Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Vairāk nekā vēsturiska ēka

Sarmīte Feldmane
00:00
07.02.2019
8
Lielstraupes Pils Fotomarta Edruvai 2 1

Lielstraupes pils un apkārtne ieklāta sniegā. Pa iztīrītiem celiņiem var nokļūt pie nama. Tiek veikta videonovērošana, apsardze. Pašvaldība sakārtojusi ugunsdrošības sistēmu un pilī nodrošina siltumu. Tie bija vieni no pirmajiem darbiem, lai pils būtu drošībā.

“Sadarbībā ar Veselības ministriju top Ministru kabineta rīkojums par bijušo narkoloģiskās slimnīcas īpašumu nodošanu paš­valdībai. Pagājušā gada beigās visu instanču tiesas atzinušas, ka Straupes baznīcas draudzes un Valsts zemes dienesta strīdā par robežām dienests rīkojies atbilstoši pieejamajiem dokumentiem un arī pašvaldības pieņemtie lēmumi bijuši pareizi. Esam sākuši robežu iemērīšanu, tiks sakārtota Zemesgrāmata,” stāsta Valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” valdes locekle, Pārgaujas pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un piebilst, ka tiek gatavota uzņēmuma nosaukuma maiņa un turpmāk būs SIA “Liel­straupes pils”, kas apsaimniekos īpašumus. Pašvaldība pārņems 14 ēkas, arī bijušo rehabilitācijas centru “Saulrīti” atkarīgajiem pusaudžiem.

Tūrisma speciāliste un domes deputāte Rudīte Vasile atgādina, ka 2017.gadā dome konceptuāli lēma pārņemt Straupes narkoloģiskās slimnīcas īpašumus. “Tas pašvaldībai nebija viegls lēmums. Deputātu balsojums nebija vienbalsīgs. Ļoti daudz par to tika diskutēts domē, ministrijā. Straupes simbols ir pils – tā ir kas vairāk par vēsturisku ēku,” saka R.Vasile, bet M. Drubiņa uzsver, ka visi īpašumi tiks izmantoti tā, lai iegūtu līdzekļus, tos ieguldītu pilī.

Pašvaldība, piesaistot dažādu fondu līdzekļus, pilī ieguldījusi gandrīz 20 tūkstošus eiro. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica pils arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Pētījums ir pamatdokuments, lai strādātu tālāk. R. Vasile pastāsta, ka tik apjomīgs pētījums līdz šim pilij nav veikts un, pēc pētnieku domām, ir arī unikāli atklājumi. “Līdz 18.gadsimta vidum pils saglabājusies neskarta, kā viduslaikos. Tad veiktas nelielas rekonstrukcijas, pēc 1905.gada ugunsgrēka tornī uzstādīts baroka kupols. Starp barona kabinetu un salonu tika atklāts aizmūrēts smailloka arkas portāls. Tas varētu būt 14., 15.gadsimts. Tāds ir retums viduslaiku pilīs Latvijā. Portāls jāatsedz, jāiekonservē, jāpēta ķieģeļu vecums. Tornī atrodas apjomīga metāla ūdens tvertne. Pētnieki vēl nezina, ar kuru laiku tā saistās,” pastāsta R. Vasile.

Ir sagatavots projekts, lai piesaistītu finansējumu torņa kupola atjaunošanai.
Pētnieki rekomendē pili izmantot tūrismam un izglītībai, kā arī jāparāda dažādi vēsturiskie uzslāņojumi.

“Pilī satiekas daudzi gadsimti. Ir saglabātas slimnīcas telpas. Arī tā ir pils vēsture,” uzsver tūrisma speciāliste un piebilst, ka bibliotēka saglabājusies kā barona laikā, tikai plauktos ir mūslaiku grāmatas, kuras lasīja slimnīcas pacienti. Diemžēl par dzīvi pilī nav saglabājušās fotogrāfijas. Arī baronu Rozenu dzimta iesaistījusies to meklējumos.

Pērnvasar dome pieņēma lēmumu, kā pilī var uzņemt tūristus. “Pašvaldība drīkst tikai nomāt telpas, tūrisma firmas to dara, lai grupas apskatītu pili, kā arī piesaista gidu. Tāpat arī individuālajiem apmeklētājiem jāslēdz līgums par pils apskati,” pastāsta M.Drubiņa, bet E.Vasile atklāj, ka firmām nepatīk slēgt līgumus, bet tā ir iespēja apskatīt pili.

“No ārpuses pils ir pils. Kad ieiet telpās, reakcija ir dažāda. Tiem, kuri saistīti ar mākslas vēsturi, arhitektūru, pils ir interesants atklājums. Tie, kuri meklē savu sapņu pili, ir vīlušies,” atklāj R.Vasile, bet M.Drubiņa uzsver, kas būtiski izdarīt visu, lai tornī varētu laist tūristus. “Kopā ar novada tūrisma uzņēmējiem domāsim par kopīgu novada piedāvājumu. Pils daudziem ceļotājiem būs gala mērķis, tā būs nozīmīga arī privātajiem uzņēmējiem, lai atvilinātu tūristus. Veidojas sadarbība ar kaimiņu, tā sauktās mazās pils īpašnieku apkārtnes sakopšanā. Parkā arborists novērtējis kokus, tie tiks sakopti. Vasarā apkārtne tika kopta, pils ir apgaismota.

Patlaban valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” nodrošina ūdens apgādi tuvējām mājām, jo tā vēsturiski izveidojies. Ir izstrādāts projekts par jaunu urbumu, lai iedzīvotājiem ūdensapgāde nebūtu atkarīga no pils, bet to varētu nodrošināt pašvaldība,” stāsta M.Drubiņa.

Salīdzinot ar to, kas pilī tika izdarīts gadu desmitos, pašvaldība gada laikā paveikusi daudz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi