Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Vakarskolas seši gadu desmiti

Druva
00:00
24.11.2006
15

Cēsu pilsētas vakara vidusskola šodien svin mācību iestādes 60. gadskārtu. Kā jau ne reizi vien noticis, skolas sarīkojumam izraudzīta Cēsu pilsētas ģimnāzijas zāle ēkā, kurā kādu laiku strādājusi arī vakara vidusskola.

Piecus gadu desmitus vakarskolai Cēsīs nebija pastāvīga skolas nama. Mācībām ierādītas telpas dažādās izglītības iestādēs, arī 1. pamatskolā, 2. vidusskolā, namā Bērzaines ielā 6, līdz 1999. gadā pilsētas dome skolai pirmo reizi iedeva savu atsevišķu ēku – Gaujas ielā 6. Šim namam Cēsu pilsētas dzīvē bijis dažāds pielietojums. Tajā darbojusies ūdens dziedniecība, 20. gadsimta sākumā Millera reālskola, ierīkoti dzīvokļi, skolas to izmantojušas kā internātu, bijis arī kantoris. Tagad atkal valda skolas gaisotne. Ienācēji allaž novērtē labvēlīgo auru. Šajā mācību gadā skola apvieno 250 audzēkņus. Darbs notiek divās maiņās. Te strādā 25 pedagogi un septiņi darbinieki.

Vairākkārt mainījies skolas nosaukums, un pats pirmais ļoti tieši apzīmējis skolas uzdevumu – darba jaunatnes skola. Gadu pēc kara beigām Latvijas pilsētās sāka dibināt vakarskolas, lai dotu iespēju izglītoties tiem, kas atgriezušies.Tā radušās vakara vidusskolas Cēsīs, Valmierā, Limbažos. Cēsu skola uzsāka darbu 1946. gada rudenī 1. pamatskolas paspārnē. Viena no pirmajām skolotājām Lūcija Ņefedova, tagadējā Jelgavas tautas teātra režisore, atceras kādreizējos sadzīves apstākļus. Skolai trūkusi malka un pedagogi kopā ar audzēkņiem pēc tās braukuši uz mežu. Nācies brist pa dziļo sniegu, kārtīgi izmirkt un nosalt. Pēckara laikā skolā valdījis liels pacēlums. Audzēkņi pēc darba bijuši gatavi mācībām veltīt laiku līdz pat pusnaktij.

Padomju gados, kad vidējā izglītība kļuva obligāta, tika meklēti risinājumi, kā to iegūt strādājošiem, lai būtu tuvāk dzīves vai darba vietai. 70.gados Cēsīs vakarskolas klases darbojušās arī autoremonta rūpnīcā. Skološanās iespējas radīja ne tikai pilsētniekiem. Laukos daudzviet darbojās vakarskolas konsultpunkti. Šajā mācību gadā turpina darboties tikai divi no tiem – Vecpiebalgā un Dzērbenē, kurus kopā apmeklē liels skaits audzēkņu – ap 150. Zaubes konsultpunktā šogad bija 12. klases izlaidums, bet jauna grupa tā arī neizveidojās.

”Tas lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos un jaunatnes aizplūšanu ne vien no laukiem, bet arī no Latvijas,” analizē vakarskolas direktore Ilga Smeltere. ”Skolotāji, kuri ilgāku laiku strādā mūsu skolā, izdarījuši secinājumu, ka vakarskolas ir visai patiess valsts sociālās situācijas spogulis. Sociālisma gados, kad likums lika iegūt vidējo izglītību, skolēni bieži vien to darīja formāli, jo tā nebija paša cilvēka griba. Tajā laikā strādājošajiem, kas mācījās, nedēļā pienācās viena brīva diena, kas tagad notiek reti. Latvijas neatkarības gados līdzās strādājošo izglītošanai vakarskola arvien vairāk spiesta nodarboties ar sabiedrības sociālo problēmu risināšanu. Tie ir nesakārtoti jautājumi izglītības sistēmā. Valstī nav radīts pamats, lai, sākot bērnudārza un skolas gaitas, ģimene un bērns saņemtu vispusīgu un kvalificētu sociālo atbalstu. Paaugstināta stresa situācija ģimenē, ko pēdējos gados bieži izraisa bezdarbs, zemās algas, alkoholisms ļoti ietekmē bērnus, pavājina viņu interesi par mācībām. No gada uz gadu mācību problēmas samilzt un 9. klases beigās ir līdz tādai pakāpei, ka jaunietis nav spējīgs kopā ar klasesbiedriem iegūt pamatizglītības dokumentu.”

