Sestdiena, 17. maijs
Vārda dienas: Herberts, Dailis, Umberts

Vai tiešām kriminalizējamies?

Druva
00:00
09.02.2008
3

Plašsaziņas līdzekļos, filmās un arī ikdienas sarunās aizvien aktuālāks temats kļūst noziegumi, korupcijas skandāli, kriminālās aprindas. Tik tikko laikrakstu pirmajās lappusēs lasījām par uzņēmēju slepkavībām, tagad jauna ziņa ir par jaunieti, kurš miris no narkotiku pārdozēšanas, tāpat sekojam līdzi jaunumiem pazudušo bērnu meklēšanā un bērnu slepkavībām. Nereti rodas jautājums – vai tiešām sabiedrībā notiek tik daudz negatīva, cik tas tiek atspoguļots presē,

un ja tā, tad kādēļ.

Pagājušajā nedēļā Cēsīs, viesnīcā Kolonna Hotel norisinājās diskusija “Vai sabiedrības kriminalizēšanās?” Uz diskusiju, ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Cēsu centrālā bibliotēka sadarbībā ar Valmieras Europe Direct informācijas punktu, ieradušies bija ap 50 interesentu.

Diskusiju vadīja un par dažādiem jautājumiem aizdomāties aicināja filozofs Igors Šuvajevs, un savu viedokli par filozofiskiem, kā arī juridiskiem jautājumiem saistībā ar kriminalizēšanos, godīgumu, kā arī citām vērtībām un tendencēm izteica filozofe Māra Kiope un jurists Arvīds Dravnieks.

Domājot par jautājumu, vai notiek sabiedrības kriminalizēšanās, M.Kiope kā zīmīgu atcerējās interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku, kurā viņa uz jautājumu, vai Latvijā uz varu lielāks iespaids ir ASV vai Krievijai, atbildējusi, ka ne vienam, ne otram, bet gan kriminālajām struktūrām.

M.Kiope vērtē: “Kriminālo struktūru dzīvesveids agrāk bija noslēgts. Ir bijuši filologi, kuri pētījuši cietumnieku valodu, bet agrāk tā nepiesārņoja un nebija mūsu valodas sastāvdaļa. Vienmēr ir pastāvēju-šas robežas. Šobrīd valoda no tās vides ienāk tur, kur ir tukšums, kur nav notikusi pārvaldība virzienā, lai nostiprinātu un attīstītu kultūras tradīcijas.

Lielā mērā tas notiek tādēļ, ka tas sasaistās ar mūsu dzīvi. Tādēļ šie vārdi vairs nešķiet svešatnīgi. Taču jautājums ir dziļāks – kādēļ arī citur pasaulē, ne tikai postpadomju telpā, tiek runāts par to, ka ir tāda veida noziegumi un ikdienas dzīvē sastopamas parādības, kas agrāk nebija. Ja nenotiek likuma pārkāpšana, tad balansēšana uz likuma pārkāpšanas robežas gan.”

M.Kiope aicināja arī aizdomāties par to, kādēļ daudzviet tiek ieviesti ētikas kodeksi: “Vairs nav pašsaprotams, piemēram, ka darba vietā nevajag radīt sliktu gaisotni. Izrādās, ka tas ir jānoformulē ētikas kodeksā, lai cilvēku kaut kā sauktu pie atbildības un sodītu.

Mūsdienu pasaulē daudzi izvēlas gūt peļņu un varu, pārkāpjot ne tikai morāles, bet arī likuma normas. Tirgot narkotikas, ieročus ir neētiski un arī pretlikumīgi, bet tas ir

veids, kā iegūt grandiozu peļņu, nevis no rīta līdz vakaram sūri grūti strādājot.”

M.Kiope turklāt norāda, ka ļaunums, kas agrāk tika uztverts kā individuāla parādība, nu guvis organizētu formu. Arī pāvests Jānis Pāvils II esot lietojis terminu grēka struktūras, kas nozīmē, ka sabiedrībā ir grupas, kuras pārkāpj morāles un arī likuma normas, turklāt pavedina vai rada apstākļus, lai to darītu arī citi. M.Kiope kā piemērus min gadījumus, kad jauniešiem tiek tirgots alkohols, ļauts ieiet spēļu zālēs.

„Reiz man bija diskusija ar kādu mācītāju, kurš teica – tu taču saproti, ka ļaunums ir pastāvējis vienmēr. Jā, bet ir starpība, vai sabiedrībā tam plaši tiek atvērtas durvis, kā lielā mērā ir pie mums, vai tiek darīts viss, lai ļaunuma menedžēšanas iespējas būtu mazākas,” vērtē M.Kiope.

A.Dravnieks uzskata, ka liela ietekme ir juku laikiem 90. gados, kad sabiedrībai nācās sastapties ar dažādiem izaicinājumiem, un kā pašu nepatīkamāko, kas neraisa cēlu rīcību, viņš vērtē naudu un mantu.

„Nedomāju, ka notiek vairāk izvarošanu, zādzību un citu noziegumu. Policija, protams, varētu strādāt labāk, bet arī padomju laikos milicija nemaz nestrādāja tik labi. Tas bija mīts. Cilvēkiem šodien ir vairāk izaicinājumu un iespēju, bet mazāk atbildību kontrolējošas lietas. Tādēļ arī notiek tas, ko filozofe jūt kā ļaunuma uzplūdus. Tomēr visu ar likumu noteikt nav iespējams. Vairāk būtu jābalstās arī uz apzinīgu sevis ierobežošanu,” spriež A.Dravnieks, vērtējot, ka Latvijas sabiedrības atgriešanās demokrātijā notikusi laikā, kad pašai demokrātijai „bija problēmas”. A.Dravnieks skaidro, ka Rietumu demokrātija, kurā dzīvojam, būtībā ir patērētāju sabiedrība, kurā lielai daļai svarīgākais ir vairāk nopelnīt.

A.Dravnieks turklāt vērtē, ka problēmas meklējamas vērtību sistēmā: „Šobrīd durvis ir vaļā, un katrs pats var veidot savu vērtību sistēmu. Arī ģimenēs vairs nav laika parunāties ar bērniem, viņus nereti audzina internets.”

Diskusijā turklāt tika aktualizēts arī būtiskais jautājums par ierēdņu, arī policistu izglītības līmeni. A.Dravnieks norādīja, ka noteikti ir jāpilnveido civildienests, lai tas būtu izglītots. Jurists atzina, ka ierēdņiem, piemērojot likumus, būtu jāspēj izjust, kā mainījusies sabiedrības izpratne par taisnīgumu, turklāt arī jāspēj likumus gan piemērot taisnīgi, gan izskaidrot indivīdam, kādēļ pret viņu ir tieši tāda rīcība.

Diskusija, kurā aktīvi iesaistījās arī klausītāji, notika Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā 2007. gadā aizsāktā diskusiju cikla “Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas” ietvaros. Europe Direct informācijas punkta Cēsīs vadītāja Ineta Kļaviņa atzina, ka šādas diskusijas par aktuālām problēmām un tendencēm ir svarīgas. I.Kļaviņa vērtē, ka kriminalizēšanās un netaisnīgums Latvijā ir aktuāla problēma, par ko ir jārunā un kurai ir jāmeklē risinājumi, kā arī veidi, kā katrs indivīds var ietekmēt notiekošo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
14

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
47

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Baroka pērle jāuztur un jāspodrina

00:00
15.05.2025
47

Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts, atzīst muižas nomnieks Renārs Sproģis Kad daba mostas, zied ievas, mežā baltus, zilus un dzeltenus paklājus veido vizbulītes, ne viena vien dabas un kultūrvēstures cienītāja ceļš ved uz Ungurmuižu. Te var doties pastaigā pa mežu, parku, apskatīt Latvijā vienīgo koka celtni – baroka pērli un unikālos 18. gadsimta sienu gleznojumus. Pēdējā […]

Pateicas sezonas izcilākajiem ziemas sporta pārstāvjiem

00:00
14.05.2025
73

Lai arī ziemas sporta sezona jau noslēgusies, 8.maijā Cēsu novada pašvaldība teica paldies tiem novada sportistiem, kas aizvadītajā sezonā uzrādījuši augstu sniegumu nacionālā un starptautiskā līmenī. Uz tikšanos neformālā atmosfērā Vidzemes koncertzāles kafejnīcā “Mango Sky Lounge” bija aicināti biatlonisti Baiba Bendika, Estere Volfa, Elza Blei­dele, Annija Keita Sabule, Laura Alziņa un Rūdolfs Raudziņš, kamaniņu braucējs […]

Pils parka dīķi atbrīvo no karūsām

00:00
13.05.2025
155
1

Ne viena vien uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja laiva Cēsu Pils parka dīķī. Tajā sēdošie ar tīklu smēla zivis un veda krastā. Tad tās svēra un mērīja. Ieinteresētie cēsnieki garām nepagāja, piestāja pie informatīvās telts dīķmalā, lai uzzinātu, kas tiek darīts. “Cēsnieki interesējās par dīķa ekoloģisko stāvokli, kāpēc vasarā ūdens ir zaļš un vai to var […]

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

07:00
12.05.2025
27

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI). Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
44
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
68
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
25
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
46
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
48
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi