Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Uzsāk pilna cikla bruņumašīnu ražošanu

Iveta Rozentāle
00:00
29.05.2024
101
Patria

Kopā. Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa un Somijas premjerministrs Peteri Orpo jaunajā bruņumašīnā. FOTO: publicitātes

Atklāta pirmā un pagaidām vienīgā bruņumašīnu ražotne Baltijā. Tā atrodas tepat Vidzemē, Valmierā. Piektdien kaimiņu pilsētā atklāja “Defence Partnership Latvia” ražotni,  kur taps bruņumašīnas “PATRIA 6×6”.

“Defence Partnership Latvia” ir Somijas aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma “Patria” grupas uzņēmums. Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka šādas ražotnes atklāšana ir nozīmīgs un vēsturisks notikums, kā arī lielisks piemērs Somijas un Latvijas ekonomiskajai un militāri rūpnieciskajai sadarbībai. “Latvijas, Somijas un visa Baltijas reģiona valstu sadarbība militārās rūpniecības jomā un robežu aizsardzības stiprināšanā ir būtiska, jo Krievijas hibrīddraudi palielinās. Val­mie­ras ražotne ir daļa no projekta, kura mērķis ir stiprināt Eiropas drošības un aizsardzības spējas.” To apstiprināja arī “Patria” prezidents un izpilddirektors Esa Rautalinko: ““Pat­ria” modernās tehnoloģijas, zināšanas un prasmes nostiprina Latvijas aizsardzības rūpniecības bāzi. Šī programma palielina Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēku gatavību, starpsavienojamību, samazina izmaksas un vienkāršo loģistikas ķēdes.” Somijas premjerministrs Peteri Orpo norādīja, ka sākotnēji bruņutransportieri Valmierā tiks ražoti Latvijas vajadzībām, bet nākotnē spēs apmierināt arī sabiedroto partneru vajadzības. Peteri Orpo ar gandarījumu vērtēja, ka Latvijas un Somijas aizsardzības nozare kļūst arvien savienotāka un abu valstu attiecības kopš Somijas iestāšanās NATO  ir  vēl dziļākas un spēcīgākas.

Ar ražotnes atklāšanu tiek uzsākta pilna cikla 6×6 bruņumašīnu ražošana Latvijā. Pirms tam daļa bruņumašīnu ražošanas cikla notika Cēsīs, cerot turpat arī attīstīties. “Sākotnēji bija plāni paplašināt ražotni Cēsīs, bet, tā kā tas neizdevās, jo konkrētā teritorija nav tik liela, bija jāpieņem    lēmums, kā rīkoties tālāk. Valmiera tajā brīdī piedāvāja savu variantu, mums bija jāliek pie malas emocionālā piesaiste un jāizdara izvēle,” “Druvai” paskaidro Uģis Romanovs, “Patria Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Ražotnes telpas atrodas bijušā gaļas kombināta būvēs, tagadējā industriālajā parkā. Telpas bija jāpielāgo ražotnes vajadzībām, tika palielināta grīdu nestspēja, drošības sistēmas un citi būtiski aspekti. Uģis Romanovs norāda, ka gan visas iekārtas, kas bija Cēsīs, gan darbinieki turpina darbu Valmierā. “Darbinieki lielākoties ir tieši no reģiona – Cēsīm un Valmieras.” Darbaspēka jautājums bija viens no tiem, kāpēc šāda ražotne netika celta galvaspilsētā. Patlaban Val­mieras ražotnē strādā 19 mehāniķi un seši administrācijas darbinieki, bet darbinieku skaitu iecerēts palielināt līdz 40. Interese par iespēju strādāt šajā uzņēmumā ir, pēdējai vakancei bija pieteikušies 35 pretendenti.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pasūtījums ir 30 bruņutransportieri gadā. Ra­žot­nes jauda ir lielāka – gadā iespējams saražot 80 bruņumašīnas, bet, strādājot divās maiņās, 160.    Lielāko daļu nepieciešamo metāla daļu ražo Latvijā – Valmierā, Rīgā, Jel­ga­vā un citviet. Trans­port­līdzekļi tiek sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieročus un citu aprīkojumu, bet ar specifiskā aprīkojuma uzstādīšanu nodarbojas Nacionālie bruņoties spēki. Bruņutransportieru sakomplektēšana ir roku darbs, vienam transportlīdzeklim nepieciešamas tūkstotis darba stundu. Saražotās bruņumašīnas tiks testētas trīs veidos: peldēšanā, braukšanā bezceļa apstākļos un normālos ceļa apstākļos. Ražotnē veiks arī “Patria” tehnikas apkopi.

Pasākuma atklāšanā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. J.Baiks vērtēja, ka “Patria” ir pirmā militārā ražotne Valmieras novadā, bet tas ir tikai sākums novada ieguldījumam ES un NATO aizsardzības spēju stiprināšanā. “Druvai” J.Baiks teic, ka lielākie izaicinājumi ir aiz muguras, un uzsver, ka Valmiera ir ļoti industriāla pilsēta, kas tik nepieciešams šādai ražotnei: “Mums ir daudz uzņēmumu metālapstrādē, kas ir gatavi sniegt pakalpojumus, ražot nepieciešamo, mums ir ļoti labi industriju apkalpojošie uzņēmumi, kas darbojas elektronikā un citās jomās, šeit uz vietas ir izauguši lieli uzņēmumi. Tāpat mums ir tehnikums un augstskola, abas mācību iestādes ir ļoti elastīgas, spēj piemēroties un sagatavot atbilstošus speciālistus. Šeit ir ļoti daudz ar metālapstrādi saistīts, un mums ir ļoti spēcīgi metāl­apstrādes apmācības kursi, ko izveidojām no nulles. Programmu izstrādāja uzņēmēji, kas darbojas metālapstrādē. Turklāt tepat, 400 metru attālumā, ir militārā bāze, ar kuru arī ir sadarbība. Savukārt uzņēmums jau blakus būvē izmēģinājuma cehu kopā ar noliktavu, tā jau ir nākamā investīcija.”

Ražotnes izveidē investēti aptuveni 10 miljoni eiro, no tiem pieci miljoni eiro ir Valmieras pašvaldības ieguldījums, pieci miljoni eiro – “Defence Partnership Latvia” finansējums.   

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu “Patria” 2021. gadā, Latvija pasūtīja vairāk nekā 200 “PATRIA 6×6” bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
7

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
236

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
50

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Dabas spēki parāda savu varenību

17:00
01.07.2024
148

1.jūlija, pirmdienas, vējš, kas kopā ar lietu brāzās pāri Cēsīm, postījis meža audzes Lenču ielas pašā galā, Meža kapu tuvumā, un tālāk Ērgļu klints apkaimē. Lauztas priedes, ar visām saknēm izgāzti bērzi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests raiti strādāja, lai likvidētu postījumus un atbrīvotu ceļu automašīnām. Cēsu novada pašvaldība ziņo, ka vētra lielākos postījumus nodarījusi […]

Cīņu rekonstrukcija – ne tikai izrāde

00:00
01.07.2024
38

Šauteņu ložu sprakšķus un lielgabalu dunoņu Cēsīs, Pirtsupītes gravā, sestdien skatītāji uztvēra ar aizrautību, bet pirms simtu pieciem gadiem tie pilsētai un apkaimei nesa šausmas un bailes. Cēsu kauju rekonstrukcija izspēlēja plašāku notikumu atainojumu, ne konkrētu epizodi latviešu un igauņu cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Te bija gan pilsētnieku mierīgās dzīves ainiņas, ko pārtrauc […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi