Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Veiksmes atslēga – moderna tehnika un atbildīgi cilvēki

Druva
00:00
22.11.2006
1

Vaives pagasta zemnieku saimniecība “Kundziņi” par piedalīšanos konkursā “Sējējs 2006” saņēma pateicību. “Kundziņi” startēja lopkopības grupā, kuras pēdējā kārtā sacentās deviņas piena un liellopu gaļas ražošanas saimniecības.

“Kundziņi” ir piena lopkopības saimniecība ar desmit gadu ilgām tradīcijām. Patlaban ganāmpulkā ir 93 slaucamas govis, pavisam 160 liellopi. Pēdējos gados veikts mērķtiecīgs darbs, lai paaugstinātu govju produktivitāti. Saimniece Ingrīda Kāposta atzīst, ka būtiska izslaukuma kāpināšana sākusies, ieviešot jaunas tehnoloģijas dzīvnieku ēdināšanā. Pašreiz vidējais izslaukums ir 6,8 tūkstoši kilogramu piena no govs laktācijā, bet dažas rekordnieces gadā dod pat desmit tūkstošus kilogramu.

– Kad bija iespēja apgūt Eiropas Savienības finansējumu, ieviesām modernas tehnoloģijas barības sagatavošanā. Ar pirmsiestāšanās programmas SAPARD līdzfinansējumu nopirkām barības dalītāju- maisītāju. Ar šo iekārtu sagatavotā barība ir labi piemērota slaucamajām govīm. Maisītājā liek visu paredzēto – skābbarību, sienu, spēkbarību, mikroelementus, pievienojam arī melasi, cukurbiešu graizījumus. Tehnika sastāvdaļas sasmalcina un samaisa viendabīgā masā. Šāda vienmērīgi sagatavota barība nodrošina labāku laktāciju, -skaidro zemniece.

Agrāk lopi baroti tradicionāli. Vienā ēdienreizē skābētā barība, citā siens ar melasi, atsevišķi piebarota graudu barība. Taču, uzsākot gatavot maisīto barību, nepārprotami apstiprinājušās šādas tehnoloģijas priekšrocības. Nu jau to izmanto trešo gadu.

No lopbarības saimniecībā paši ražo tikai zāles barību – skābēto un sienu. Skābbarību liek tranšejās, tā ir lētāk, nekā tīt rituļus. Lai zāles lopbarība būtu augstvērtīga, saimniecībā regulāri atjauno zālājus. Katru gadu apmēram 25- 30 hektārus.

– Ar veciem zālājiem labu barību un atbilstošu izslaukumu nevar panākt, – atzīst I.Kāposta. – Kultūrzāles tajos iznīkušas, masa maza, turklāt tai zema barības vērtība.

Saimniecībā pavisam izmanto 220 hektārus zālāju, no kuriem 150 hektāri ir pašu īpašumā. Jaunos zāļu laukus ierīko savā zemē, jo ar nomas laukiem visādi var gadīties. Esi aris, sējis, mēslojis, bet īpašniekam mainās plāni, un darbs vējā.

Zālājiem izmanto Latvijā tradicionālos āboliņa – stiebrzāļu maisījumus. Bet sākts arī eksperiments. Jau trešo gadu audzē valstī maz izplatīto zālaugu – galegu. Tā aizņem 15 hektārus. Galegai ir ilgāks mūžs, tā ražo 15 gadus, liela zāles masa un augsts olbaltumvielu sastāvs.

– Galega mums ir jauna kultūra, tikai mācāmies to audzēt. Pagājušajā ziemā viens lauks apsala. Taču ražojošie deva lielu zaļo masu. Tomēr tas nenozīmē, ka palielināsim galegas platības, gribējām tikai izmēģināt kaut ko jaunu, – saka I.Kāposta.

Savulaik “Kundziņos” audzēja arī graudus, placināja un gatavoja spēkbarību. Taču šobrīd lopbarības ražotāju pakalpojumu kvalitāte ir tādā līmenī, ka zemniekam neatmaksājas lauzīt galvu par to, kā sagatavot iespējami labāko spēkbarību. Saimniecība sadarbojas ar Bauskas rajona lopbarības ražošanas firmu “Mūsa”. Speciālists ierodas “Kundziņos”, apzina situāciju, izvērtē pašražotās barības kvalitāti un aprēķina, kāda spēkbarība ganāmpulkam vajadzīga. Tā tiek sagatavota un pievesta klāt.

Par ļoti nozīmīgu dzīvnieku produktivitātes palielināšanā “Kundziņu” saimniece nosauc ciltsdarbu. Govis ataudzē paši. Ganāmpulkā pēc papīriem visas piena devējas skaitās Latvijas brūnās šķirnes govis, bet to asinībā LB īpatsvars ir mazs. Lai paaugstinātu izslaukumu, tiek veikts rūpīgs darbs, meklējot tādu apsēklošanas variantu, lai nākamā telīte ražības ziņā būtu pārāka par māti. Taču arī pārspīlēt nedrīkst, vērtē saimniece. Ja govs laktācijā vidēji izdod sešus tūkstošus kilogramu, to nevajag sēklot ar bulli, kura mātes ražība bijusi 15 un pat 20 tūkstoši kilogramu piena gadā.

Par vēl vienu ļoti nozīmīgu faktoru ganāmpulka produktivitātes kāpināšanā I.Kāposta nosauc strādnieku attieksmi pret darbu. Augstie izslaukumi nebūtu sasniegti bez slaucēju – Zentas Tregubenko, Lidijas Žvaliones un Rutas Mežakas – atbildības par savām aprūpējamām.

– Ja cilvēks ar sirdi un dvēseli ieinteresēts darbā, ja viņš man saka priekšā, kas jādara, tad tas ir kaut kas. Nav jāskaidro, ikviens var saprast, kāda ir slaucēju attieksme pret darbu. Par to viņām lielākais paldies,- savu atzinību publiski pauž I.Kāposta.

Arī mehanizatori, trīs puiši, kuru ziņā ir gan lopbarības miksēšana, pievešana un izdalīšana, gan vasarā darbs pie siena un skābsiena gatavošanas, ir cilvēki, uz kuriem var paļauties, kuriem nav jāstāv klāt.

“Kundziņu” slaukumam ir arī augsta kvalitāte. Viss piens tiek iepirkts kā ekstra klases produkts. Saimniece vērtē, ka tas ir slaucēju atbildības un labas tehnikas rezultāts. Somatiskās šūnas saimniecības ganāmpulkā nav problēma kopš tiem laikiem, kad tika nopirkti slaukšanas aparāti ar automatizētu atslēgšanos. Gudrā ierīce izvērtē , cik govs tesmenī piena, kad tā atlicis mazāk par 200 gramiem, aparāts pats automātiski atslēdzas, tā nebojājot gotiņas pupus. Slaukšanu veic vadā, kas ierīkots jau pasen. Bet pirms trim gadiem, izmantojot SAPARD atbalstu, nopirkts jauns piena dzesētājs.

Gatavojoties “Sējēja” vērtēšanas komisijas apciemojumam, būtiski uzlabojumi fermā nav veikti, taču posušies rūpīgi. Veikti dažādi sakopšanas darbi, kuriem ikdienā diezin vai atvēlētu laiku. Ar redzīgu aci izvērtēta kūts apkaime un lopu mītnes iekšpuse. Pārkrāsots, novākts, sagrābts, puķu dobes uzpucētas vairāk nekā parasti.

– Konkurss bija labs stimuls paveikt to, par ko ne pirmo gadu domāts, bet nevaļas dēļ vienmēr atlikts. Priecājamies, ka piedalījāmies, kaut sausuma dēļ aizvadītā vasara un rudens nebija tas labākais laiks, – atceras I.Kāposta.

Vasaras nogalē strauji kritās izslaukumi. Vēl ap Jāņiem fermā izslauca 1,8 tonnas piena dienā, bet vasaras otrajā pusē jau vairs tikai 1,3 –1,2 tonnas.

-Sanāca tā, ka šovasar pirmo reizi govis nedzinām ganībās. Varbūt tas mūs zināmā mērā paglāba. Kad sākās karstums un sausums, lopi jau bija pieraduši pie pastaigu laukuma un pie tā, ka zāli pieved klāt. Jo karstumā jau tāpat govis ganos dzīt nevarēja. Taču līdz ar sausumu sākās barības problēmas. Savās platības visu nopļāvām. Zāles masa bija mazāka nekā parasti, atāli neauga. Bija grūti. Bet izrādījās, ka pasaulē ir saprotoši cilvēki. Zināja, ka mums daudz lopu un ir smaga situācija, palīdzēja. Liels paldies Drabešu pagasta “Jostu” saimniecei Elgai Gorei, kura bez atlīdzības dāvāja nopļauto zāli. Mums bija tikai jāsavāc. Tie 20 hektāri bija liels atbalsts. Tas bija aizkustinoši, – saka I.Kāposta.

“Kundziņu” saimniece vērtē, ka ikviena piedalīšanās konkursā ir ieguvums. Tas ļauj apzināt savus trūkumus un priekšrocības. Saimniece labprāt iepazītos ar komisijas vērtējumu, lai uzzinātu, kas uzlabojams, kas maināms. Tas būtu lielākais ieguvums no dalības “Sējējā”, ne mazāks par diplomu un balvu.

I.Kāposta arī atzīst, ka nebūtu slikti, ja piena lopkopības saimniecības tiktu vērtētas atsevišķi, lai būtu salīdzinājums, kas dotu ieguvumu nozares ražotājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
48

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi