Pedagogu darbu finansētāja ir valsts, un tā arī pieprasa izglītībā strādājošiem nemitīgi pilnveidoties. Reizi trijos gados pedagogiem jāapliecina no jauna
apgūtais pedagoģijā, personiskajā izaugsmē, sabiedrisko procesu izpratnē. Kursi, meistarklases ir neatņemama sastāvdaļa pedagoģiskā darba darītājiem.
Cēsu 1. pamatskolas skolotāja Antra Avena stāsta, ka, sākoties pavasara brīvlaikam, skolēni, priecīgi, ka būs brīvi no pienākumiem skolā, bezbēdību novēl
arī pedagogiem. Bērni neaizdomājas, ka brīvlaiks ir tikai viņiem. Pagājusī nedēļa – brīdis
starp ziemas un pavasara mācību cēlienu
– skolotājiem bija laiks, lai sevi profesionāli pilnveidotu.
Lai trijos gados iekrātu nepieciešamos punktus un sertifikātus, pedagogiem jārēķinās
ne tikai ar ieguldīto laiku, arī
zināmu naudas summu. Speciālistu lekcijas un meistarklases maksā. Taču ierasts, ka daļu
izdevumu uzņemas skolu un pirmsskolu īpašnieki – pašvaldības. Novada domju izglītības pārvaldes rīko izglītības konferences, nodrošinot tajās ne tikai augstas kvalifikācijas lektorus un labas prakses autorus, bet arī izglītības politikas veidotāju, proti, ministrijas pārstāvjus. Septiņu Vidzemes novadu Amatas apvienotā izglītības pārvalde, kā arī Cēsu novada pašvaldības izglītības nodaļa gadā vērienīgākās konferences rīko pirms jaunā mācību gada un skolēnu pavasara brīvlaikā.
Piektdien Priekuļos notika apspriedes ar moto
“Gandrīz ideāla skola”, tajās piedalījās vairāk nekā 200 pedagogu no lauku skolām.
Konference piedāvāja septiņas meistarklases, tās vadīja sociālie pedagogi, psihoterapeiti, pieredzes bagāti skolotāji no Amatas, Priekuļu un Cēsu novada skolām, kā arī modes un stila mākslinieks.
Amatas izglītības pārvaldes pārstāve Diāna Briede apliecināja, ka konferenču “Gandrīz ideāla skola”
saturs zināmā mērā tiek veidots provokatīvi, lai iedrošinātu lauku skolotājus smelties drosmi mainīties, līdz ar to pilnveidot pedagoģisko
darbu, lai skola aktīvāk sekotu līdzi laikam. “Lektori atgādināja, ka pedagogiem skolā ik pa laikam jāiemin jaunas takas. Sapņot ir lieliski, taču sapņojot vien, skola par ideālu nekļūst,” uzsvēra D. Briede.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, bet jo īpaši Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte
pie pedagogiem vērsās ar lūgumu saprast pārmaiņas skolās. Pašvaldības jau īstenojušas un vēl
meklēs labākos variantus skolu darbībai. To prasot
ne tikai skolēni un viņu vecāki. Rīkoties liekot
iedzīvotāju skaita samazināšanās. “Mēs cienām ikvienu skolu un skolotāju, tāpēc
nenosodiet pašvaldības, ja skolu tīklā notiks pārmaiņas. Neuztveriet to kā pasaules galu. Pašvaldības nevar cīnīties ar procesiem, kas skar visu valsti,” uzsvēra E. Eglīte.
No pašvaldību politiķes sacītā varēja noprast, ka Amatas novadā plānotas pārmaiņas saistībā arī ar novada vecāko klašu skolēnu koncentrēšanu vienotā pamatskolā,
jaunāko klašu skolēniem saglabājot iespēju mācīties
tuvāk mājām.
To, cik liela nozīme jauniešiem, sākot no 14 gadiem, mācīties lielākās
klasēs, kā tas veicina interešu paplašināšanos, skolēniem arī vienam otru papildinot un
konkurējot, apliecināja pašvaldības aicinātais lektors – Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Viņa stāsts par mācību iestādi ar vairāk nekā 30 audzēkņiem
klasēs un
paralēlām klasēm, par skolotāju komandas darbu, jauniešos aktīvi uzturot interesi par mācībām, atstāja iespaidu. Skolēni iztur
konkursu, lai iekļūtu skolā, un cenšas, lai noturētos līmenī. Jauniešu un pedagoģisko spēku koncentrēšana ļauj skolēniem saņemt mūsdienīgas zināšanas – tādas pārdomas par tuvošanos ideālai skolai raisīja lektora uzstāšanās.
Cēsu novada skolotājiem rīkotajā konferencē
uzstājās politoloģe Ilze Ostrovska. Viņa
raksturoja
skolas
lomu vidusšķirai svarīgu vērtību veidošanā laikā, kad Latvijā ir tik mainīga ekonomiskā un politiskā vide.
Nesaudzīgais
situācijas raksturojums un virkne problēmu, ar kurām audzināšanā daļa ģimeņu
netiek galā, pedagogiem vēl skaidrāk parādīja, kādus grūtus uzdevumus jāuzņemas skolai. Klausītājos tas raisīja
komentārus un
apziņu, ka nākotnes vārdā pedagogiem jāuzņemas grūtāks darbs, jāveicina jauniešos izpratne par
smagu darbu, saimnieciskumu, jāveido morālā pašdisciplīna. Tās ir vērtības, kuras daļa sabiedrības
uzskata par nemodernām.
Ilze Ostrovska aicināja skolotājus vēl vairāk
brīvo laiku
veltīt
kvalifikācijas celšanai. Tas ne tikai
pašiem ļaušot saglabāt vietu sabiedrības vidusšķirā, bet arī skolēniem radīt
izpratni un iespējas ar laiku iekļauties vidusšķirā. Politoloģe uzsvēra, ka Latvijā tās ir bīstami maz
– izglītotu un stabili pelnošu cilvēku, no kuriem
atkarīgs, vai valsts turpinās demokrātijas ceļu.
Mairita Kaņepe
Komentāri