Uz sarunu redakcijā ieradās Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, viņa vietnieks Andris Mihaļovs un domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs, Cēsu domes uzņēmēju padomes pārstāvji – SIA “Reifeks” rīkotājdirektors Andris Vasins un salona “Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Normunds Kažoks. Apritējuši divi gadi, kopš izveidota Cēsu domes uzņēmēju padome. Šajā laikā tajā izskatīti aktuāli jautājumi, taču dažkārt uzņēmējiem licies, ka viņu ieteikumi paliek ēnā. Par aktualitātēm arī šī saruna. Uzņēmēju padomes mērķi
– Ar kādu mērķi izveidoja uzņēmēju padomi un vai tā attaisnojusi uz to liktās cerības?
Andris Vasins: – Uzņēmēju padome veidota kā konsultatīva padome pie pilsētas domes, lai uzņēmēji paustu savu nostāju par dažādiem uzņēmējdarbības jautājumiem. Protams, pēc uzņēmēju iniciatīvas šī padome domē dibināta iepriekšējā sasaukuma laikā, jo tad situācija bija citādāka, deputātu vidū dominēja skolotāji un mediķi. Uzskatu, ka tad deputāti bija stipri attālināti no uzņēmējdarbības pamatiem. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēju padome tika veidota. Šobrīd domes deputāti daudz problēmu atrisina, savā starpā diskutējot, bez uzņēmēju padomes līdzdarbošanās.
Uzņēmēju padomei nesen bija neformāla sapulce, kurā aprunājāmies, pārspriedām, kādu redzam turpmāko darbību. Ierosinājums, kas izskanēja no domes puses bija – mums vajag uzņēmēju viedokli par apbūves noteikumiem. Mēs noteikti esam par tiem. Ja šāds konkrēts jautājums adresēts, apspriežamies un nekavējoties paužam savu no-stāju. Tā arī gribētu turpmāk strādāt. Saprotu, ka visa informācija tiek publicēta domes mājas lapā, bet visi šo informāciju neizlasa. Sadarbība varētu pilnveidoties, ja būtu kāds koordinators starp domi un uzņēmēju padomi. Tad izķertu tos jautājumus, kas virmo domē, kā šobrīd apbūves noteikumus, un mums adresētu apspriešanai.
Mums, uzņēmējiem, nereti ir citāds skatījums, bet jāatrod laiks, kad gribas izdiskutēt, un tad par konkrētām lietām mēģinām dot savu viedokli, ko uzņēmēji pašreiz saskata, ko varētu darīt pilsētas labā, raugoties no malas.
Jānis Rozenbergs: – Darbojās jau vides padome, tūrisma un kultūras padome, un tajā laikā pašvaldības speciālisti nodarbojās ar teritorijas plāna izstrādi. Tad jau arī darbojās uzņēmēju padome. Dome tobrīd gribēja runāt ar uzņēmēju pārstāvjiem par teritorijas plānojumu. Pilsētā ir rūpniecības un tirdzniecības kameras Cēsu nodaļa, pastāv uzņēmēju klubs, kuru vada Arkādijs Suškins. Tad veidojās uzņēmēju grupa, kas izteica vēlēšanos, lai pilsētā būtu iespēja pārrunāt attīstības plānu un citus aktuālus jautājumus. Dibināšanas procesā uzņēmēju vidū valdīja emocijas, kāpēc vajadzīgs vēl trešais veidojums. Bet galarezultātā dominēja doma par uzņēmēju padomes izveidošanu 13 cilvēku sastāvā. Reizi mēnesī tie tiktos ar domes pārstāvjiem un pārrunātu aktuālos jautājumus. Pēc būtības tiešām tā ir konsultatīva padome, kas dod savu skatījumu par kādu no izvirzītajiem jautājumiem, pēc tam deputāti to ņem vērā kā vienu no viedokļiem.
Vai padome attaisnoja pašvaldības cerības? Mēs esam daudz jautājumu diskutējuši. Uzņēmēji snieguši vairākus priekšlikumus. Piemēram, atrisināt taksometru problēmu – kopējais noformējums, skaits, pakalpojuma kvalitāte. Diskutēts par izstādi “Cēsu uzņēmējs”, ļoti daudz runāts par tirgu, teritorijas plānojumu. Pašreiz darba kārtībā ir apbūves noteikumi, kur svarīgs būs uzņēmēju viedoklis. Sabiedriskajā apspriešanā lielas cerības saistām ar uzņēmēju, arhitektu, būvnieku aktivitāti.
Domāju, ka uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Sergejs Gorovenko ir aktīva persona, kurš spēj ap sevi pulcēt līdzīgi domājošus.
Andris Mihaļovs: – Ir jautājumi, kuros uzņēmēju padomes un pašvaldības sadarbības rezultāti būs redzami tikai vēlāk. Tos nevar vienmēr gaidīt momentā.
Gints Šķenders: – Domei nekad nav izvirzījies jautājums par cerībām vai konkrētiem uzdevumiem uzņēmēju padomei. Katrs sabiedrisks veidojums, kas izsakās par savu sfēru, šajā gadījumā uzņēmēji, galvenokārt runā par biznesa un pilsētas attīstību, viņu viedokļi domei ir svarīgi, arī tad , ja sniedz kaut vai konsultācijas.
Andris Mihaļovs: – Kad tāda padome vēl nebija izveidota, runājām, ka uzņēmēji varētu kaut ko vairāk uzzināt par domes darbu. Uzņēmēji ir paši uzdevuši jautājumus, uzņēmēju padomes priekšsēdētājs sastāda darba kārtību, kādus jautājumus ar mums gribētu apspriest. Šad tad iniciatori kopīgai sarunai ir domes darbinieki. Tikšanās notiek diezgan regulāri, padome uzzina aktualitātes un par tām var pastāstīt citiem. Rezultāts nav uzreiz. Par sadarbību
– Vai sadarbības modelis, jūsuprāt, ir progresīvs un dzīvotspējīgs, attīstību veicinošs, jo Jānis Rozenbergs jau minēja daudzās padomes, kas pastāv?
Andris Vasins: – Uzskatām, ka šis modelis nedaudz jāmaina, tāpēc, ja no domes jautājumus nesaņemsim, tad mēs tos diskutēsim paši un par savu nostāju informēsim domi, protams, popularizēsim sabiedrībā ar mediju starpniecību. Tāpēc svarīga koordinatora nepieciešamība domē. Vēlos, lai lasītāji uztvertu, ka uzņēmējiem dažkārt nebūt nav viennozīmīgs viedoklis. Sanākam kopā pēc iespējas vairāk uzņēmēju, un pārsvars gūst virsroku.
Gints Šķenders: – Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, bet varbūt domē tas ir jāmeklē. Valsts mērogā bieži uzņēmēji diskutē ar tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā paplašināt uzņēmējdarbību tieši tādās pilsētās, kādas ir Cēsis. Klasiski, kā notiek diskusijas ar tirdzniecības un rūpniecības kameru, pie mums vēl nav. Diemžēl.
Andris Vasins: – Mēs gribam izprast, ar ko nodarbojas tirdzniecības un rūpniecības kamera. Pirms četriem gadiem to mēģināju darīt aktīvi, bet izpratni neguvu.
– Ko dome no uzņēmēju padomes priekšlikumiem ir ieviesusi savā darbā?
Normunds Kažoks: – Mūsu uzdevums ir veidot dialogu – tiltu un konkrētu lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu, nevis pašvaldības administratīvo procesu regulēšanu. Mums izvirza jautājumu, mēs izsakām savu viedokli. Par tirgu mums bija cits viedoklis nekā oficiālais, bet mēs neapvainojāmies. Tagad runāsim par apbūves noteikumiem. Vai gala rezultātā tie būs tādi, kādus mēs tos redzam? Nav jau tā, ka tad, ja jūs neņemat mūs vērā, mēs ejam uz citu pilsētu… Mums ir ļoti koleģiālas attiecības. Bieži tiekamies un pat bez sēdes jautājums nereti jau izdiskutēts un uzņēmēju skatījumā izlemts. Viens no ierosinājumiem, kas atrada atbalstu, bija autotransporta novietošana ārpus pilsētas Cēsu 800 gadu svinībās.
Gints Šķenders: – Tirgus jautājumā uzņēmēju padome nāca ar citu ierosinājumu. Daudzi mazāki , bet svarīgi jautājumi infrastruktūras sakārtošanā tieši no uzņēmējiem bijuši vērtīgi, jo viņi jau labāk redz. Autotransporta komisijā ir jautājumi, kas jāizrunā. Dzīves saskarē vislabāk uzņēmēji pasaka, kā lai problēmu atrisina. Uzņēmēju finansiālajam ieguldījumam varam pateikties, ka mums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir skaisti apgaismota pilsēta, ka notiek dažādi pasākumi.
Andris Vasins: – Uzņēmējiem tā jau kļuvusi par tradīciju – svētkos izdaiļot pilsētu. Nekad neesam pauduši protestu domes lēmumiem par sakārtotu vidi. Paši esam ieinteresēti, lai pilsēta būtu pēc iespējas skaistāka. Galvenais – nodokļi
– Vai domes speciālisti izjūt vajadzību pēc šādas padomdevēju institūcijas?
Jānis Rozenbergs: – Neapšaubāmi, ka tāda ir vajadzīga. Andris Vasins jau uzsvēra par koordinatora nepieciešamību, vienalga, kur viņš darbojas -tirdzniecības un rūpniecības kamerā vai domē. Cilvēks nepieciešams, jo informācijas gūzma ir pietiekami liela. Viņam būtu jāizfiltrē svarīgākais, kas varētu skart arī uzņēmēju intereses. Katrai institūcijai ir savs iedzīvošanās laiks. Paiet periods, apstājas, izvērtē, un atkal uz priekšu. Uzņēmēju padomes darbība ir atkarīga no cilvēkiem. Ja nav virzītājspēka, nekas nenotiks.
– Kas būtu darāms, lai palielinātu uzņēmēju aktivitāti?
Jānis Rozenbergs: – Ja vērtējam apbūves noteikumus, kas ir domes normatīvs, jāsecina, ka tie ietekmē ikvienu. Tas ir atvērts dokuments diskusijām, izmaiņām, grozījumiem. Ja priekšlikumu nav, parasti pēc tam seko pārmetumi.
Andris Mihaļovs: – Uzņēmējiem primārais ir nodarboties ar savu biznesu. Ja viņi atrod laiku sabiedriskajām aktivitātēm, tas ir tikai apsveicami. Bet mēs nevaram no uzņēmēju padomes prasīt un apgalvot, ka par maz un slikti strādā. Vienā no uzņēmēju padomes sēdēm teica, ka ne jau vienmēr kaut kas jāmaina. Aktivitāti mākslīgi palielināt arī mēs nevaram.
Gints Šķenders: – Galvenais, ka uzņēmēji darbojas, ieplūst nodokļi.
Andris Mihaļovs: – Pilsētā vajadzīga koncertzāle vai ne? Tādus jautājumus uzklausīs no visām padomēm. Uzņēmēji nedrīkst skatīties tikai no sava uzņēmuma lokālajām pozīcijām. Tā ir domes struktūra, ar uzņēmēja specifiku un zināšanām. Galvenais, apmainīties viedokļiem un informāciju. No šīm sarunām izriet lēmums.
Andris Vasins: – Veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai ir jānodrošina uzņēmējdarbības vide un kultūras izveide. Ja runājam par vidi, tad tas ir tieši tas darbs, kas veicams uzņēmējiem un pašvaldībai kopīgiem spēkiem. Bieži vien pašvaldībai ir ierobežotas tiesības noteiktu jautājumu risināšanā. 2005. gadā uzņēmēju padome piedalījusies diskusijās par azartspēļu zālēm vairāku mēnešu garumā, bija izstrādāts plāns ar norādi, kur tās drīkst organizēt. Beigās mainījās likums, pašvaldībai tika liegtas tiesības kaut ko mainīt , vairāku mēnešu darbs bija vējā. Piekrītu G.Šķenderam, ka uzņēmēju padomei ir nepieciešama cieša sadarbība ar likumdevējiem. Tirdzniecības un rūpniecības kamera lielā mērā ir uzņēmēju lobijs. Par attīstību
– Kas, jūsuprāt, darāms, lai Cēsis attīstītos līdz ar citām valsts pilsētām?
Andris Vasins: – Dome var rosināt uzņēmējdarbību. Aktivitātes ziņā esam priekšgalā. Ļoti svarīgi, lai pieaugošajam domes budžetam piesaistāmie līdzekļi no valsts un Eiropas Savienības tiktu izlietoti tālredzīgi. Ar to es domāju infrastruktūras izveidi un politisku lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu investīciju un darbaspēka pieplūdi. Tieši tas veicinās Ginta Šķendera pieminēto nodokļu nomaksu.
– Vai uzņēmēju padome turpinās iesākto, varbūt gaidāmas kādas izmaiņas?
Andris Vasins: – Nāksim ar saviem konkrētiem priekšlikumiem, mēģināsim paši popularizēt savu darbību, piesaistot plašāku uzņēmēju interesi sadarbībai ar pašvaldību. Piedāvāju svarīgākos uzņēmēju padomes skatītos jautājumus regulāri atspoguļot “Druvas” slejās, īsi un saprotami, aicināt arī citus uzņēmējus izteikt savu viedokli. Uzņēmēju padomes sēdes ir atklātas un pastāv iespēja tajās piedalīties ikvienam. Tās notiek katra mēneša pirmajā otrdienā Cēsu domē.
– Vai domes speciālisti gatavi uzklausīt uzņēmēju padomes kritiku, arī citu viedokli?
Jānis Rozenbergs: – Pašvaldībai jārada apstākļi, ka cilvēki grib dzīvot savā pilsētā, strādāt. Konstruktīva kritika mudina darboties labāk.
Andris Mihaļovs: – Daudz kritikas saņemam Druvas” rubrikā “Hallo, “Druva!””. Kritiku uzņemam konstruktīvi.
Gints Šķenders: – Daudz runājam par ielām, bet katru gadu kaut ko to labā izdarām. Svarīgi, ka šogad uzsāksim jauna bērnudārza celtniecību. Arī tas ir solis uz priekšu attīstībā. Jau noiets etaps ar sporta kompleksiem, jaunās skolas celtniecību.
– Kas būtu darāms, lai palielinātu uzņēmēju aktivitāti?
Andris Mihaļovs: – Viss ideāli nevar būt. Vienmēr ir, pēc kā tiekties. Pašvaldība varētu palielināt informācijas aprites ātrumu. Otrs- paskatīties citu pilsētu pieredzi. Sergejs Gorovenko, uzņēmēju padomes priekšsēdētājs, skatījis dažas Latvijas pilsētas, es arī. Nedomāju, ka mums ir slikti. Bet ārpus Latvijas robežām šo sadarbības modeli būtu vērts izstudēt, kur tas patiešām veiksmīgi darbojas.
– Vai pilsētai ir uzņēmējdarbības attīstības stratēģiskais plāns?
Andris Mihaļovs: – Ir plāns piesaistīt pēc iespējas vairāk naudas no valsts un Eiropas Savienības. Uzņēmējiem būtu iespējas paplašināties, piedāvāt vairāk darbavietu, samazinātos bezdarbnieku skaits, uzņēmēji maksātu lielākus nodokļus, līdz ar to papildinātos pilsētas budžets.
Jānis Rozenbergs: – Speciāla stratēģijas plāna nav. Taču pilsētas attīstības plāns, teritorijas plānojums, apbūves noteikumi pamazām veido stratēģiju. Ir vides politikas plāns, tūrisma plāns, top izglītības un citu nozaru stratēģijas izstrāde. Uzņēmējiem garlaicīgi nebūs, jo tas viss sekmēs uzņēmējdarbību.
Komentāri