Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Ungurmuiža- apsaimniekos pašvaldība vai nomnieks

Sarmīte Feldmane
00:01
07.03.2024
209

Ungurmuiža ir unikāls 18.gadsimta koka arhitektūras ansamblis.

Pēdējā Cēsu novada domes sēdē tika pieņemti būtiski lēmumi par Ungurmuižas nākotni.

Līdz šim objektu apsaimniekoja pašvaldības SIA “Un­gurmuiža”, 11 deputātiem balsojot par, četriem pret, novada paš­valdība izbeidz līdzdalību SIA “Ungurmuiža”. SIA tiek likvidēta, likvidāciju sākot no 1.marta. Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nodod Cēsu novada pašvaldībai. Ungurmuižas kompleksu apsaimniekos Pārgaujas apvienības pārvalde, tas pieejams apmeklētājiem.
Darba grupa, kas analizēja SIA “Ungurmuižas” darbību un sniegusi ekonomisko, ietekmes uz konkurenci un juridisko izvērtējumu par pašvaldības līdzdalību šajā uzņēmumā, secinājusi, ka SIA nekustamā īpašuma “Ungur­muiža” pārvaldīšanu neveic efektīvi un lietderīgi. Kaut pašvaldība finansē nekustamā īpašuma pārvaldīšanā radušos izdevumus, sabiedrība veic papildu saimniecisko darbību, kas tai nes zaudējumus. Gada pārskati liecina, ka pēdējos četros gados SIA strādājusi ar zaudējumiem: 2022.gadā – 28 710 eiro, 2021.gadā – 45 589 eiro, 2020.gada – 36 949 eiro, 2019.gadā– 41 891 eiro. Izvēr­tējot minētos faktiskos apstākļus un tiesiskos apsvērumus, darba grupa izvērtējusi, ka pašvaldības līdzdalība šajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA) ir izbeidzama.
Darba grupa analizējusi, lai efektīvāk nodrošinātu racionālu finanšu resursu izmantošanu, pastāv iespēja nodot Ungurmuižu kādai no pašvaldības iestādēm, izvērtējama arī iespēja muižas kompleksa apsaimniekošanai, uzturēšanai un attīstībai piesaistīt nomnieku – privāto uzņēmēju – līdzīgi kā, piemēram, Cēsīs Ruckas muižas apsaimniekošanā.
Pašvaldībai ir iespēja piesaistīt privātās uzņēmējdarbības veicēju, kas varētu veikt gan kultūrvēsturisko ēku uzturēšanu, apsaimniekošanu un popularizēšanu, gan veicināt arī viesmīlības un ēdināšanas nozares attīstību objektā.
Darba grupa arī secināja, ka nepieciešams veikt padziļinātu privātā tirgus izpēti, analizējot to ne tikai novada, bet visa reģiona un valsts mērogā. Viesmīlības un ēdināšanas nozarē uzņēmējdarbības kapacitāte noteikti ir pietiekama, taču jāņem arī vērā, ka objekts uzskatāms par komplicētu attiecībā uz pamatfunkciju nodrošināšanu: unikāla kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, uzturēšana, popularizēšana.
Tāpat dome pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma “Ungur­muiža” nomas tiesības izsoli.
Atbilstoši nekustamā īpašuma “Ungurmuiža” tirgus nomas mak­sas novērtējumam, ko veikusi SIA “LVKV” un kas datēts ar 2024. gada 30.janvāri, tā tirgus nomas maksa ir 1000 eiro mēnesī. Tajā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis, uzturēšanas izdevumi un citi papildu maksājumi. Tiek izsolīta zeme 17,59 ha un uz tā esošās astoņas ēkas. Nomniekam jāiegulda ne tikai ēku uzturēšanā, arī saglabāšanā un atjaunošanā.
Deputāts Hardijs Vents bilda, ka nomas noteikumi ir pārāk drakoniski un diezin vai nomnieku varēs atrast. “Viņam jābūt mecenātam, lai nomātu Ungurmuižu,” sacīja deputāts, bet novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka jautājums apspriests Uzņēmējdarbības un attīstības un Finanšu komitejā, kur katrs priekšlikums uzklausīts. Arī par šo lēmumu balsoja 11 deputāti, pret bija četri.
Kamēr tiek gatavota izsole, likvidēta SIA, Ungurmuiža ir Pār­gaujas apvienības pārvaldes ziņā. Lai Ungurmuiža būtu atvērta apmeklētājiem, dome apstiprināja kompleksa apskates ieejas biļešu un telpu nomas izcenojumus. Tarifi aprēķināti pēc pakalpojuma faktiskajām izmaksām.
Patlaban tiem, kuri vēlas doties uz Ungurmuižu, nekas nemainās. Pārmaiņas var būt, ja izsolē kompleksam pieteiksies jauns īpašnieks un dome apstiprinās viņa nomas tiesības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
15

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
44

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
58

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
76

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
51

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi