Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Vai gājēja dzīvība trīsdesmit santīmu vērta?

Druva
23:00
26.10.2007
14

Pašnāvnieki – tāds ir populārākais vērtējums gājējiem, kuri tumšajā laikā staigā bez atstarotājiem. Šādi atzina būtībā visi “Druvas” aptaujātie autovadītāji, uzsverot, ka šos gājējus nav iespējams pamanīt. Lai gan par to tiek regulāri diskutēts, statistika atklāj, ka problēma pastāv.

„Gājējam uz brauktuves nav ko darīt!”

Rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieks Andris Pāže atzīst un statistika pierāda, ka problēma ir. Pagājušajā gadā no janvāra līdz septembrim bojā gājušo gājēju skaits valstī bija 86, šogad 95, bet Cēsu rajonā attiecīgi pieci un viens. Valstī šogad palielinājies ievainoto gājēju skaits, mūsu rajonā tendence nav tik jūtama. Pagājušajā gadā no janvāra līdz septembrim mūsu rajonā ievainoti 12, šogad astoņi gājēji, bet oktobrī vēl divi.

„Par atstarotājiem atceramies tikai ziemā un rudenī, kad notiek akcijas, bet par to jādomā katru dienu. Tumsa jau nav tikai rudenī un ziemā, jautājums tikai, cikos saule noriet un uzaust. Drošība jāievēro, un cilvēkiem pašiem par to ir jādomā,” atzīst A.Pāže.

Policists izskaidro situāciju tumšajā diennakts periodā: “Autovadītājs gājēju bez atstarotāja pamana tikai savu uguņu gaismā, 60 metru attālumā. Ja autovadītājs brauc ar atļauto ātrumu, gājēja siluetu viņš pamana 60 metru attālumā, bet konkrēti redz tikai 30 – 40 metru attālumā. Taču apstāšanās ceļš pie ideāliem apstākļiem ir 72 metri. Sāksies slidenais laiks un būs vēl grūtāk.”

Tomēr A.Pāže atzīst, ka transporta līdzekļa vadītājam nav jāparedz, ka uz brauktuves atradīsies gājējs, kas nepildīs ceļu satiksmes noteikumu prasības. Noteikumi paredz, ka gājējam ir jāpārvietojas pa kreiso nomali vai brauktuves malu, pretim transporta līdzekļu braukšanas virzienam, turklāt tumšajā diennakts laikā jālieto atstarojošie elementi.

Bijis gadījums, kad cilvēks gulējis uz ceļa – autovadītājs viņam uzbraucis, taču nodomājis, ka tas bijis baļķis. To, ka tas bija cilvēks, viņš konstatējis tikai apstājoties, jo braucot uz ceļa redzams nebija nekas. A.Pāže uzsver: “Gājējam uz brauktuves nav ko darīt!”

Noteikumi jāievēro arī riteņbraucējiem – lai pamanītu viņus, velosipēdam priekšā jābūt baltiem un aizmugurē sarkaniem uguņiem. Bez akcijām nesaprot nēsāt atstarotājus

Problēma ir. To atzīst ne tikai policijas darbinieki, bet arī autovadītāji. Raimonds Miķilps, kuram auto vadīšana ir ikdienas pienākums, ir viens no tiem, kurš vērtē skarbi – gājēji, kuriem nav atstarotāju, ir pašnāvnieki. Nesen viņam nācies piedzīvot bīstamu situāciju kāda riteņbraucēja dēļ, kuram nav bijis neviena atstarojoša elementa un gaismu. Nelīdz arī gājēju taisnošanās, ka mugurā gaišas drēbes – R.Miķilps uzsver, ka tās nemaz neredz.

Viņš apstiprina A.Pāžes teikto: „Visu gadu ir bīstamais laiks – tad, kad ir krēsla un tumsa. Protams, šādā laikā gājēju neredz, ja nav atstarotāju! Īpaši, ja kāds brauc pretī – tad neredz neko! Tie, kuri ir gudrāki, nēsā atstarotājus, pa lieliem ceļiem staigā ar bateriju.”

Autovadītājs Jānis Ošiņš domā līdzīgi, turklāt: „Tagad ar atstarotājiem staigā vairāk, bet daudzi neievēro, pa kuru ceļa pusi jāpārvietojas.”

Arī autovadītāja Ruta Īvāne no Drustiempiekrīt, ka tumšos gājējus nevar redzēt, tomēr aizvien daudzi staigā bez atstarotājiem. Arī Jānim Kopeikam bijušas vairākas situācijas, kad, vadot automašīnu, teju pēdējā brīdī pamanīti cilvēki bez atstarotājiem. Lielākoties tas bijis uz lauku ceļiem: „Kad norit akcijas, cilvēki izmanto atstarotājus, bet šogad atkal tas ir mazāk. Vajadzētu kādu akciju!”

Autovadītājas Gaļina Robīte un Liene Pētersone no Rozulas secina, ka droši vien nekad nebūs tā, ka visiem būs atstarotāji, bet ir tā, kā ir – bez šiem gaismekļiem gājēju nav iespējams ieraudzīt. G.Robīte vērtē: „Kad ierauga, var būt jau par vēlu” un piebilst, ka bērniem lielākoties atstarotāji ir.

Jānim Lācim no Drustu pagasta autovadītāja pieredze ir teju 50 gadi: „Domāju, ka tā ir obligāta lieta, vajadzētu lietot atstarotājus gan laukos, gan pilsētās!”

Cēsniece Dzintra Dambe uzsver: „Tā ir bezatbildība un vieglprātība. Ja tumšajiem gājējiem nerūp savs liktenis, lai viņi padomā par šoferiem, uz kuru sirdsapziņas var gulties šo gājēju dzīvība. Cilvēks visu mūžu mocīsies ar vainas apziņu par to, kas noticis ne viņa vainas pēc.”

Viņa arī piekrīt, ka, iespējams, tie, kuri nekad nav braukuši pie stūres, neizprot, ka gājējus bez atstarotājiem patiešām nevar saskatīt: „Viņiem šķiet – kad stāvu zem lampas, mani redz. Kā tad var neredzēt šoferis, ja viņš brauc ar ieslēgtām lampām?”

Staigājot pa ielām, var novērot, ka patiešām nelielai daļai ir atstarotāji, tomēr satiktie kājāmgājēji piekrīt, ka tas ir nepieciešams. Luīze Bicāne atklāj, ka atstarotāju lielākoties nēsā kabatā un tumšajā laikā izņem, uzliekot redzamā vietā. Valentīna Kalniņa pastāstīja, ka tumsā cenšas nestaigāt, bet bērniem un mazbērniem atstarotāji esot. Tomēr Dana Mote atzinās, ka pati nestaigā ar atstarojošajiem elementiem, bet bērnam gan pie jakas tas ir pielikts: „Domāju, ka pilsētā autovadītājs var pamanīt gājēju. Uz lauku ceļiem ir šaubīgāk. Tomēr neticu, ka uz tumša ceļa viens atstarotājs var palīdzēt. Tad tie nepieciešami vairāki.”

Taču A.Pāže apgalvo, ka atstarotājus vajag kā pilsētā, tā laukos: “Ne jau tikai ārpus apdzīvotām vietām nepieciešami atstarojošie elementi. Tie jālieto arī apdzīvotās vietās, kas arī ir rakstīts noteikumos. Lapsu iela līdz lielveikalam “Mego” ir ļoti tumša, turklāt arī gājēju pāreja no CATA puses ir nepārredzama.”

A.Pāže atzina, ka būtu vērtīgi, ja pilsētas dome uzlabotu situāciju un apgaismotu gājēju pārejas, uzstādot laternas tumšos, nepārredzamos ceļa posmos. Tumšajam gājējam nelaimē jāvaino pašam sevi

A.Pāže skaidro, ka bieži tiek notriekti vai par cietušajiem kļūst cilvēki, kuri lietojuši alkoholu. Vēl aizvien atstarotājus nelieto arī skolas vecuma bērni, īpaši lauku reģionos, lai gan policija regulāri brauc uz skolām, runā ar skolotājiem, vecākiem un skolēniem: „Nezinu, par ko domā vecāki.”

A.Pāže piekrīt, ka skan skarbi, tomēr – ja cilvēks nelieto atstarotāju un notiek nelaime, viņš var vainot tikai pats sevi. Tāpat arī, ja kas notiek ar bērnu atstarotāja nelietošanas dēļ, vecākiem būtu jāvaino pašiem sevi, nevis sabiedrību: “Cilvēks sāk saprast tad, kad cieš viņš pats

vai viņa tuvinieki. Tikai tad. Cilvēks saka – es jau nevienam netraucēju, viņam mani jāredz – viņam taču ir uguņi! Bet neko nevar redzēt, ja gājējam nav atstarotāja vai lukturīša. Arī gaišas drēbes nepalīdz – tās jau nav atstarojošas!”

A.Pāže turklāt vērš uzmanību tam, ka atstarotāji jānēsā pareizi, lai tos var saskatīt. Ja tie piesprausti pie somas, kas tiek nesta uz muguras, tad, gājējam ejot pa pareizo ceļa pusi, šoferis to neredz. Tādēļ A.Pāže iesaka atstarotāju nesāt pie labās rokas, tomēr drošības labad labāk nedaudz pārspīlēt ar atstarotāju skaitu.

Gājēji kā argumentu, kādēļ atstarotājs netiek lietots, nevar izmantot arī tā cenu, jo lētākie atstarotāji ir nopērkami pat par 20 santīmiem. A.Pāže atzīst, ja tiešām finansiāli to nav iespējams iegādāties, varbūt var palīdzēt pašvaldības, kaut piedāvājot ceļa zīmju krāsu atgriezumus. Dz.Dambe atzina, ka atbalstītu akciju, kuras laikā cilvēki, kuri to var atļauties, nopirktu vairākus atstarotājus un tos atvēlētu tiem, kuri tos nevar nopirkt.

Tomēr problēma ir arī sabiedrības vienaldzībā, jo lielākoties vadītāji, kuri laimīgi apbraukuši tumšo gājēju, neapstājas un neizskaidro

situāciju, tādā veidā, iespējams, novēršot nelaimi. Autovadītājs drīzāk aizbrauc tālāk, klusībā dusmojoties. A.Pāže savā praksē atminas tikai vienu gadījumu, kad par tumšo gājēju ziņots gan radio, lai brīdinātu citus autovadītājus, gan policijai.

Sods drošībai

Lai uzlabotu situāciju, gājēji par atstarotāju nelietošanu, kā arī citu noteikumu neievērošanu, kas attiecas uz gājējiem, var tikt sodīti ar naudas sodu no pieciem līdz 20 latiem. Pagājušajā gadā mūsu rajonā sodīti 93, šogad 143 gājēji (valstī attiecīgi 10,5 un 18, 5 tūkstoši). A.Pāže vērtē, ka statistikas palielināšanās saistīta ar stingrāku šīs problēmas kontroli.

A.Pāže kārtējo reizi arī atgādina, ka braukšanas ātrums autovadītājam ir jāizvēlas atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, kā arī ceļa un laika apstākļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
24

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
63

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
44

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
127

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
159

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
51

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
22
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
19
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
14
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
33
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi