Tie, kuri vakar vēlējās atrast kādu informāciju populārajā vietnē Vikipēdija, to nespēja saņemt, jo veidotāji bija nolēmuši liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām, protestējot pret kādu šodien notiekošo Eiropas Parlamenta balsojumu.
Paziņojums vēstīja, ka 5. jūlijā Eiropas Parlamentā notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai: “Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo- apdraud tiešsaistes brīvību un liedz piekļuvi tīmeklim, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rak-stu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā; apdraudēta būtu arī Vikipēdija.”
Tāpēc Vikipēdijas latviešu un arī citu valodu kopienas nolēmušas liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām.
“Vēlamies turpināt piedāvāt brīvu, atvērtu, kopīgi veidotu enciklopēdiju ar pārbaudāmu saturu. Mēs aicinām visus Eiropas Parlamenta (EP) deputātus balsot pret piedāvāto redakciju, no jauna atvērt diskusiju un apsvērt daudzos ieteikumus no Wikimedia organizācijām,” teikts paziņojumā. Tiek arī norādīts, ka pret EP priekšlikumu iebilduši vairāk nekā 70 datorzinātnieki, 169 akadēmiķi un zinātnieki, 147 organizācijas, kas strādā cilvēktiesību, preses brīvības, zinātniskās izpētes jomā un tehnoloģiju industrijā.
Lūgts komentēt situāciju, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs atzina, ka, viņaprāt, trauksme tiek celta pamatoti. Viņš nenoliedz, ka interneta brīvība jāregulē, ir tikai jautājums par robežu novilkšanu: “Sākumā nekāda regulācija nepastāvēja, bija pilnīga brīvība, bet problēma sākās, kad šo iespēju aizvien vairāk sāka izmantot dažādi spēki – politiskie, ekonomiskie, arī noziedzīgie. Tad jāsāk domāt, kā izlīdzsvarot visu pušu intereses. Regulāciju vajag, tikai jautājums, vai nepienāks brīdis, kad visi kļūs pārāk čakli uz regulēšanu, un varam nonākt situācijā, kad kādām sabiedrības grupām kļūst grūtāk šos resursus izmantot. Manuprāt, Vikipēdijas akcija ir signāls, ka tur kaut kas līdz galam nav izsvērts un izdiskutēts.”
J. Buholcs arī aicina interneta lietotājus sekot līdzi notiekošajam, pašiem analizēt, vērtēt, iedziļināties jautājuma būtībā, nevis tikai ieklausīties tajos, kuri skaļāk prot paust savu viedokli: “Cilvēki pārsvarā koncentrējas uz kādām sīkām lietām, nepamanot kopējo vēsti. Direktīvas kopējā ideja ir pozitīva, jo mūsdienās, kad dažādi dati kļūst par arvien lielāku vērtību, svarīgi nodrošināt, lai lielāka teikšana par to būtu pašiem datu īpašniekiem, datu avotiem. Taču ir nianses, kas nav precīzi izstrādātas un tāpēc rada zināmas problēmas.”
Vikipēdijas kopiena savā paziņojumā nav norādījusi, cik ilgi būs slēgta pieeja informācijai.
Komentāri