Vecpiebalgā tikko nosvinēja brāļu Kaudzīšu muzeja “Kalna Kaibēnos” 90. darbības jubileju, bet aizvadītās nedēļas nogalē tika godāti, atkal Alauksta estrādē uz skatuves dēļiem likti “Mērnieku laiki”.
Brāļu Kaudzīšu pirms 140 gadiem sarakstītā romāna skatuves versiju uzrakstīja muzejniece Līva Grudule, režisores Ineses Pilāberes vadībā iestudēja pašu teātris “Sumaisītis” kopā ar citiem amatiermākslas kolektīviem.
“Tagad ir sirreāla sajūta, ka tas tiešām notiks – būs izrāde, piedalīsies deju kolektīvi, koris, iekārtota skatuve, mūzika, gaismas. Dzīvē jau ir tā – izdomā, ka vajadzētu, tad spried, vai varēsim, tad-vai būs, kas gribēs darīt. Runājoties ar muzeju apvienības vadītāju Līvu Gruduli, atbildes pašas atnāca – visi gribēs, tā taču goda lieta. Un viss notika. Vasara pagājusi mēģinājumos- ļoti intensīvos. Mums visiem tas ir svarīgi. “Mērnieku laiki” te uzrakstīti. Tas ir par mums, pašiem vien jāspēlē, “ pastāstīja muzejniece Ilona Muižniece. Viņa uzvedumā spēlēja Oļiņieti.
“Uzvedums ir viegls pieskāriens romānam jubilejas noskaņās. Tas ir pašu piebaldzēnu radīts notikums leģendārā vietā, pieminot dižos piebaldzēnus un viņu devumu,” izrādes programmā raksta L.Grudule. Viņa atzina, ka iestudējums ir smags komandas darbs, ar ideju strīdiem, pārdomām, jauna meklējumiem. “Pamatā ir romāns un oriģinālteksts, bet gribam “Mērnieku laikus” izstāstīt nedaudz vieglāk. Lai tas, kurš sen nav lasījis, varbūt to gribētu izdarīt,” sacīja L.Grudule un atklāja, ka skatuves versiju rakstījusi, zinot, kas varētu spēlēt. Aktieru ansamblī tika iesaistīti vecpiebaldzēni un kaimiņpagastu vīri, puiši, sievas un meitas, kuri agrāk nekad nebija kāpuši uz skatuves. Arī dziedātāji un dejotāji bija izrādes dalībnieki.
Romāna “Mērnieku laiki” jubilejas uzvedumā “Slātaviešu un čangaliešu satikšanās bez laika robežām” L.Grudule skatītāju ved pāri gadsimtiem. Divi mūsdienu jaunieši, kuri atbraukuši uz Piebalgu, pārliecinās, ka romāns “Mērnieku laiki” tiešām ir par zemes mērīšanu, tas nav tikai nosaukums. Jaunieši ar savu dzīves skatu un izpratni ne tikai no malas ierauga senos notikumus Čangalienā un Slātavā. Trauslā robeža starp toreiz un tagad netika pārkāpta.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš iestudējumā spēlēja Teni. Indriķis atklāj, ka viņam bijusi iecerēta cita loma, bet sapratis, cik laika teātrim var veltīt, un ir priecīgs spēlēt arī šo nelielo lomu, būt starp savējiem.
“Ir liels gandarījums. Tā nav vienkārši izrāde, bet lieluzvedums, jo piedalās visi amatiermākslas kolektīvi, piebaldzēni no malu malām.Visu salikt kopā Līvai un Ilonai ir izdevies. Muzejnieces par to sapņoja, un tas ir piepildījies. Iestudējums arī pierāda, ko varam izdarīt paši,” teica I.Putniņš.
Apbrīnas vērti ir daudzie jaunieši, kuri studē un strādā Rīgā,bet brauc brīvdienās uz mēģinājumiem, mācās tekstu. Savukārt jauniešu deju kolektīvs “Balga” apvieno vecpiebaldzēnus Rīgā. Savējie turas kopā. “Ziemā varbūt mums pat nebija skaidrs, cik tas pašiem ir nozīmīgi. Šāda kopīgi veidota vēsturiska izrāde ir kas nopietnāks nekā daudzi integrācijas un patriotisma pasākumi. Ja tevī ir dzimtās vietas izjūta, dzīvo vienalga kur un cik tālu, dzimtā vieta, tās tradīcijas tev būs svarīgas. Un tas jau ir stāsts par identitāti,” pārdomās dalās L.Grudule. Skatītāju vidū bija arī Latvijā populārais Ķencis jeb Dzidra Kuzmane no Jaunpiebalgas. “Savdabīgs uzvedums. Slātavieši nav nekādi muļķa dvēseles. Patika, kad slātavieši un čangalieši sakāvās. Vai tad izkāvušies atkal nevar mīlestībā dzīvot?” vērtēja Dzidra Kuzmane un par Aivaru Radziņu no Vecpiebalgas, kas izrādē bija Ķencis, acis piemiegusi un šķelmīgi smīnot, piebilda: “Ja nu kāds ielīdis tavā ādā, jāpiecieš vien ir.”
Starp skatītājiem bija arī veselavieši Skaidrīte un Andris Cīruļi. “Vecpiebaldzēni malači, forša izrāde. Labi, ka var redzēt pazīstamus cilvēkus. Man tas Aivara Radziņa Ķencis patīk, arī Guntara Batņas Pāvulam nav ne vainas, Aivars Avens tāds kārtīgs krodzinieks. Interesanti atpazīt tos, kurus pazīstu. Arī starp dejotājiem ir pazīstami cilvēki,” pārdomās dalījās Andris, bet Skaidrīte uzsvēra, ka Oļiniete bijusi apbrīnojama.
Dzērbeniete Anita Zvaigzne uzteica L.Grudules prasmi uz skatuves izdzīvot “Mērnieku laikus” un savīt kopā to laikmetu un mūsdienas. “Ļoti labi spēlē. Švauksts (Rūdolfs Cīrulis) ir kolosāls. Viņš Dzērbenē savulaik mūzikas skolu pabeidza. Prieks, ka Alauksta estrāde cilvēku pilna,” viedokli pauda A.Zvaigzne.
Taureniete Maija Bārzdiņa atzina, ka iestudējums ir apbrīnas vērts. “ Visi aktieri zina savu lomu. Dejotāju un koristu priekšnesumi labi savijas kopīgajā noskaņā un stāstā,” vērtēja M. Bārzdiņa.
Skatītāju bija daudz. Tie, kuri ieradās pirms sākuma, bija pārsteigti – ne tikai solu rindas, arī nogāzītes un uzkalniņi aizņemti. Katram izrādē kāds patika labāk, dažs bija vīlies, ka neredzēja dzīvu sivēnu un Ķencis nebrauca ar zirgu. Citam kāds varonis vai varone šķituši par jauniem, taču visi skatītāji bijis vienisprātis – izdarīts pamatīgs darbs.
Izrāde sākās ar “Brūklenāju”, bet Piebalgā pierastā meldijā lieluzvedums noslēdzās ar Vecpiebalgas himnu “Pie tevis nāku, Vecpiebalga”. Arī tā ir satikšanās bez laika robežām. Tāpat salūta dzirksteles debesīs un Alauksta atspulgā, zaļumballe ar pūtēju orķestri un DJ.
“Varēja gan abu pagastu jeb valstu ļaudis satikties izrādē. Jaunpiebaldzēni spēlētu čangaliešus, vecpiebaldzēni- slātaviešus,” pēc izrādes atzina jaunpiebaldziēniete Lāsma Skutāne. Izrādās- pirms gadiem četriem tāda ideja arī bijusi, bet viss noticis kā jau starp kaimiņiem un, kā smejies, – “Runas vīriem ir spēks rokā; ko tie nospriež, tas paliek.”
Vecpiebalgā “Mērnieku laiku” 140.jubileja nosvinēta. Pēc pāris nedēļām jaunpiebaldzēni rādīs teatrāli muzikālu uzvedumu ”Mērnieku laiki bez robežām”.
Komentāri