Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Valsts prezidents iepazīst novadu

Sarmīte Feldmane
00:00
02.03.2018
49
Prezidents Lode Fotomarta

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vizītē Priekuļu novadā dienas garumā pabija vidusskolā un vadīja mācību stundu, tikās ar domes deputātiem un pašvaldības vadību, kā arī apmeklēja APP “Agroresursu un ekonomikas institūta” Priekuļu pētniecības centru, Vides risinājumu institūtu Priekuļos un SIA “Lode” Liepas pagastā.

“Kā katrā reģionālajā vizītē, arī Priekuļos redzams, ka neatkarīgi no attāluma līdz Rīgai uzņēmējdarbība attīstās. Svarī­gākais, lai valsts un pašvaldība spētu radīt priekšnosacījumus – infrastruktūru, nodokļus, atbalstu, lai uzņēmēji izvēlētos veidot biznesu ne tikai Rīgā, bet arī novados. Priekuļi ir labs piemērs, te arī zinātne dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā,” pēc vizītes “Druvai” atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Keramisko būvmateriālu ražotāja SIA “Lode” Valsts prezidentu sagaidīja valdes locekļi Laima Līpace un Valdis Zariņš. Ar lepnumu par ražotni, tās vēsturi, prasmi ražot kvalitatīvus būvmateriālus, kurus novērtē daudzas Eiropas un Austrumu valstīs, ekskursijā pa rūpnīcu, kā to aizvien dēvē vietējie, izvadāja V. Zariņš. Valsts prezidents tika iepazīstināts ar ķieģeļu ražošanas procesu no māla iegūšanas līdz gatavam būvmateri­ālam. V.Zariņš arī atklāja, ka katrā ķieģeļu ražotnē izmantojamais māls ir atšķirīgs. Un ar katru mālu jāstrādā citādi. Tādas māla iegulas vietas kā Liepā vēl ir tikai Austrālijā un Kanādā. Turpinot strādāt ar tādām pašām jaudām kā līdz šim, Liepā māla pietiks pārsimts gadiem.
No “Lodē” saražotā Latvijā paliek tikai 15 procenti būvmateri­ālu, pārējais tiek eksportēts, visvairāk uz Lietuvu. Krievijā “Lodes” ķieģeļi, apdares materiāli tiek ļoti augstu vērtēti un pieprasījums ir liels.

Prezidenta un pārējo vizītes dalībnieku interesi izraisīja ķieģeļu gatavošana ar rokām. Strādnieks dienā sagatavo ap tonnu ķieģeļu. Tie kā roku darbs ir pieprasīti.

Sarunā ar SIA “Lode” valdes locekļiem prezidents painteresējās par algām, to, vai pietiek strādājošo. “Ir līmenis, ko par darbu varam maksāt. Sāk trūkt vienkāršo darbu darītāju, piemēram, šķirotāju, augstas kvalifikācijas speci­ālisti ir. Mūsējie brauc uz ārzemēm, kur maksā vairāk, piemēram, ukraiņi, izdzirdot, ka var nopelnīt 700 līdz 800 eiro, gatavi tūlīt braukt. Pagaidām strādājošo pietiek, bet drīzā nākotnē var trūkt. Ir pieredze uzņēmumam Polijā, kurā ir ļoti apmierināti ar ukraiņu darbu. Jādomā jau šodien, kā situāciju risināt,” pastāstīja V.Zariņš un uzsvēra, ka “Lodei” nedraud situācija kā ķieģeļu ražotājiem slavenajā romānā un filmā “Ceplis”. “Lode” ir stabils uzņēmums, kas ražo kvalitatīvu produkciju eksportam. Nežē­lojamies, mums tikai svarīgi, lai valdība rūpējas, ka nav kara, un lai nodokļi ir vienādi visiem. Pārējo mēs izdarīsim paši,” sacīja V.Zariņš.

No “Lodes” Valsts prezidents dāvanā saņēma ķieģeli ar pulksteni. “Mēs runājam par valsts simtgadi, bet te izmanto mālu, kam ir miljoniem gadu. Mums viss vēl priekšā,” sacīja R.Vējonis.

Priekuļu pētniecības centrā zinātnieki Valsts prezidentu iepazīstināja ar ikdienas darbiem. Stās­tīja par pelēkajiem zirņiem, kurus aizvien vairāk novērtē pasaulē, un Priekuļos tapušajām šķirnēm. Zviedrijā sāks audzēt pelēkos zirņus, no tiem tiek izgatavoti veselīgi produkti.
Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule atgādināja, ka klimats mainās un vajag jaunas, produktīvākas šķirnes. Mainās arī sabiedrības pieprasījums un paradumi. “Savulaik zemnieki dibināja selekcijas staciju, jo vajadzēja augstvērtīgākas šķirnes. Pēdējos gados uzņēmēji gatavi finansēt zinātniekus, lai taptu jaunas šķirnes. To jau dara kaņepju audzētāji, viņus interesē jaunas šķirnes un tehnoloģijas,” pastāstīja zinātniece.

Prezidents apmeklēja arī kartupeļu pagrabu. Viņš ieinteresējās par krāsainajiem kartupeļiem, kuru mīkstums ir zils, sarkans un kuri ir bagātāki vitamīniem un minerālvielām nekā parastie kartupeļi. “Lai izstrādātu jaunu kartupeļu šķirni, paiet 12 gadi,” pastāstīja I.Skrabule.
Priekulieši izteica ierosinājumu – ja jau nākamo gadu iecerēts izsludināt par zinātnes gadu, nepieciešams arī prezidenta atbalsts, lai tai pievērstu lielāku uzmanību.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone “Dru­vai” atzina, ka deputātu un domes darbinieku tikšanās ar prezidentu bijusi lietišķa. Prezidents interesējies par problēmām dažādu jautājumu risināšanā, par reformām izglītībā, par infrastruktūras nodrošināšanu un citām aktualitātēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
31

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
215

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
22

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi