rajona padomes civilās aizsardzības jautājumu speciālists
Dienu no dienas aktuālāki kļūst civilās aizsardzības jautājumi arī mūsu rajonā. Janvārī stājās spēkā Civilās aizsardzības likums, kurš paredz radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofas situāciju pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības lietišķos un organizatoriskos pamatus, cilvēku īpašumu un vides aizsardzību.
Katastrofas Latvijā var iedalīt trīs pamata grupās. Pirmā – dabas, ko izraisa vētras, viesuļi, lietusgāzes, krusa, stiprs sals, sniega sanesumi, ledus sastrēgumi, liels sausums, mežu un purvu ugunsgrēki. Otrā – ražošanas avārijas, ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdes izraisītās katastrofas, sprādzieni, transporta avārijas, enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku, būvju sabrukšana, sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konflikti. Trešā – epidēmijas, epizootijas un citas slimības, kuras aptver lielas cilvēku grupas plašā teritorijā.
Civilās aizsardzības sistēmu veido valsts iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī visi darba spējīgie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. Jāizstrādā civilās aizsardzības pasākumu plāns paaugstinātas bīstamības, kā arī tajos objektos, kuros atrodas 50 cilvēku un vairāk.
Ja katastrofas mēroga dēļ nepieciešama juridisko un fizisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, civilā aizsardzība nosaka, ka jāizsludina ārkārtējā situācija. Mūsu rajonā lēmumu par to pieņem rajona padomes izveidotā ārkārtējo situāciju pastāvīgā komisija, kuru vada rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Iestājoties ārkārtas situācijai, komisija strādā pēc civilās aizsardzības pasākumu plāna.
Lai katastrofas gadījumā panāktu saskaņotu iesaistīto institūciju darbību, rajonā organizē mācības. Marta beigās notika mācības par tēmu ”Ķīmiskā avārija Cēsu dzelzceļa stacijā”, ja no vilciena noplūst amonjaks. Mācībās iesaistīti valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigāde, zemessardzes 27. kājnieku bataljons, policijas pārvalde, slimnīca, ārkārtējo situāciju pastāvīgā komisija.
Ilmārs Briedis, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes komandiera vietnieks, sastādīja rīcības plānu un vadīja mācības. Dalībnieki sadalījās divās grupās. Ārkārtējo situāciju pastāvīgā komisija pildīja organizatoriskās funkcijas seku likvidēšanā. Otra grupa imitēja seku likvidēšanu katastrofas vietā, informēja komisiju par situāciju notikuma vietā. Uzzinot patieso situāciju, komisija izstrādāja rīcības plānu, paredzot iesaistāmās institūcijas, to cilvēkresursus, iespēju pieaicināt papildspēkus no blakus rajoniem, pielietojamās tehnikas nepieciešamību.
Dienesti strādāja saskaņoti, teorētiski katastrofas sekas likvidēja stundā un 47 minūtēs no paziņojuma saņemšanas brīža.
Mācības beidzot, ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētāja vadībā analizēja to gaitu, pievēršot uzmanību problēmām, trūkumiem norisē. ZS 27. kājnieku bataljona pārstāvis aizrādīja, ka nav analītisku prognožu aprēķinu speciālistu un iekārtu, ar ko noteikt ķīmisku vielu bīstamības pakāpi. Nav iespējams laikus izstrādāt plānus, kas efektīvi pielietojami praktiski, nav vienotu saziņas līdzekļu, rācijas katram dienestam darbojas atšķirīgā frekvencē. Sazinoties rodas laika zudumi, neprecizitātes. Ja iedzīvotāji būtu jāevakuē no ķīmisko vielu apdraudējuma rajona, trūkst apziņošanas līdzekļu, kā arī transporta. M. Niklass VUGD vadībai izteica priekšlikumu šādas mācības rīkot atkārtoti, tās pietuvinot realitātei.
Cēsu VUGD trūkst ekipējuma, ar kuru varētu strādāt ķīmisko katastrofu seku likvidācijā. Šobrīd valstī ir tikai viena tāda komanda Rīgā.
Komentāri