Cēsu domē norisinājās diskusija par korporatīvo sociālo atbildību. To organizēja korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas grupas Baltijas valstīs sadarbībā ar pilsētas domi.
Diskusijā piedalījās domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, rajona padomes izpilddirektora palīdze starptautiskos jautājumos Rita Merca, Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, „Radio Trīs” direktors Ivars Ceriņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Tomsons, Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis un Cēsu rajona uzņēmēju kluba vadītājs Arkādijs Suškins, Madonas Biznesa inovācijas un informācijas centra vadītāja Dace Āriņa, SIA „Imanta Info” un Valmieras rajona laikraksta „Liesma” pārstāvis Guntis Vīksna, Valmieras
pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks, Valmieras pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Zenta Iļķēna.
Sarunas vadītājs, biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns Andris Pētersons korporatīvo sociālo atbildību izskaidroja ar piemēru par uzņēmēju, kurš ne tikai maksā ar likumu noteiktos nodokļus, bet arī atver saviem darbiniekam 3. pensiju līmeni.
„Korporatīvā sociālā atbildība ir plānota, mērķtiecīga aktivitāte, kas nav ziedojums, piemēram, kā vienreizēja pabalsta izsniegšana. Tā ir makšķeres sniegšana cilvēkam, nevis zivs iedošana. Tas notiek regulāri un ilglaicīgi. Ir jāuzdod jautājumi cilvēkiem – kā viņi jūtas gan brīdī, kad ir jāpieņem kāds lēmums, gan kad tas tiek īstenots.
Sociālā atbildība attiecas uz trim jomām – uz sociāliem, ekonomiskiem un apkārtējās vides jautājumiem,” skaidroja A.Pētersons. Diskusijas vadītājs aicināja aizdomāties, vai uzņēmumi preces ražo sociāli atbildīgi, piemēram, uzņēmums var ne tikai attīrīt notekūdeņus, bet upes malā arī iestādīt kokus. Kā pretēju piemēru sociāli atbildīgai rīcībai A.Pētersons minēja skandālu par Nike botām, ko ražojušas divpadsmitgadīgas ķīniešu meitenes.
I.Ceriņš atzina, ka ,strādājot radio, ir jāatrod veiksmīgs kontakts ar jebkuru cilvēku, kurš ir atnācis vai zvana, lai izteiktu savas domas vai lūgtu palīdzību: „Tiešajā ēterā runājam ar klausītāju. No mums
atkarīgs, kā viņi uztver informāciju.”
Būtiska nozīme ir tam, kāda uzņēmumā ir attieksme pret darbiniekiem, klientiem.
Kā norādīja I.Ceriņš – jebkurš cilvēks vēlas cilvēcīgu attieksmi.
G.Vīksna pastāstīja, ka uzņēmumā visiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir darba ņēmējs, vai arī īpašnieks, ir sociālā apdrošināšana, pabalsts preses abonēšanai, turklāt notiekot arī dažādi pasākumi.
„Manas prasības, pieņemot cilvēku darbā, ir, lai viņš strādātu komandā. Piedāvāju uzdevumu – vai darbinieks ir gatavs dzīvot manā darba ģimenē, līdz ar to būt iekšā manās problēmās, tāpat kā es esmu gatavs darīt visu, kas saistīts ar viņa problēmām,” skaidroja A.Suškins. Savukārt J.Baiks atzina: „Mums ir sociālā atbildība gan par pašvaldības iedzīvotājiem, gan par cilvēkiem, kuri strādā pašvaldībā. Valmierā pastāv arī tādi sociālie pakalpojumi, ko nenosaka likums, piemēram, jaunajām māmiņām ir bērna piedzimšanas pabalsti . Tā mēs atbalstām jaunās ģimenes.”
J.Baiks skaidroja, ka Valmierā tiek darīts viss, lai vide būtu pēc iespējas pievilcīgāka un cilvēki varētu justies labi, turklāt jebkuram ir iespēja izteikt viedokli, uzdot jautājumu pašvaldības darbiniekiem, jo pilsētā ir izvietotas kastītes, kurās var iemest lapiņas ar jautājumiem, regulāri notiek tiešraides televīzijā, kad iedzīvotāji var zvanīt uz studiju, turklāt cilvēki bieži vien izmantojot apmeklētāju pieņemšanas laikus.
Pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Zenta Iļķēna skaidroja, ka katru dienu viņa varbūt nepavaicā darbiniekiem, kā viņi jūtas, bet darbinieki tiekot maksimāli atbalstīti. Z.Iļķēna uzskata, ka Valmierā ļoti laba pieredze- uzņēmēju konsultatīvās padomes darbība.
K.Tomsons atzina, ka arī Cēsīs ir laba sadarbība starp uzņēmējiem un pašvaldību. Tā, piemēram, gatavojoties Cēsu 800 gadu jubilejai, uzņēmēji aktīvi iesaistījās sv. Jāņa baznīcas pulksteņa atjaunošanā.
R.Merca skaidroja, ka rajona padome strādā vairākos virzienos, lai parādītu sociālo atbildību: „Pirmkārt, padome investē pakļautībā esošo veselības aprūpes iestāžu, pansionātu, bērnu nama darbinieku izglītībā, kā arī infrastruktūras sakārtošanā. Otrkārt, tā kā rajona padomei ir ilggadēja pieredze starptautiskajā sadarbībā un projektos, uzņēmējiem, pašvaldību darbiniekiem, nevalstisko organizāciju un sabiedrības grupu pārstāvjiem tiek dota iespējas mācīties.”
G.Šķenders atzina, ka ļoti būtiska ir ārējā komunikācija – tas, kā informācija tiek sniegta sabiedrībai, kā arī domes iekšējā komunikācija. Arī G.Šķenders norādīja, ka dome saviem darbiniekiem sniedz sociālās garantijas, kā arī zināšanu papildināšanas iespējas. Līdzīgi kā Valmieras pašvaldībā, arī Cēsu iedzīvotājiem ir dažādas iespējas viedokļa paušanai.
V.Litaunieks dalījās veiksmīgajā pieredzē sadarbībā ar sabiedrību: „Radīju ikmēneša tikšanās. Viena diena ir konfesiju pārstāvjiem, viena valsts iestāžu vadītājiem, tūristu un amatnieku grupām, uzņēmējiem un viena diena, lai tiktos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ikmēneša tikšanās dod ļoti daudz – esmu informēts par sabiedrības procesiem, turklāt ir izveidojies pastāvīgs dialogs.”
Komentāri