Inešu pagastā, bijušās Vecpiebalgas muižas vīna pagrabā iekārtotais muzejs veidojies pakāpeniski. Vispirms pagasta vēstures rakstītājs Mārtiņš Frīdvalds savāktos materiālus izvietoja pirmajā stāvā. Pēc vairākiem gadiem daļa ekspozīcijas pārvietojās uz otro stāvu. Šogad muzejam atdots arī pagrabstāvs, tajā sākts iekārtot ekspozīcijas kara tēmu.
Uzmanības centrā ir Otrā pasaules kara notikumi, īpaši vēsturiskās Cirstu kaujas 1944. gada septembrī. Ekspozīcija sastāv it kā no trim daļām. Būs vitrīnas ar fotogrāfijām un skaidrojošo tekstu. Ļoti daudz jau savākts ieroču un munīcijas paraugu. Bagātīga ir bibliotēka, paša M.Frīdvalda tulkotā un datortehnikā izdotā literatūra par militāriem jautājumiem.
Lietiskā kara daļa Inešos ir visbagātākā mūsu rajonā, tik saturīgu muzeja krājumu nav pat Morē. Muzejā eksponēts galvenokārt Inešos atrastais materiāls. Kaut kas tiek uzarts, zemi apstrādājot. Dažkārt bagātīgi atradumi rodami pusaizgruvušajos ierakumos. Un grūti nosaukt visus piemērus, kur kas atrasts.
Ne tik sen atrakta zemē ietriekusies padomju triecienlidmašīna Il-2. Bojā gājušā lidotāja kabatā bijusi padomju nauda, červonci un rubļi. Ja šī nauda būtu ejoša, to varētu izmantot veikalā, tik labi saglabājušās papīra naudaszīmes. Tās eksponētas muzejā.
Skatāms maksima ložmetējs, rūsa notīrīta, un šķiet, ka ierocis tikko izņemts no noliktavas. Tas atrasts ierakumos.
Inešu silā sēņotāji uzgājuši virs zemes atstātas sešas prettanku mīnas. Tās bijušas bez detonatoriem. Viena skatāma muzejā.
Pie kādas nacionālo partizānu zemnīcas pēc gadiem nejauši atrasts 120 mm mīnmetēja lādiņš, jau ieaudzis kokā. Lādiņš uzstādīts uz takas pie koka, sargājot pieejas bunkuram.
Ieroču fragmentu un munīcijas paraugu uzskaitīšanai vien vajadzētu daudz vietas. Līdz ar pēdējā kara arsenāla paraugiem te skatāma Inešu pagastā atrasta 16.gadsimta Ivana IV laika krievu lielgabala akmens lode.
Muzejā varēs iepazīties ar Cirstu kauju norisi. Netālu no Cirstiem Valoles upes krastos cīnījās arī latviešu leģionāri. Būs informācija (tā jau savākta) par Cirstu kaujās kritušo vācu un padomju karavīru apbedījumu vietām. Vēl joprojām atrod kritušo krievu karavīru zemei neatdotos kaulus, uzrok atsevišķus vācu un krievu karavīru apbedījumus.
M.Frīdvalds vada ekskursijas pa Vecpiebalgas muižu un muzeju. Viņš labprāt lasa lekcijas par kara tēmām. Muzejā iespējams iepazīties ar M.Frīdvalda tulkotajām grāmatām datortekstā. Te ir gan vācu ģenerāļu memuāri, gan tulkotās krievu autoru grāmatas.
Komentāri