– Gleznojumu atsegšana ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs. Pirms diviem gadiem izveidojās sadarbībā ar jaunajiem restaurācijas speciālistiem, kuri mācās koledžā. Tagad viņiem Ungurmuižā ir pirmsdiploma prakse, kuru vada vecmeistars Juris Spilners. Viņu darbam guvām atbalstu no Kultūrkapitāla fonda un ce-rams, ka iesākto varēsim arī turpināt, – “Druvai” pastāstīja Ungurmuižas direktore Baiba Šulce.
Jaunieši cītīgi un akurāti pa centimetram attīra dēļu sienu, dekoratīvais gleznojums paslēpts zem trim brūnas krāsas slāņiem un krīta, kaļķa, piena līmes masas. Pamazām atklājas 250 gadus vecie dēļi, uz tiem ornamenti.
– Pirmoreiz te strādājām 2004.gada rudenī, tagad turpinām. Darbs ir interesants un ne katram ir iespēja strādāt šādā ēkā, – “Druvai” pastāstīja Ģirts Šteinblūms.
Jaunieši arī izstrādās etalonus vietām, kur trūkst oriģinālo gleznojumu, un parādīs autentisko izskatu. Etaloni lieti noderēs rekonstruējot.
Vecmeistars Juris Spilners pirmoreiz Ungurmuižā pabijis 1972.gadā, tad līdz 1992.gadam te strādājis. “Kad darbi tika pārtraukti, jutos tā, it kā būtu salauzis pieminekli. Tagad darbi te pamazām turpinās. Restaurējot sasteigt nedrīkst, labāk vairākkārt apsvērt, nekā kaut ko paveikt pa roku galam. Kad muižas kungu māju cēla, visu meistari darīja cienījami, mēs nedrīkstam kaut ko samaitāt, – uzsver Juris Spilners.
Jaunieši Ungurmuižā strādās vēl mēnesi.
Muzeja direktore Baiba Šulce priecājas arī par tikko saņemto ziņu, ka gūts daļējs finansiāls atbalsts 18.gadsimta krāsns restaurācijai.
– Tā soli pa solītim ar strādājam, lai saglabātu kultūras mantojumu, kas nozīmīgs Eiropā. Šī māja ir celta ar mīlestību, un arī mēs visu darām ar mīlestību, – saka Baiba Šulce.
Vasarā Ungurmuižā bieži dzirdama vācu valoda. Vācu baronu pēcteči labprāt brauc skatīt senču zemi, regulāri te viesojas Kampenhauzenu dzimtas pārstāvji. Vakar Ungurmuižā ciemojās pēdējās īpašnieces Lilijas meitas Adelīnas draudzene ar ģimeni un uzdāvināja muzejam Adelīnas fotogrāfijas.
Komentāri