Katrā mūsu rajona pagastā darbojas aptieka vai aptiekas filiāle, kur lauku cilvēki var iegādāties nepieciešamākos medikamentus.
“Labi, ka Raunā ir ambulance un aptieka, citādi nāktos braukt uz Smilteni vai Cēsīm. Medikamenti kļūst aizvien dārgāki, tad vēl nāktos maksāt arī ceļa izdevumus,” sacīja raunēnietis Ilgvars Plētiens, kurš katru mēnesi iepērkas vietējā aptiekā. Aptiekas esamību pagastā novērtē arī gados jaunāki cilvēki. “Strādāju Cēsīs, bet uz aptieku darba laikā nav iespējams aizskriet. Raunas aptiekā varu mierīgi ienākt brīvdienās,” sacīja raunēniete Daiga Krieviņa. Arī aptiekas īpašniece Vaida Ligita Kluce nesūdzas par klientu trūkumu. Uzņēmēja privāto aptieku Raunā atvēra pirms pieciem gadiem, nesen tā iekļāvusies Latvijas neatkarīgo aptieku apvienībā “Mana aptieka”.
“Sadarbība sekmē to, ka medikamentu iegādē saņemam atlaides no zāļu ražotāja, izplatītāja. Pērkam vairāk, vairāk iztirgojam. Medikamentus aptiekai piegādā katru dienu, pārzinu vajadzības. Daudziem cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens, šīs zāles ātri izpērk. Diezgan daudz ir sirds slimnieku. Vēl izpērk preparātus, kas atbilst sezonai. Rudenī vairāk iegādājas zāles pret saaukstēšanos,” stāstīja Raunas aptiekas vadītāja Vaida Ligita Kluce, tomēr paskaidroja, ka cenas zālēm, tāpat kā citām precēm un pakalpojumiem, tikai kāpj. Cilvēku pirktspēja neaug, un tāpēc lauku cilvēki iegādājas pašu nepieciešamāko.
“Varu jau uzcenojumu likt bezrecepšu medikamentiem, uztura bagātinātājiem. Bet ko tas dod? Labāk cena mazāka, lai cilvēks vispār kaut ko nopērk. Mūsu aptiekā iespējams izmērīt asinsspiedienu, ir plaukti, kur pieejami veterinārmedikamenti. Tas viss darīts, lai ērtāk pircējiem, ” tā V.Kluce un piebilda, ka aptieku biznesā peļņas iespējas ir visai ierobežotas. Veselības departaments ir noteicis preču cenu griestus, kurus tirgotājs nedrīkst pārsniegt. V.Kluce lēsa, ka vidējais uzcenojums aptiekā realizētajam ir 15 procenti. Medikamentiem, kas ierakstīti valsts kompensējamo zāļu sarakstā, uzcenojums ir daudz zemāks.
“Tā ir nauda, kas jāiztērē ēkas uzturēšanai, citiem izdevumiem, jāizmaksā algās. Dzīvojam no rokas mutē, bet priecājos, ka varu strādāt pati savā uzņēmumā, algot darbiniekus, “ novērtēja Raunas aptiekas vadītāja.
Par aptieku biznesu laukos negaužas Nītaures aptiekas īpašnieces un darbinieces. Farmaceita asistente Alla Vasiļevska skaidroja, ka aptieka veiksmīgi darbojas Nītaurē un filiāle izveidota Skujenes pagastā.
“To gan jūtam, ka aptieka laukos ir ļoti vajadzīga. Klientu netrūkst. Ja tas būtu galīgi neizdevīgi, tad, protams, šo biznesu mēs neturētu. No otras puses, ir liels gandarījums, ka esam pagastu iedzīvotājiem vajadzīga iestāde,” vērtēja Alla Vasiļevska, kura ir pārliecināta, ka dzīves līmenis kaut nedaudz laukos pieaug, cilvēki atraduši darbu un atļaujas vairāk domāt par savu pašsajūtu. Tajā pašā laikā ir virkne klientu, kuri zāles nopērk uz krīta.
“Pazīstamiem klientiem izlīdzamies. Ir taču tā, ka cilvēks slimošanu nevar ieplānot. Gadās, ka alga vai pensija notērēta, bet zāles vajadzīgas. Protams, ka nākam pretim. Mediķi aizvien biežāk izraksta
valsts kompensējamos medikamentus. Kādreiz domāju, ja šāda saraksta nebūtu, tad daudzi cilvēki tomēr nevarētu atļauties ārstēties. Zāles ir dārgas. Labi, ka var atļauties samaksāt to ceturtdaļu summas,” tā Alla Vasiļevska un paskaidroja, ka līdz ar zāļu iepirkuma cenu kāpumu pieaug arī realizācijas cena. Diemžēl ir tā, ka krasāks cenu pieaugums, arī pieliktais uzcenojums, augstāks ir lētajiem medikamentiem.
Zosēni bija tas pagasts, kurā ilgi nebija savas aptiekas, jo mazā iedzīvotāju skaita dēļ to atvērt bijis un ir neizdevīgi. Pagasta feldšerpunktā pašlaik darbojas Dzērbenes aptiekas filiāle.
“Tas būtu traki, ja nebūtu vietas, kur cilvēki var nopirkt zāles. Zosēnos arī ģimenes ārsts pieņem tikai divas reizes nedēļā. Ja ir kāda problēma, tad cilvēki meklē feldšera padomu. Ko es te varētu ārstēt, ieteikt, ja nebūtu medikamentu?! Slims cilvēks taču nevar braukt uz Drustiem, Jaunpiebalgu vai Cēsīm,” skaidroja feldšere un aptiekas filiāles vadītāja Valda Pumpure. Tajā pašā laikā Dzērbenes aptiekas īpašniece Ingrīda Siliņa neslēpa, ka viņa atbalsta zosēniešus, bet finansiāla izdevīguma nav.
“Lai darbotos maza lauku aptieka, ir jāievēro tādas pašas prasības, kādas jānodrošina lielā pilsētas zāļu tirgotavā. Mēs cenšamies, bet vai tas patiesībā ir iespējams? Ja tā turpināsies, pienāks brīdis, kad lauki paliks bez palīdzības. Uz entuziasma pamata strādā tikai tie, kuriem tas patīk, kuri grib pensiju nopelnīt uz vietas. Šādu uzņēmējdarbību Dzērbenē, Zosēnos, Drustos vai Mārsnēnos, kur ir tādas pašas mazas aptieciņas, jaunāki cilvēki neplānos. Nespēju domāt optimistiski,” tā Ingrīda Siliņa un piebilda, ka priekšstatu, ka farmācijas biznesā naudu grābj ar liekšķeri, nekādi nevar attiecināt uz lauku aptiekām. Drīzāk tās esot tuvu izputēšanai.
Komentāri