessargu. Ļoti iespējams, ka viņš varētu būt labs zemessargs, bet likumdošana to neļauj, tāpēc sakām viņam lielu paldies par interesi, bet priecājamies par katru, kurš izrāda interesi. Iespējams, mums no šiem cilvēkiem noderēs kāda citāda veida palīdzība.”
Var piebilst, ka Zemessardzes komandieris E. Leščinskis uzskata, ka vecuma slieksnis būtu jāceļ līdz 60 gadu vecumam.
Pēc iesnieguma saņemšanas no potenciālā zemessarga tiek pārbaudīts, vai cilvēks nav krimināli sodīts, svarīgs arī viņa veselības stāvoklis. Tiesa, veselības prasības, lai kļūtu par zemessargu, ir zemākas nekā gadījumā, ja ir vēlme kļūt par profesionālā dienesta karavīru.
Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroču operatora, militārā mediķa, ložmetējnieka, citas, taču Zemessardzē vajadzīgi dažādi speciālisti: autovadītāji, pavāri, komunikāciju speciālisti, IT speciālisti un daudzi citi.
Ja cilvēkam ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, viņam nav nepieciešama tik laba fiziskā sagatavotība, taču zināma veselības pārbaude tiek veikta arī šiem speciālistiem.
“Visas šīs pārbaudes aizņem laiku, bet cilvēkiem, kuri zvana, radies iespaids, ka viņš šodien piezvanīs, rīt jau būs zemessargs un parīt saņems ieroci. Tā tas nenotiek nevienā valstī. Lai piešķirtu ieroci, jāiziet 21 dienu pamatapmācība, kuru var apgūt vai nu nedēļas nogalēs, vai arī vasarā trīs nedēļu nometnē. Šobrīd tiek izskatīta arī iespēja sarīkot kādu papildu nometni ātrāk, ņemot vērā lielo interesi. Mums ir nepieciešami apmācīti zemessargi. Cilvēkam jābūt gatavam mācīties, apgūt nepieciešamās iemaņas, lai varētu nēsāt formu un veikt uzticētos uzdevumus, ” saka G. Kauliņš.
Cilvēki televīzijas ziņās redzējuši, ka Ukrainā iedzīvotājiem dala ieročus, bet, kā norāda Zemessardzē, tas nenozīmē, ka tos piešķir katram, kurš grib. Ieročus izsniedz vien tiem, kuri kādreiz bijuši dienestā, ir rezervisti vai ir no jauna apmācīti. Tātad prot rīkoties ar ieroci, zina militārās pamatiemaņas.
Brigādes komandieris atgādina vēl kādu būtisku aspektu, proti, iestāšanās Zemessardzē ir ilgstošas attiecības. Tas ir pienākumus, ko zemessargs uzņemas, dodot zvērestu. Dalība Zemessardzē nav vaļasprieks vai iespēja interesanti pavadīt laiku. Nē, tas ir pienākums, ja vajadzēs aizstāvēt valsti, tas būs jādara.
Iepriekšējā reize, kad jūtami pieauga vēlme stāties Zemessardzē, bija 2014.gadā, kad Krievija iebruka Krimā un Donbasā. Interese saglabājās gadu divus, tad nedaudz noplaka. Pērn decembrī bija kampaņa “Esi zemessargs!”, kuras laikā arī daudzi pieteicās, aktivitāte aug, palielinoties spriedzei Ukrainā, bet kopš 24.februāra, kad sākās karadarbība, tā īr ļoti kāpusi.
Patlaban Latvijā ir aptuveni 8200 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi. Informācija Zemessardzes mājaslapā vēsta, ka 2.Vidzemes brigādes vienībās dienē vairāk nekā 2600 zemessargu, kā arī Zemessardzes veterāni. Zemessargu mācību procesu nodrošina profesionālā dienesta karavīri – vairāk nekā 200 virsnieku un instruktoru, kas pilda pienākumus brigādes un bataljonu štābos.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam – 12 000.
Dienests Zemessardzē ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt citas noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju.
Zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās-, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.
Komentāri