Ko nozīmē nesertificēts ārsts? Kā lai pacients saprot, kuram ārstam uzticēties, bet kuram ne? Šādi jautājumi radušies pēc informācijas par nesertificētu ārstu Gunti Ezergaili, kurš devies pie pacientiem daudzviet Latvijā, arī Cēsu pusē. Ārsts injicējis zāles, izrakstījis medikamentus, par vizīti prasījis lielu samaksu, taču pacienti drīzāk bažījas par sliktu, nevis labu rezultātu. Arī Veselības inspekcija atzīst – nesertificētā ārsta rīcība var novest pie smagiem pacientu veselības vai pat dzīvības apdraudējumiem. Tagad Valsts policija aicina atsaukties personas, kas cietušas no nesertificētā ārsta darbībām. Par injekciju un konsultāciju – ap simts latiem
“Izlasīju sludinājumu laikrakstā, ka sertificēts, pieredzējis ārsts veic ātru un kvalitatīvu mugurkaula, locītavu un iekšķīgo slimību ārstēšanu. Tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Nodomāju – ja jau ārsts sertificēts, ja reklamē sevi, tad visam jābūt kārtībā,” stāsta nesertificētā ārsta pacients, Cēsu puses iedzīvotājs, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiktu publicēts.
Sirmais kungs izlēmis, ka, nekonsultējoties ar tuviniekiem vai ģimenes ārstu, viņš izmantos G. Ezergaiļa pakalpojumus. Protams, cerība bija, ka veselības problēmas ar mugurkaulu un locītavām tiks atrisinātas ātri, nesāpīgi un efektīvi. Taču tā nenotika. Nenotika gan arī nekas slikts, tomēr ārstam samaksātā nebūt ne mazā summa tika izšķiesta vējā – proti, Ezergalis par saviem pakalpojumiem pacientiem prasījis apmēram simts latu – dažiem mazāk, citiem vairāk.
Pacients atzīst: “Patiešām cerēju, ka problēmas izdosies atrisināt vienkāršāk, bez operācijām. Pēc sludinājuma piezvanīju ārstam, viņš jau nākamajā dienā kopā ar kolēģi ieradās pie manis mājās. Izrunājās, iespricēja kaut kādas zāles un izrakstīja medikamentu receptes. Paņēma naudu un devās prom. Kvīti? Nē, kvīti viņš neizrakstīja.” Pacients arī piebilst, ka kaut kādi zīmogi uz, piemēram, receptēm bijuši, bet nekādus sertifikātus uzrādīt nav devis ne ārsts, ne arī pacients tos prasījis.
Savukārt laikrakstam “Neatkarīgā” savu stāstu par pieredzi ar G. Ezergaili bija uzticējusi kāda ventspilniece. Arī viņa sludinājumu bija izlasījusi vietējā laikrakstā. Ventspilnieces pieredze bijusi daudz nepatīkamāka nekā pacientam, kurš savu stāstu atklāja “Druvai”. Ārsts un viņa palīgs krakšķinājis sievietes mugurkaulu, izdarījis pāris injekciju, pēc kurām viņa teju noģībusi. Apjukusi no notikušā, sievietes draudzene nesertificētajam ārstam bija samaksājusi prasītos 150 latus. Ārsta rīcību izvērtēs
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē sākts kriminālprocess par neatļautu ārstniecību. Izmeklēšana sākta saistībā ar Veselības inspekcijas iesniegumu par aizliegumu nesertificētajam ārstam G. Ezergailim praktizēt, jo viņa rīcība var novest pie smagiem pacientu veselības vai pat dzīvības apdraudējumiem. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī “Druva” uzzināja, ka pagaidām šajā iecirknī neviens nav vērsies ar sūdzībām par konkrēto ārstu un nav saņemtas arī līdzīgas sūdzības.
Veselības inspekcijas pārstāve Dagnija Būmane pastāstīja: “Ņemot vērā, ka šajā gadījumā tiek izskatīts jautājums par nesertificēta ārsta darbu, iedzīvotāji, kuri cietuši no nesertificētā ārsta G. Ezergaiļa darbībām, ir aicināti vērsties ar iesniegumu vietējā policijas iecirknī. Arī Veselības inspekcija apkopoto informāciju par ārstu Gunti Ezergaili ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai.”
Kā tad īsti zināt, kuram ārstam uzticēties un ko nozīmē tas, vai ārsts ir vai nav sertificēts? D. Būmane skaidro, ka ārsta sertifikāts ir dokuments, uz kura ir sertifikāta numurs un termiņš, kas apliecina ārsta profesionālo sagatavotību un dod tiesības mediķim kā speciālistam patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību: “Saskaņā ar Ārstniecības likumu nesertificēts ārsts, tas ir ārsts, kuram nav derīga sertifikāta un kurš nav tiesīgs patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību. Pacientam, lai pārliecinātos par derīgu ārsta sertifikātu, ir tiesības lūgt ārstniecības personu uzrādīt sertifikātu
Reklāmās par piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt norādītam sertifikāta numuram vai ārstniecības iestādes reģistrācijas numuram. Atgādinām, ka medicīnisko palīdzību atļauts sniegt ārstniecības iestādē, kas atbilst obligātām prasībām, piemēram, ģimenes ārsta praksē vai ārstniecības iestādē. Veselības inspekcija atkārtoti aicina ikvienu iedzīvotāju izvērtēt situāciju un atbildīgi izvēlēties vietu un ārstu, no kura saņemt medicīnisko palīdzību.”
D. Būmane arī piebilst, ka iedzīvotāji Veselības inspekcijā var vērsties ar iesniegumiem par veselības aprūpes jautājumiem, piemēram, medicīniskās aprūpes kvalitāti, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un apmaksu, zāļu kontroles jautājumiem. Iesnieguma izskatīšana ir bez maksas. Iesniegumus inspekcijai var iesniegt personīgi vai nosūtīt uz adresi – Klijānu ielā 7, Rīgā, LV-1012. Iespējams saņemt arī konsultāciju veselības aprūpes jautājumos, zvanot pa tālruni 67221244 vai ierodoties inspekcijā. Māra Majore – Linē
Komentāri