Vakarskola šādiem jauniešiem tagad kļuvusi par otrās iespējas skolu. Neveiksminieki, atnākot uz vakarskolu, vispirms izjūt tās atmosfēru, ko lielā mērā ar sapratni veido pedagogi un skolas pieaugušie audzēkņi, kuri nāk mācīties ļoti motivēti. Skolotāji strādā papildus mācību stundām, jo audzēkņiem, kuriem ir bijis liels mācību pārtraukums, nepieciešama individuāla pieeja. Svarīgi, ka tagad vakarskolā var iestāties arī pamatskolu nebeigušie un šeit no jauna rast motivāciju mācīties. Jaunieši notic iespējai un saviem spēkiem, ka iegūs pamatizglītību.

Cēsu vakarskolā izveidota ļoti laba atbalsta personāla komanda. Tas ir sociālais pedagogs, psihologs un skolotāja palīgs. Uzaicināt šos speciālistus skolā iespēju devušas pilsētas dome un rajona padome, saprotot, kādas problēmas komandai risināmas. No vakarskolām Vidzemē tikai Cēsīs darbojas komanda, kas mācībās palīdz audzēkņiem, kuriem ir lēnāks darba temps, pedagogiem palīdz izprast skolēnu rīcību, bet vecākiem veidot sapratni ar bērnu.

Ejot līdzi laikam, vakarskola Cēsīs jau gadu piedāvā nebijušu iespēju – rotaļu istabu audzēkņu mazuļiem. „Bērnu mammām ir iespēja mācīties, neuztraucoties, ka vakarā bērns nav pieskatīts. Mazuļi vidusskolā pārējiem audzēkņiem dod iespēju mācīties, kā ar viņiem kontaktēties,” apmierināta ar īstenoto ideju ir skolas direktore. Tā veido arī skolas ģimenisko vidi un labāku savstarpējo sapratni.

„Lai strādātu vakarskolā, skolotājiem malā jānoliek ambīcijas un jāpieņem katrs audzēknis tāds, kāds viņš ir. No ierašanās brīža sāk veidoties skolēna un pedagoga attiecības. Savstarpēji mācoties, viņi pieņem viens otru, audzēkņi pieņem skolas noteikumus, pārliecinoties, ka arī šajā skolā rezultāts – dokuments par izglītību – iegūstams ar darbu,” par tādu darba gaisotni gādā skolas vadītāja I.Smeltere. „Mēs vakarskolā nekad nevarēsim konkurēt ar izglītības iestādēm, kuru audzēkņi mācībās saņem maksimālu atbalstu no ģimenēm, tādējādi no gada gadā sasniedz labus rezultātus. Vakarskolas allaž būs tās, kurās audzēkņiem dod ticību saviem spēkiem un iespēju sākt no jauna. Mūsu valstī sasniegumus izglītībā mēra dažādi, bet pagaidām vispār nenovērtē ”pievienoto vērtību” – audzēkņa sasniegumus mācībās, kas pa-nākti, mācības sākot no ļoti zemiem vērtējumiem un iegūstot pietiekamus. Šo darbu zina un novērtē tikai pats audzēknis un viņa skolotājs. Divus gadus valsts pārbaudes darbus kārto un dokumentu par pamatizglītību saņem izlīdzinošās klases audzēkņi, kurus skola 9. klasē uzņēmusi ar ļoti zemiem vērtējumiem. ”Priecājamies par katru audzēkņa panākumu, jo zinām, ar kādu neatlaidīgu darbu tas ir sasniegts.”

Cēsu pilsētas vakara vidusskolai ir stabila vieta Cēsu un rajona izglītības iestāžu vidū. Pēdējos gados katru vasaru vidējo izglītību te iegūst 60 līdz 80 audzēkņu. To veicina mācības labvēlīgā vidē, kas balstās uz savstarpējo sapratni, iecietību un palīdzību.

Skolas jubilejas sarīkojumā skolēni kopā ar pedagogiem izdzīvos sešus gadus desmitus. Uzvedumā piedalīsies arī pedagogu ģimenes, jo arī tās ir neatņemama daļa no skolas dzīves. Ar iecietību un sapratni ģimenes pieņem vakarskolas skolotāja sarežģīto darba ritmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
26
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
2
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
33
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi